Nominācija "LAUKSAIMNIEKS 2022" 

SIA "BiAGRO Latvija" Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana

Nominācijā “Lauksaimnieks” nominēts uzņēmums “Biagro Latvija”. Uzņēmumam apritējuši 20 gadi, saka Folkers Hepners, aicinot komisiju cigoriņu pārstrādes uzņēmumā “Granova” Skrundas-Kuldīgas ceļa malā.

Uz tikšanos viņš sapulcinājis gandrīz visus darbiniekus. Tagad te ir 12, bet jūlijā, augustā vairāk. Esot žēl, ka cigoriņiem pašlaik nav noieta, jo tas ļāvis sezonu pagarināt. Bet laiku varot izmantot, mācoties kursos, ceļot kvalifikāciju vai kopjot mežus. Visvairāk te audzē miežus un kviešus, arī rapsi, apsaimniekojot ap 2000 ha Raņķu, Laidu, Snēpeles un Pelču pagastos.

Raņķu pagasta pārvaldnieks Ritvars Stepanovs Folkeru uzslavē, ka viņa smagais transports saudzīgi izturoties pret ceļiem, cenšoties neizbraukāt. Un ceļmalas zemkopis skaisti appļaujot. Bet darbinieki cits caur citu saka, ka novērtē F. Hepnera attieksmi, jo viņš vienmēr pasakot paldies par darbu katram.

Pats F. Hepners dzimis Rietumvācijā lielā zemnieku ģimenē. Studējis agronomiju un uz Latviju atbraucis praksē. Bet 2002. gadā nolēmis palikt te uz dzīvi.

ZS "Jaunkapteiņi" Lauksaimniecība

Alsungas pagasta zemnieku saimniecība “Jaunkapteiņi” pieteikti nominācijā “Lauksaimnieks 2022”.

Saimnieks Miks Gornijs stāsta, ka lauksaimniecībai pievērsies pirms sešiem gadiem un šajā profesijā ievirzījis tēvs Jānis, kurš arī ir lauksaimnieks. Miks saka, ka tagad tā ir arī sirdslieta. Viņš nodarbojas ar graudaugu un rapšu audzēšanu, apsaimnieko ap 400 hektāru zemes. Īstenoti arī vairāki Eiropas fondu projekti, ar kuru palīdzību uzcelta graudu kalte, nopirkts traktors, miglotājs, arkls, minerālmēslu izkliedētājs, drenāžas skalotājs. “Neviens gads lauksaimniekam nav vienāds. Šogad, protams, ir grūtāk, jo cenas ir augstas. Galvenais, lai ir laba raža. Daļa zemes mums ir Jūrkalnē, kur ir visgrūtāk, jo tā nav tik auglīga. Saimniekoju kopā ar tēvu, ir arī seši darbinieki. Nākotnē gribētu audzēt gaļas lopus, bet to rādīs laiks,” saka M. Gornijs.

SIA “Šefleru ģimenes dārzniecība” Dārzniecība nodarbojas ar gurķu un tomātu audzēšanu.

Nominācijā “Lauksaimnieks 2022” nominēts uzņēmums SIA “Šefleru ģimenes dārzniecība”, kura atrodas Rudbāržu pagastā. Gints un Arta Šefleri savā saimniecībā audzē tomātus un gurķus. Gints pabeidzis lauksaimniecības fakultāti, savukārt sieva - uzņēmējdarbību. Gints pastāstīja, ka bijuši kursa biedri, kuri studiju laikā jau nodarbojušies ar ko līdzīgu, tādēļ iedvesmojies no viņiem. Pēc augstskolas pabeigšanas zināšanas liktas lietā, un 2019. gadā izveidots savs ģimenes uzņēmums. Arta pastāstīja, ka iesākums esot bijis grūts. Sākumā, kad pati vēl braukājusi tirgoties, apkārtējie domājuši, ka produkcija, ko viņi tirgoja, neesot pašu, bet gan ievesta no Polijas, jo sprieduši, ka saimnieki vēl esot pārāk jauni, lai paši būtu lauksaimnieki un spētu ko saviem spēkiem izaudzēt. “Kad pats esi no sēkliņas sējis, izaudzējis, vīrs naktis negulējis, lai kurinātu siltumnīcu, tad ir sāpīgi. Bet nu jau tas ir pāri, vairs par mums tā nedomā, jo cilvēki mūs iepazinuši un atpazīst”, atzīst Arta. Produkcija tiek tirgota Kuldīgā, Saldū, Aizputē un Ventspilī. Un šogad ir pirmais gads, kad iemēģinājuši veiksmi Rīgā, Kalnciema tirgū. Vasarā uz sezonu tiek ņemti palīgi, jo divatā nav iespējams tikt galā. Sezonā tirgū esam no 8.00 rītā līdz 14.00 pēcpusdienā, bet Kuldīgā visu dienu. Saimnieki īpaši uzslavē pārdevēju Sarmīti, kura tirgo produkciju Kuldīgā. Viņa esot zelta cilvēks, kas izdara darbus un nekad ne par ko nesūdzas. Kopumā sezonā tiekot izaudzēts ap 70 tonnām tomātu un gurķu. Uz jautājumu, ko pircēji vairāk pērk, saimnieki vienbalsīgi apstiprina, ka Rīgā pārsvarā tiek pirkti tomāti, bet Kurzemē gan dažādi. Saimniecībā audzē 10 šķirnes tomātus un 3 šķirnes gurķus. Cilvēkiem patīk dažādība, krāsas un lielumi. Vislielākais gandarījums esot tad, kad cilvēki pasaka, ka viņiem mūsu produkcija garšo. Tas atsver visu.

Mājražotājs Kaspars Upenieks (zeltaogas.lv) Zeltaogas.lv Audzē smiltsērkšķus un ražo dažādus produktus no ogām.

Nominācijā “Lauksaimnieks 2022” izvirzīts mājražotājs Kaspars Upenieks, kura atrodas Rudbāržos. Tur saimnieko Kaspars Upenieks ar ģimeni. Viņš audzē smiltsērkšķus un ražo pastilas, sulu un sīrupus. Kaspars stāstīja, ka, mācoties Rīgā, sapratis, ka palikt uz dzīvi tur nevēlas un darba iespējas nesaskatīja, tāpēc pārvācies uz dzīvi Rudbāržos. Tur opim bijis lauku īpašums, kurš nu jau 8 gadus tiek veiksmīgi apsaimniekots. Īpašumā esošā lauksaimniecības zeme ir reljefaina un grūti apstādāma, tāpēc esot domāts, ko šeit varētu iestādīt. Un tā esot nonācis pie smiltsērkšķiem. Pirmie stādi iestādīti 2015. gadā. Stādījums nav bijis īpaši veiksmīgs, to Kaspars smejoties sauc par mācību lauku, no kura iegūta pirmā pieredze un zināšanas. Vasarā smiltsērkšķu lauks regulāri jākopj, jālaista un jāpļauj rindstarpā zāle, savukārt reizi gadā jāappļauj riņķī katram krūmam. Jābūt uzmanīgam, jo nevarot koku lieki aizskart, tas rada stresu, sevišķi apputeksnēšanas laikā, nelabvēlīgi ietekmējot ražu. Pagājušā gadā izaudzēta un veiksmīgi realizēta 1 tonna smiltsērkšķu, bet šogad 1,5 tonnas ogu. Saražotā produkcija tiek pārstrādāta un pārdota tirdziņos un mājaslapā www.zeltaogas.lv. Liels palīgs pārdošanā esot sociālie tīkli, tiem ir liels spēks. Pērn ģimene iestādījusi arī zemenes. Raža bijusi ap 300 kg. Uzņēmējs nākotnē vēlas iegūt telpas savai uzņēmējdarbībai. Uz jautājumu, kas pašiem vislabāk garšo, saimnieks atzīst, ka pašam vislabāk garšo pastilas, kas gatavotas no zemenēm un smiltsērkšķiem.  Liels pieprasījums tirgū esot pēc smiltsērkšķu sulas. Daudzi izvēlas tikai tīru sulu vai sīrupu ar medu. Sula ar cukuru vairs nav pieprasīta. “Šogad pirmo reizi piedalījāmies restorānu nedēļā “Taste Kuldīga”, kas bija izaicinājums. Nebijām gaidījuši tādu cilvēku atsaucību. Mums ļoti palīdzēja draugi, bez viņiem galā nebūtu tikuši. Noteikti piedalīsimies vēl. Tagad zinām, ko uzlabot un ko darīt savādāk”, saka K. Upenieks.

Atis Jankovskis, zemnieku saimniecība “Rugāji” Gaļas lielopu audzēšana, meloņu audzēšana

Vārmes pagasta zemnieku saimniecība “Rugāji” konkursam pieteikta nominācijā “Lauksaimnieks 2022”.

Atis Jankovskis atzīst, ka lauksaimniecība nav bijusi sveša: “Ar lauksaimniecību nodarbojamies devītajā paaudzē. Pats intensīvāk sāku darboties 2011. gadā. Sākums nebija viegls, nebija liela kapitāla, kuru ieguldīt, sāku ar mazumiņu. Nodarbojos ar lopkopību un vēlos attīstīt dārzeņu audzēšanu.” Pašlaik A. Jankovskis studē Jelgavas Lauksaimniecības universitātē. Viņš uzskata, ka studēt tad, kad ir saimniecība, ir daudz vērtīgāk un interesantāk. Pandēmijas laikā A. Jankovskim radās ideja par arbūzu un meloņu audzēšanu: “Pagājušajā gadā pamēģināju un viss izdevās. Pirmajā gadā iestādīju ap 240 stādu. Šogad ap 500-600 stādu un raža bija laba. Lai stādiņus izstādītu, ir jāņem palīgā visa ģimene. Klimats mainās un jāspēj tam pielāgoties.” Šogad izaudzēta vismaz tonna augļu. Lauksaimnieks atzina, ka labi strādā reklāma sociālajos tīklos. Pieprasījums pēc melonēm un arbūziem bijis ļoti liels, pat nespējis tik daudz piegādāt. “Ideju ir daudz, šogad izmēģināju izaudzēt arī fizāļus. Man patīk izaudzēt ko tādu, ko ikkatrs savā dārzā neaudzē. Ja arī kaut kas neizdodas, galvenais ir mēģināt un nepadoties,” saka Atis Jankovskis.

Nominācija "Ražotājs 2022" 

Alus darītava "Duna" Alus darītava

Alus darītava SIA “Duna Brewery” konkursam izvirzīta nominācijā “Ražotājs 2022”. Uzņēmuma vadītājs Roberts Jansons žūriju iepazīstināja ar alus ražošanas procesu.

Uzņēmums ražo dažāda veida alus dzērienus. Uzņēmuma komanda nesen atgriezusies no Francijas, kur iegūta pieredze turpmākajiem projektiem. R. Jansons atzīst: “Daudz eksperimentējam un daudz kļūdamies, līdz iegūstam produktu, kurš cilvēkiem garšo. Viss sākas ar darbiem uz mazā fermentācijas aparāta, eksperimentējam, saprotam, kāda būs īstā recepte, un tikai tad produkts tiek ražots pārdošanai. Ideju mums ir ļoti daudz, jāsāk tikai īstenot. Mēs esam unikāli ar to, ka alu izvārām, fermentējam un noturam franču vīna ozolkoka mucās. Esam saņēmuši ļoti augstu novērtējumu tieši alum, kas noturēts vīna mucās.”

R. Jansons apliecināja, ka uzņēmumā strādā cilvēki, kuri ieguvuši profesiju pavisam citā jomā: “Ne vienmēr jāstrādā savā profesijā. Piemēram, pārtikas tehnologs Rihards ir programmētājs, darbinieks Māris ir kuģa kapteinis, bet es esmu jurists.”

R. Jansons atklāja, ka uzņēmums labprāt sadarbojas arī ar citiem uzņēmumiem. Ja kāds vēlas izveidot savu alu, tad to ir iespējams izdarīt.

SIA “KURLAND COMPOSITE” Ražo plastmasas izstrādājumus.

Nominācijā “Gada ražotājs” pieteikts uzņēmums SIA “Kurland Composite”, kas ražo plastmasas izstrādājumus.

Uzņēmējs Artis Jēkabsons stāsta: “Pirmās, ar ko sāku hobija līmenī, bija detaļas sacensību mašīnām: “kapoti”, “buferi”. Vajadzēja pašam, vēl kādam un vēl. Pirms pusotra gada piedāvājām baseinus zivju audzētavām.”

Artis taisa gan veidnes, gan virsbūves detaļas: “Katrai auto markai vajag savu formu. Ja zinām, ka detaļas vajadzēs vairumā, gatavojam veidnes. Var uztaisīt arī nestandarta lietas – tad pasūtītājs maksā par veidnes pagatavošanu un nāk ar savu veidni, kad vajag.” Ražojot virsbūves detaļas no kompozītmateriāliem, būtiski samazinās automašīnas svars, un tas ir svarīgi labākiem rezultātiem sacensībās. Arī tad, ja notiek sadursme, plastmasas detaļas ir elastīgas – ieliecas un pēc tam formu atgūst.” Klienti ir autobraucēji, kuri Arti uzmeklē. Komisijai viņš rādīja savu remontējamo mašīnu un stāstīja, ka tagad jāgatavo konkurētspējīga sacensību mašīna dēlam Martinam. Viņš pērn Latvijas čempionātā startējis ļoti labi, kaut gan bijis pats jaunākais – 14 gadu vecs.

SIA "Rudys Brewing Co" Tējas sēnes dzēriena ražošana

SIA “Rudy’s Brewing Co” konkursam pieteikts nominācijā “Ražotājs 2022”. Pārtikas tehnologs Aigars Celms pastāstīja par kombučas ražošanas procesu. 

Uzņēmums tika atvērts pirms diviem gadiem Kaļķu ielā, Kuldīgā, bet tagad atrodas Rumbas pagasta “Miķeļos”. Kombuča ir uz tējas sēnes balstīts dzēriens. Lai tējas sēnei piešķirtu dažādas augļu garšas, tam pievieno augļu biezeņus, kurus iepērk Francijā. A. Celms stāstīja, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas patērēt veselīgākus produktus un kombuča ir tieši tāds dzēriens. Tā ir piemērota cilvēkiem, kas nepatērē vai nedrīkst patērēt daudz cukura. A. Celms pastāstīja: “Nesen ar kafijas kombuču ieguvām inovācijas balvu Dubaijā. Ar šo pašu dzērienu piedalījāmies arī konkursā Itālijā, kur mūs nominēja kā labākos.” Uzņēmums turpina strādāt pie jaunām dzēriena garšām. A. Celms atzina, ka Latvijā izjūt sezonalitāti, jo lielākoties šo dzērienu patērē vasarā, bet Grieķijā vai Dubaijā saule nepārstāj spīdēt visu gadu. Šobrīd uzņēmumā mērķtiecīgi strādā pie eksporta. Tas nelielā laikā ir audzis līdz pat četrām reizēm. Kombuču var iegādāties Grieķijā, Spānijā, Portugālē, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Dubaijā un drīzumā arī Japānā.

SIA "Klavins Piano" Klavieru UNA CORDA ražošana.

Nominācijā “Ražotājs 2022” pieteikts uzņēmums SIA "Klavins Piano". Tā dibinātājs Dāvids Kļaviņš būvē klavieres, kas būtiski atšķiras no tradicionālajām. Tās ir atrodamas teju visā pasaulē.

Uzņēmējs atzīst, ka galvenais izaicinājums ir saņemt materiālus un produktus, kuri Latvijā nav. Agrāk klavieru taustiņus esot pasūtījuši no Vācijas, bet pagājušajā gadā šis ražotājs bankrotējis, tādēļ nācies meklēt citus variantus. D. Kļaviņš priecājas un uzslavē, ka Kuldīgā ir brīnišķīgi uzņēmumi. Viens no tiem ir galdniecības uzņēmums SIA “Platte”, ar kuru jau izveidojusies sadarbība un kopīgiem spēkiem atrasta tehnoloģija, kā pašiem ražot taustiņus.

Uz jautājumu, kā klienti atrod uzņēmumu, viņš atbild: “Paši mūs atrod. Mūsu klavieres, īpaši Una Corda, ir tik iecienītas, ka cilvēki par tām ir sajūsmā. Un šodien tīkla laikmetā ļoti ātri izplatās ziņas, video, skaņas ieraksti un sajūsmināti komentāri. Produkts pats par sevi ir laba reklāma. Mūsu klavieru skanējums ir ierakstīts un tiek izplatīts kā virtuāls instruments profesionālā līmenī. Klavieres tiek gatavotas tikai pēc pasūtījuma. Tās ir izjaucamas un viegli transportējamas. Ja pasūtījumi ir Eiropā, tad agrāk vai vēlāk es klavieru īpašniekus apciemoju, lai personīgi iepazītos un izveidotu tālāku sadarbību”, stāsta D. Kļaviņš.

Nominācija "Pakalpojums 2022" 

SIA "Cepliņi" Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana

Nominācijā “Gada pakalpojums” nominēts ēdināšanas uzņēmums “Cepliņi”. Vadītājas Guntas Stepanovas vārds zināms ne tikai Skrundā, bijušās profesionālās vidusskolas pavāres prasme un darba spējas pazīstamas daudz tālāk. Uzņēmumu izveidots 2015. gadā.

G. Stepanova stāsta, ka liels pārbaudījums bijis kovidlaiks. Tad visādi grozījušies – gatavojuši ēdienu līdzņemšanai uzņēmumiem, zemniekiem, kafijas pauzēm, rīkojuši īpašas dienas: suši, galerta, pastētes utt.

Šo arodu no mammas pārmantojusi 26 gadus vecā meita Zane: “Jau no desmit gadu vecuma gāju mammai palīgā. Kad ēdināšanas niša Skrundā palika brīva, bija jādarbojas. Es mācos strādājot. Attālināti mācos Restorāna servisa skolā.” Zane absolvējusi Latvijas Universitāti, apguvusi ekonomiku un uzņēmējdarbību. Brīvdienu faktiski neesot – arī te, Skrundas skolas ēdnīcā, Zane strādājot visam līdzi.

G. Stepanova sacīja: “Skolēnu ēdināšana ir īpašs izaicinājums, jo jāliek lietā radošums.” Ēdnīcā strādā seši cilvēki un Zane kā vadītāja, bet kopā “Cepliņos” ir 15 darbinieki piecās vietās, tostarp Valtaiķu pansionātā, Skrundas aprūpes centrā, bērnudārzā “Liepziediņš” un Nīkrāces ēdnīcā. “Cepliņi” uzvarējuši arī Zemessardzes iepirkumā un dodas izbraukumos zemessargu mācībās.

Elviss Cīrulis Piepūšamo atrakciju noma

Uzņēmējs Elviss Cīrulis pieteikts nominācijā “Pakalpojums 2022”. Elviss kopā ar ģimeni jau septiņus gadus nodarbojas ar dažādu atrakciju nomu un piedāvā tās gan privātiem, gan korporatīviem pasākumiem. Kopumā klientiem pieejamas vairāk nekā 20 atrakcijas. Piedāvājums ir plašs, sākot ar piepūšamo atrakciju nomu, burbuļu, krāsu un putu ballīšu organizēšanu un beidzot ar citiem maziem un lieliem aktīvās atpūtas inventāriem. Lielākoties atrakcijas ir domātas bērniem, taču dažas no tām ir iespējams izīrēt arī pieaugušajiem.

Elviss apkalpo visu Kurzemes reģionu. Vairāk par piedāvātajām atrakcijām ir iespējams uzzināt Facebook un Google platformās, ierakstot meklētājā “Elviss Cīrulis”. Elvisa meita atzinīgi novērtē ģimenes uzņēmumu un piebilst, ka tā ir ļoti radoša darbošanās, kas nav bieži sastopama Latvijā.

Uzņēmums nemitīgi pielāgojas klientu vēlmēm un mēģina atrast kaut ko nebijušu un interesantu, kas atšķir to no pārējiem. Pagaidām gan darbība atkarīga no sezonalitātes, jo lielākais pieprasījums ir vasaras mēnešos, tāpēc Elvisa ģimenei šī darbība ir kā papildus ienākumu avots un hobijs.

SIA "Mazliet romantikas" Kāzu dekorēšana, dekorāciju inventāru noma, dekorāciju ražošana

Nominācijā “Gada pakalpojums”nominēts uzņēmums SIA "Mazliet romantikas”. Kad pēc 11 gadiem Īrijā Andra Oto 2016. gadā atgriezusies Latvijā, viņas doma bija kaut ko darīt kā pašnodarbinātajai, bet noteikti ne ar zemniecību saistītu. Jau ārzemēs sākusi šūt un izšūt galdautus, dvieļus, darināt greznumlietiņas – klientu loks izveidojies.

Sākusi ar projektu par darbnīcas būvniecību un inventāru. Tas iesniegts biedrībai “Darīsim paši” jeb LEADER pieejas konkursam, kurā var iegūt atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Tapusi ēka, iegādāti skapji, galdi, šujmašīnas u.c. lietas.

Vairākus gadus Andrai ir SIA “Mazliet romantikas” – nelielajā uzņēmumā netālu no Skrundas centra četras darbinieces šuj mājas tekstila izstrādājumus, darina dekorācijas. Tiekot iesaistīta floriste, bet grāmatvedība nodota ārpakalpojumā. “Visu nedēļu šujam, bet sestdienās dekorējam svinības, visbiežāk kāzas,” saka Andra.

Uzņēmumam sarūpēts plašs dekorāciju klāsts, ko papildinot. Iznomāšana ir viens no darbības veidiem. Piemēram, reti kam esot vienuviet tik daudz attiecīga garuma un platuma galdautu, braucot pat klienti no Rīgas. Tāpat te var nomāt baltus un zelta krāsas krēslus.

Tā kā dekorācijas pārsvarā ceļo pie klientiem uz ārzemēm, lietā likts zīmols “Andra Oto Events”. Skrundā tapušie darbi ceļo arī uz ASV, Jaunzēlandi, Kanādu, mazāk pa Eiropu. Pēc mājas tekstila esot liels pieprasījums, ārzemnieki gribot ar iniciāļiem, vārdiem. Kāzu gadījumiem ir arī kāju mežģīnes, gredzenu spilventiņi, groziņi ziediem, bet ziemā aktuālas ir dāvanu zeķes un Adventes kalendāri.

PĪ Cafe Kafetērija. Konditorejas izstrādājumi

Kafetērija “Pī Cafe” konkursam pieteikta nominācijā “Pakalpojums 2022”.

Kafetērijas īpašnieks Kristaps Martinovs stāsta, ka ideja par šo vietu radusies, kad skatlogos parādījusies izkārtne – iznomā telpas. Pajautājis sievai Aivai, vai viņa vēlas savu konditoreju. Un atbilde bija - jā. K. Martinovs stāsta, ka pēc izglītības ir konditors, bet šajā profesijā nevienu dienu nav strādājis. “Sievai bija vaļasprieks cept kūkas, tāpēc piedāvāju atvērt savu kafetēriju. Mēs nestrādājam iebraucējiem, bet vietējiem iedzīvotājiem. Nosaukums “Pī Cafe” radās tā, gribējām vienkāršu nosaukumu, par kuru nebūtu jautājumu, bet pirmajā gadā tos saņēmām daudz,” smejoties saka īpašnieks. Komandā strādā astoņi darbinieki. Dienā tiek izceptas vidēji 10 kūkas un ļoti daudz bulciņu. “Konditore darbu sāk jau trijos no rīta. Visiecienītākās ir karameļu bumbiņas, tās slavē pat Vidzemē.  Man ir prieks šeit būt, te strādā ļoti labs un jautrs kolektīvs. Sieva pati rada savas kūkas. Mums galvenais, lai labi garšo. Kūkas un bulciņas cepam katru dienu, lai būtu svaiga produkcija. Esam iekārtojuši mājīgu atmosfēru, par to parūpējās kuldīdzniece, dekorētāja Santa Bartmane. Lielākais izaicinājums bija pandēmija, bet priecājamies, ka cilvēki bija ļoti saprotoši, jo iekštelpās varēja ienākt divi klienti. Pozitīvi ir tas, ka mūsu produkciju var ņemt līdzi,” stāsta K. Martinovs. 

Nominācija "AMATNIEKS 2022" 

Amatniecības telpa "Rija" Suvenīru veikals, kur var iegādāties Suitu novadā ražotus praktiskus suvenīrus „Tapis Suitos” un citas noderīgas lietas: lakatus, cimdus, zeķes, traukus, zāļu tējas u.c. Bērniem te organizē radošās darbnīcas. Rijā var satikties (iepriekš piesakoties) ar Suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās. „Rijai” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”.

Amatniecības telpa "Rija", kas pieteikta nominācijā “Amatnieks 2022”, darbojas no 2010. gada, kad pateicoties burdona festivāla un vietējo amatnieku pamudinājumam un priekšsēdētāja Grigorija Rozentāla atbalstam tika atklāta amatniecības telpa, lai veicinātu suitu atpazīstamību un tūrisma attīstību tieši Alsungā un tās apkārtnē.

Šajā laikā 105 dažādu amatu pratēji sadarbojušies ar amatniecības telpu ikdienā. “Rijā” viss ir par suitiem,” saka tās pārstāve Inga Šēna-Laizāne. Šeit var apskatīt lielākoties Alsungas, Jūrkalnes, Gudenieku un Basu amatnieku darbus. Tos var arī iegādāties.

Papildus tam amatniecības telpa “Rija” piedāvā arī darbnīcas bērniem un pieaugušajiem, dažādas rokdarbu meistarklases. Te var iepazīt suitu dzīvesziņu un tautas tērpus, kā arī uzzināt vairāk par "Suitu sievām", burdonu, tautas dziesmām, ziņģēm un rotaļām.

Anete Tuleiko Kokdarbniece. Koka dekorāciju ražošana

Nominācijā “Gada amatnieks” nominēta skrundeniece Anete Tuleiko. Viņa no koka izgatavo dekorācijas, suvenīrus un praktiskas lietas.

Abi ar vīru atgriezušies no Rīgas, dzīvesbiedrs un vīratēvs nodarbojas ar dziļurbumiem, bet Anetes tēvs un brāļi ir galdnieki uzņēmumā “Vijandri”. Anete, kas beigusi Liepājas Mākslas vidusskolu un pēc tam studējusi dizainu Ekonomikas un kultūras augstskolā, atzīst, ka saviem mazajiem darbiņiem izmanto koka pārpalikumus un atgriezumus. Sākusi ar gaļas dēlīti, bet nu jau taisa vairāk pasūtījumu, arī ar iegrebtiem, iededzinātiem iniciāļiem, vārdiem un vēlējumiem uz dažādiem koka darinājumiem. Anete strādājusi arī Skrundas amatnieku veikaliņa “Klēte”, kas pašlaik slēgts.

Sapnis esot iegādāties frēzi, lai varētu savu nodarbi paplašināt. Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja Līga Raituma mudina Aneti pieteikties pašvaldības mazajam uzņēmējdarbības konkursam, kur varētu iegūt atbalstu darbības paplašināšanai.

Sanita Ābelīte Porcelāna trauku ražošana/veidošana

Keramiķe jeb porcelāna un māla māksliniece Sanita Ābelīte pieteikta nominācijā “Amatnieks 2022”. Ar porcelāna un māla mākslu Sanita nodarbojas jau 11 gadus. Mākslinieciskās prasmes ieguvusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

Alsungā Sanita dzīvo jau no bērnības. Tur pašlaik arī atrodas mākslinieces darbnīca ar elektrisko apdedzināšanas cepli. Tajā top dažādi porcelāna un māla trauki, rotas un figūriņas, kas tiek apstrādātas ar skaistām glazūrām.

Sanita par savu nodarbošanos stāsta kā par absolūtu entuziasmu: “Es daru to, kas man ir interesanti, kas man liekas svarīgi.” Māksliniekam primāra ir nodarbošanās, pats process, bet, protams, arī galarezultāts. Parasti katrs darbiņš tiek veidots dabiski un netiek iepriekš plānots, tāpēc bieži vien māksliniecei ir grūti noteikt tā vērtību. Ar katru veidoto darbu jeb priekšmetu ir sava veida attiecības. Tāpat izstādes darbiņiem ir jāiziet savs cikls, lai tie kopā veidotu vienotu kompozīciju

Marta Safonova Māksliniece . Koka zivju apgleznošana. Koka dekorāciju ražošana

Nominācijā “Amatnieks” pieteikti Marta un Gundars Safonovi. Viņi darina un apglezno lielas un mazas dažādu sugu koka zivis, kuras no Kuldīgas “aizpeldējušas” visā pasaulē – klienti ir Amerikā, Kanādā, Vācijā un citur.

2016. gadā abi izveidoja zīmolu “Marta&Zveja”. Tas ir neliels uzņēmums, kas radīts ar mīlestību pret mākslu un zivīm. Gundaram liela aizraušanās ir makšķerēšana. Sadāvināti daudzi suvenīri. Un radusies ideja ko tādu darināt. Mērķis – izveidot koka interjera priekšmetu zivs veidolā.

Marta: “Visu paši zāģējam, slīpējam, jo gribam saglabāt to, ka viss ir roku darbs.” Gundars zivīm rada formu, Marta apglezno. Viņi stāsta: “Bijuši dažādi pasūtījumi. Māris Olte biedrībai “Atlaid mammu” pasūtījis padsmit zivju, lai izglītojošos pasākumos var uzskatāmi parādīt, kādas zivis līdz kādam izmēram drīkst ķert. Vēl top darinājumi Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zivju mājas vajadzībām, tie jau ir Lapmežciemā un Ziemupes jūras mājā. Zivis kā ekspozīcija ir Papes tūrisma informācijas punktā. Daudz ir pasūtījumu no ārzemēm, piemēram, no Amerikas tādas sugas, kādu pie mums nav, un tad ir interesanti tās pētīt un uzgleznot. Vispieprasītākie ir vienkārši sienas dekori.” Ir iecere uzbūvēt darbnīcu, lai jaudu palielinātu.

Nominācija "TŪRISMA UZŅĒMĒJS 2022" 

Rumba Buss/Inga Trumsiņa Gide, sniedz tūrisma pakalpojumus ar elektro busiņu Rumba Buss, interesentus vedot aizraujošā ekskursijā pa Kuldīgas ielām.

IK “Gids Kuldiga” konkursam izvirzīts nominācijā “Tūrisma uzņēmums 2022”. Gide Inga Trumsiņa savā elektroautobusā “Rumba BUSS” vada aizraujošas ekskursijas Kuldīgas ielās, ļaujot saskatīt pilsētu citām acīm. Inga smejoties saka, ka esot jau tikusi pie jauna personvārda. Viņu pilsētā atpazīst kā dāmīti, kura brauc ar busiņu. Un tas priecē, jo nozīmē, ka cilvēki viņu ir ievērojuši. “Bija laiks, kad Eiropa mums bija slēgta un mēs kādu laiku tur netikām. Un tad man radās doma – ja mēs netiekam uz Eiropu, tad Eiropa ir jāpārceļ uz Kuldīgu. Domāju, ka man tas ir izdevies, jo kopš man pieder “Rumba BUSS”, mani atpazīst pēc nodarbošanās ne tikai Kuldīgā, bet arī Latvijā. Esmu pārliecināta, ka trāpīju desmitniekā. Vasarā ir dienas, kad sāku strādāt jau agri no rīta un beidzu vēlu vakarā. Darbs nav viegls, kā es jokojoties smeju - šis ir viena cilvēka teātris, kas tiek atkārtots vairākas reizes dienā”, stāsta Inga. Viņa ir pārliecināta, ka uzņēmējs nevar kopīgo iespaidu par pilsētu radīt viens pats, jāstrādā visiem kopā.

AS “Skrundas muiža” Viena no skaistākajām Latvijas muižām – Skrundas muiža – atrodas Kurzemē, stāvā Ventas krastā. 19. gs sākumā, klasicisma stilā celtā ēka, mūsdienās kļuvusi par lielisku vietu atpūtai un pasākumiem. Skrundas muiža ir kā radīta romantiskai divvientulības baudīšanai. Muižā ir piemērotas telpas konferencēm un jūsu uzņēmuma pasākumiem, tā ir kā radīta vieta svinību rīkošanai.

Nominācijā “Gada tūrisma uzņēmējs” nominēta AS “Skrundas muiža”. Žūriju Skrundas muižā sagaidīja akciju sabiedrības valdes priekšsēdis Atis Kokmanis un Skrundas pilsētas un pagasta pārvaldniece Guna Skrebele. 

Te atrodas četru zvaigžņu viesnīca ar 12 numuriem, pieci vēlāk izveidotie atrodas SPA ēkā. Ir arī restorāns, telpas konferencēm, svinībām un citiem pasākumiem.

Ziemā muiža atvērta vien piektdienās, sestdienās un svētdienās, un tad te strādā pieci cilvēki – pats A. Kokmanis ar dzīvesbiedri, pavāre, istabene un tehniskais darbinieks. Aktīvajā sezonā darbinieku skaits izaugot līdz astoņiem. A. Kokmanis uzslavē pašvaldības atbalstīto skolēnu nodarbinātības programmu. Lai arī sākumā šaubījies, tomēr ar jauniešu darbu esot apmierināts.

Grūts bijis kovidlaiks, kad nav varējuši saprast, vai to varēs pārdzīvot. Tā kā bijis valsts atbalsts, tad noturējušies. Trešo gadu koncentrējoties uz individuāliem pasākumiem un klientiem, nevis lielajiem – korporatīvajiem un konferencēm.

2022. gada 5. maijā apritējuši desmit gadi, kopš 19. gs. celtā, bet laika gaitā aizlaistā un nepievilcīgā muiža ar īpašnieku Ligitas un Arvja Šteinbergu gādību pārvērtusies skaistā atpūtas vietā. Muižas pievienotā vērtība ir gan muzejs, gan novadnieka Jāņa Lauvas gleznas, kas apskatāmas ciemiņiem.

“Mežvidu labirints” Atrakciju parks atrodas meža vidū un apvieno labirintu ar bērnu rotaļlaukumu un piknika vietu.

Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs” nominēts “Mežvidu labirints”. Alsungas “Mežvidos” saimnieko Kalniņu ģimene. Tur tūrisma cienītāji var meklēt izeju labirintā, ir bērnu rotaļu laukums, piknika vieta.

“Mežvidu labirints” izvietots 3300 kvadrātmetros, darināts no sieta, ejas plašas, arī bērnu ratiņiem. Aktīvais laiks – no aprīļa līdz novembrim. Apmeklētāji ir skolēni, ģimenes var pavadīt laiku, izstaigājot labirintu un risinot uzdevumus, te var rīkot dzimšanas dienas un citas ballītes.

Lūkotājus sagaida Daiga Kalniņa un viņas mamma Vineta Lindberga. Daiga piedāvā ar saimnieku Armandu Kalniņu sazināties attālināti: “Viņš te darbojas praktiski, bet ideja radīt izzinošo labirintu bija mana.” Atpūtas vieta atvērta 2016. gadā.

Daiga rāda daudzos uzdevumus, kuriem atbildes jāmeklē labirintā: “Katru gadu taisām jaunus, bet tos, kuri nav populāri, vairs nepiedāvājam.” Katram būtu vajadzīga stunda, steidzīgajiem ir pusstundas maršruti, un uzdevumi veidoti tā, lai interesanti gan mazajiem, gan lielajiem. “Pirmais bija suitu vārdu līklocis – vārdi jāmeklē labirintā un jāieraksta krustvārdu mīklas režģī. Tas joprojām ir pieprasīts,” stāsta Daiga. Informāciju par labirintu varot, atrast internetā, pie ceļa ir norāde.

Kamenes / SIA “Taku meistars Atpūtas vieta (viesu nams, pastaigu taka, restaurētas automašīnas noma)

Nominācijā “Tūrisma uzņēmējs” nominēti Guna un Ivars Grundmaņi. Saimniekošana, kas sākta līdzenā vietā 1992. gadā, tagad Skrundas pusē plaši zināma ne tikai ar uzņēmumu “Taku meistars”, bet arī viesu namu “Kamenes”, ar ko komisija atbraukusi iepazīties šoreiz.

Guna stāsta, ka 2000. gadā, kad meita sākusi iet 1. klasē, ierīkojuši te dabas taku, kuru varot uzskatīt par tūrisma pakalpojumu aizsākumu. Bet cilvēki, kas veduši bērnus uz takām, mudinājuši darbību paplašināt – uzņemt viesus, ne tikai takas izrādīt. Nu te skaisti sakopta teritorija ar plašu dīķi vidū, ar terasi uz tā, kur notiekot laulību un citas ceremonijas.

Izīrējamas ir divas ēkas ar dažāda lieluma zāli, ar pirti, baļļu, nakšņošanas iespējām. Ir vasaras kotedžas, ir telšu vietas. 2017. gadā uzbūvēta jaunā zāle svinībām 30 viesiem ar dancošanu vai 40 viesiem bez tās. Pirts mājā ir 16 guļvietas. Ziemā te var nakšņot līdz 18 cilvēkiem, vasarā ap 75. Lai sezonu pastieptu garāku, lielajai zālei, kurā var pulcēties līdz 100 viesu, iegādājušies ar degvielu darbināmu sildītāju.

Visas nedēļas nogales ar viesiem pilnas. Reklāma ejot no mutes mutē.

Silvijas Teteres murkšķu audzētava "Jaunstuči" Murkšķu audzēšana.

Baltijā vienīgā specializētā murkšķu audzētava “Jaunstuči” pieteikta nominācijā “Tūrisma uzņēmējs 2022”. Silvijas Teteres veidotā audzētava darbojas jau 18 gadus. Uz jautājumu, kāpēc tieši tika izvēlēti murkšķi, Silvijas kundze atbild, ka tā esot bijusi spontāna ideja, jo stepes murkšķi ir amizanti dzīvnieciņi, kurus var raksturot kā lielus guļavas. Ziemas auksto periodu tie pavada miegā, bet siltajā laikā aktīvi ēd, lai uzkrātu tauku kārtu, ko atkal varētu izmantot ziemā. “Pagājušo ziemu tos trīs mēnešus neviens vārtus neatslēdza,” sacīja Silvija Tetere.

Murkšķis ir lielākā zemes vāvere. Tie “Jaunstučos” apskatāmi aktīvajā periodā no maija līdz oktobrim, apmeklējumu iepriekš vēlams pieteikt. Brīvdabā murkšķi ir sastopami kalnainos apvidos, piemēram, Eiropā tie dzīvo Alpos, Tatros un Pirenejos, bet stepes murkšķi galvenokārt dzīvo Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs. 

Šogad audzētavai nav gājis viegli, jo tūristu plūsma ir krietni samazinājusies, tāpēc nācies ieguldīt papildus finanses no Silvijas kundzes pensijas. “Ienākumu ir tik, cik cilvēku,” piebilst murkšķu audzētāja. Pavisam audzētavā ir 36 murkšķi. Tie dzīvo pa pāriem, aizpildot visas mājiņas.

Nominācija "ĢIMENE UZŅĒMĒJDARBĪBĀ 2022" 

Tējnīca “Sapņotava” SIA “DOVIMSA”, Dace Oberšate-Veisa “Sapņotava” ir vieta, kur satikties nesteidzīgām sarunām, baudīt dzīves un kultūras garšas. Pamata piedāvājumā ir gardas zāļu tējas, dažādi gardumi un uzkodas. Organizē dažādus kultūras pasākumus (koncertus, meistarklases, kino vakarus u.c.).

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā” izvirzīta Veisu ģimene. Alsungas tējnīca “Sapņotava” ir tikšanās, mākslas pasākumu un garšu baudīšanas vieta ne tikai vietējiem, bet arī ciemiņiem. Tur saimnieko Daces Oberšates-Veisas un Ronalda Veisa ģimene.

Rolanda dzimta ir ar suitu saknēm: “Bērnībā skolas brīvlaikus pavadīju Alsungā, bet, ja būtu kritēriju saraksts, kur pārcelties, Alsunga būtu “Top 3”, jo te viss ir: kultūras nams, skola, veikali.”

Dace organizējusi pasākumus Rīgā un gribējusi arī Alsungas notikumiem pievienot kultūras aktivitātes. Pirms četriem gadiem tapis projekts par “Sapņotavu” – vietu, kur radīt kultūrvidi.

Pirmais gads bijis ražīgs – noorganizēti koncerti, stāstu, kino, karaokes vakari, darbnīcas. Pandēmija iecerēm pārvilkusi svītru: “Bijām spiesti pārkārtoties.” Bet bijuši arī ieguvumi – radīts jauns ēdienu piedāvājums. Namiņu var apmeklēt 30 cilvēki – otrajā stāvā ir pārveidojama telpa. Vasarā terase pārtop par skatuvi. Skaists koncerts bijis “Suitu dūdeniekiem” kopā ar grupu “Auļi”, notikuši mēģinājumi, Latvijas dūdinieku saiets.

Egļu ģimene Uzņēmēju ģimene paaudzēs - tēvs, dēls, meita. Nodarbojas ar uzņēmējdarbības attīstību - Rietumu Nafta, Kaļķu ielas kvartāls, alus darītava DUNA.

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2022” nominēta Egļu ģimene. Uzņēmēji nu jau divās paaudzēs – tēvs Normunds, dēls Toms un meita Diāna. Nodarbojas ar uzņēmējdarbības attīstību vairākās nozarēs – degvielas uzpildes stacijā SIA “Rietumu nafta”, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, Kaļķu ielas kvartālā, alus darītavā “DUNA Brewery” un SIA “Flumen Botanicals” kosmētikas ražotnē.

Egļu ģimene ir kuldīdznieki. Publiski vairāk atpazīstami saistībā ar Kaļķu ielas kvartālu un alus darītavu “DUNA”. Paši sevi sauc par Kuldīgas patriotiem un ļoti novērtē, ka pilsēta tik strauji attīstījusies. “Šeit ir patīkami strādāt, bet tas ir arī liels izaicinājums, jo pilsēta ir maza, sezonāla, visu laiku jādomā un jādara, nevar apstāties. Tūrisms ir tas, kas pavelk šeit dzīvot. Priecājamies, ka esam radījuši šādu kvartālu”, saka Toms.

Sakumā bijusi doma vecpilsētā, ģimenei piederošā īpašumā, attīstīt vietu, kāda vēl nebija Kuldīgā. Ideja bija, ka tas varētu būt mazs alus brūzis, kurš būtu kā pievienotā vērtība plānotajai viesnīcai. Sākot projektēt, sapratuši, ka tajā vietā nebūs tāda atdeve. Telpu meklējumos nonākuši pie Kaļķu ielas kvartāla. Kad īpašums iegādāts, tad viss pārējais noticis organiski, soli pa solim. Šobrīd kvartālā ir padsmit dažādu uzņēmumu.

Rozīšu ģimene Vīrs, sieva un dēls - attīsta uzņēmējdarbību Kuldīgā. Artis ir Stafenhāgena nama īpašnieks, restorāns "Bangert's" līdzīpašnieks, hotel "Sīmanis", bārs - klubs "Stenders", "Stender's Pica" picēriju tīkla, Baznīcas ielas apartamentu īpašnieks, amatnieks.

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2022” izvirzīta Rozīšu ģimene. Vīrs, sieva un dēls attīsta uzņēmējdarbību Kuldīgā.

Artis Rozītis darbojas sabiedriskajā ēdināšanā, sieva Gita - tūrisma un viesmīlības jomā. Māsa Katrīna šobrīd studē Latvijas Kultūras akadēmijā.  A. Rozītis ir Stafenhāgena nama īpašnieks, restorāna "Bangert's" līdzīpašnieks, hotel "Sīmanis", bāra - kluba "Stenders", "Stender's Pica" picēriju tīkla un Baznīcas ielas apartamentu īpašnieks. Savukārt dēls Kristaps darbojas galdniecības uzņēmumā “Melnā Kolka”, kuru apskatīja arī žūrija. Uzņēmums “Melnā Kolka” sevī ietver internetveikalu, galdniecību, kā arī restaurācijas un metālapstrādes darbnīcas. Kristaps pastāstīja, ka darboties šajā jomā viņu iedvesmojis vectēvs Arnolds Piziks. “Sākumā darbojāmies tikai savām vajadzībām, bet tagad jau esam septiņu darbinieku komanda. Mēs neizgatavojam pakešu koka logus, darbojamies tikai vēsturisko durvju un logu restaurācijā un izgatavošanā. Darba ir daudz, ja vajag, mēs darām!”

SIA "ERES", kafejnīca Staburadze Ēdināšanas pakalpojumi. Uzņēmējdarbība darbojas visa ģimene.

SIA "ERES" ir uzņēmums ar 18 gadu darba pieredzi un nominēts kategorijā “Ģimene uzņēmējdarbībā 2022”. Uzņēmējdarbībā iesaistījusies visa ģimene. Ikdienā te strādā 10 darbinieki, bet vasaras sezonā tiek piesaistīts papildus darba spēks, jo tad Kuldīgā ir tūrisma sezona un pieprasījums pēc ēdināšanas pakalpojumiem ir liels. Uzņēmumam ir izdevies nokomplektēt stabilu kolektīvu, nav vērojama bieža darbinieku maiņa. Ikdienā kafejnīcas “Staburadze” maltīti varam baudīt Liepājas ielā 8, taču tiek piedāvāta arī iespēja pasūtījumiem pēc klienta vēlmēm. Pandēmija ieviesa zināmas izmaiņas uzņēmuma ikdienā, taču darbošanās netika pārtraukta nevienā brīdī – ievērojot visus noteikumus, klientiem tika sniegta iespēja ēdienu iegādāties līdzņemšanai, ko ļoti daudzi arī izmantoja. Uzņēmums saņēmis arī valsts sniegto finansiālo palīdzību. Energoresursu krīze gan vieš bažas par izmaksām, jo uzņēmumā viss darbojas ar elektrību. Šī iemesla dēļ nācies paaugstināt arī piedāvātā ēdiena cenas, taču ģimene uzsver, ka sadārdzinājums ir neliels un tuvākajā laikā cenas neplāno atkārtoti palielināt.

Vaivadu ģimene ģimenes uzņēmums SIA “Mežinieks RS”. Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants" darbojas Kuldīgas novadā un viens no biedrības darbības mērķiem ir sabiedrības informēšana un izglītošana par mežā notiekošajiem procesiem. Biedrība palīdz meža īpašniekiem gan ar informāciju, gan sniedz praktisku palīdzību meža apsaimniekošanā.

Nominācijā “Ģimene uzņēmējdarbībā” pieteikta mežsaimnieku Vaivadu ģimene.

Gan Sigita, gan Raimonds ir mežinieki ceturtajā paaudzē. “Mežinieks RS” ir ģimenes uzņēmums. S. Vaivade stāsta: “Es nozarē strādāju vairāk nekā 30 gadu. 2012. gadā izveidojām uzņēmumu “Mežinieks RS”, kurā ir mūsu abu vārdu pirmie burti.”

Raimonds skaidro: “Sniedzam visus meža apsaimniekošanas pakalpojumus privātajiem īpašniekiem Kurzemē, piemēram, inventarizāciju, taksāciju, palīdzam mežu vērtēt un stādīt, ierīkot cirsmas. Īsumā – palīdzam no īpašuma iegūt lielāko iespējamo peļņu. Esam neatkarīgs uzņēmums, kas cirsmu novērtē, lai to var pārdot par labāko cenu.”

Vaivadi daudz darbojas, lai iepazīstinātu jauno paaudzi ar mežu, tā augiem, dzīvniekiem un dabas procesiem. Sigita: “Mums ir līgums ar Latvijas Darba devēju konfederāciju – ņemam praksē jauniešus no Ogres tehnikuma, un tas ir labs veids, kā viņus ar nozari iepazīstināt. Palīdzam praktiski saprast, kas un kā jādara. Izglītojošs un arī izklaidējošs pasākums skolēniem ir “Meža ABC”. Tur iesaistās arī “Mežinieks RS”. Kopā ar Raimondu cenšamies Kuldīgas novadā saaicināt vairāk nekā 100 nozares uzņēmumu, lai tiktu izglītota jaunā paaudze. Ļoti ceram maijā to sarīkot atkal.”

Vēl izdotas trīs grāmatiņas bērniem par dzīvi mežā. Pēdējo – par Alnīša ceļojumu – saņēmušas piecu un sešu gadu veco bērnu grupas visā Latvijā. 

Mežsaimnieki paaudzēs.

Nominācija "DEBIJA 2022" 

Kafejnīca Riverside, “Riverside Kuldīga” Ēdināšana.

Nominācijā “Debija” pieteikta kafejnīca “Riverside”.

“Priecājamies, ka esam pamanīti, jo darbojamies neilgi,” saka valdes loceklis Edgars Dabrickis. “Sākām pandēmijas laikā. Nebija viegli saprast, kā situācijai pielāgoties. Tagad var strādāt, par darba trūkumu nesūdzamies.”

Ēdiens tiek gatavots atvērta tipa virtuvē – var vērot, kā maltīte top. Īpaša ir ogļu krāsns – gaļa burgeriem, steikiem un citam ēdienam tā iegūst patīkamu dūmu garšu un smaržu. Kuldīdznieku iecienīti ir pankūku rīti. “Atnāk ģimene, apsēžas, tai atnes visu uzreiz, noklāj galdu, un bērniem ir – wow!” priecājas Edgars.

Galdus svinībām kafejnīca klāj arī izbraukumā, ir būts Padures un Virkas muižās. Dāvanu kastes tiek komplektētas pēc izvēles no pašu taisītiem produktiem: ir olu liķieris, dzelteno tomātu sula, gaileņu pesto u.c.

Kafejnīcai ir feisbuka un instagrama konts. Vieta pie Ventas ir lieliska, un daudzie Kuldīgas apmeklētāji E. Dabricki priecē. Pie durvīm pieved vilcieniņš Ludis, arī Rumbabusa maršrutā kafejnīca iekļauta. “Ļoti labi, ka tilta galā gājēju, riteņbraucēju un bērnu drošībai uzbūvēts guļošais policists,” viņš piebilst par pašvaldības veikumu.

SIA “Diezgan svaigi”, Karīna Bumbule Ražo “KAGU” sauso saldējumu - dabīgu, gaisīgu, uz mēles kūstošu našķi, kas saglabā savu formu un neizkūst, kā arī ražo sublimētas ogas.

Nominācijā “Gada debija” nominēts SIA “Diezgan svaigi”. Karīna Bumbule netālu no Alsungas savas mājas otrajā stāvā gatavo sublimētas jeb saldējot žāvētas ogas un augļus un dažādu garšu sauso saldējumu “Kagu”.

Produkti kļūst viegli, bet saglabājas garša, krāsa un forma, uzturvērtība pat līdz 95%, nav jāpievieno cukurs vai konservanti. Iekārtā ogas sasaldē līdz -40 grādiem, tad vakummā izsūc šķidrumu un visbeidzot 60-70 grādos kaltē. Pagatavošanas laiks katram auglim savs, bumbierim 25-30 stundas.

“Sausais saldējums nav ēdams ikdienā, drīzāk tā ir skaista, garšīga dāvana, kad gribas panašķoties,” saka uzņēmēja. Tas ir dabīgs, veselīgs, tajā nav daudz kaloriju, cukura ir piecreiz mazāk nekā parastā saldējumā. Tā kā elektrība kļūst dārgāka, sētā ierīkoti 30 saules paneļi. Saražotais nonāk dāvanu un mājražotāju veikaliņos Kuldīgā un tējnīcā Alsungā.

Iepriekš Karīna strādājusi Rīgā par pārtikas kvalitātes speciālisti uzņēmumā “Gemoss”.

SIA "DKB Risinājumi"/Kviešu Schnaps Degvīns, kurš tiek gatavots, izmantojot tradicionālo senlatviešu degvīna recepti. Pieejams plašs produktu klāsts.

Nominācijā “Debija” izvirzīts uzņēmējs Sergejs Demčenko, kurš atvēris paštaisītā alkohola veikaliņu Liepājas ielā.  

“Nav jau nekā jauna šai pasaulē. Kad kovida dēļ jurista darbi bija atlikti, sāku domāt, ko darīt,” saka Sergejs Demčenko, kurš savās telpās Liepājas ielā 29 iekārtojis gan jurista praksi, gan paštaisītā alkohola veikaliņu.

Domas par vīnu esot atmetis nepiemērotu laikapstākļu dēļ, jo diez vai ar dienvidu zemēm varētu konkurēt, bet sapratis, ka kandžu gan var taisīt. Licenci kā mājražotājs 2500 litriem gadā nokārtojis 2021. gada februārī un sācis ar sešu veidu alkoholu. Nosaucis to par šnabs – tādā mīļvārdiņā. Šmakovka jau ir Latgalē, bet kandžai esot tāda nejauka pieskaņa. Nu ir 35 veidu ražojumi, no kuriem 12-13 ir dažādi uzlējumi, jo esot sapratis, ka baltais destilāts paliek pāri, un vajadzēja domāt, ko ar to lai dara.

Ražošana notiek Kaļķu ielas kvartālā, kur pagaidām pietiekot ar 70 m². Mēnesī saražo 200-300 litru, ir atlikums noliktavā un pilns veikals. Noiets labs: daudzās kafejnīcās un mazos veikalos Jūrmalā, Vecrīgā, arī Kuldīgā. Turklāt te labi sokoties ar ielu tirdzniecību – tūristi ir lielākie noņēmēji. Varot uzreiz just, ka pilsētā sarīkots kāds lielāks pasākums. Par to paldies pašvaldībai, kas tūrismu pilsētā mērķtiecīgi attīstījusi.

SIA "Mīci" Veidošanas mīkla bērniem. Mīkla veidota no dabiskiem izejmateriāliem.

Nominācijai “Debija 2022” konkursā izvirzīts uzņēmums SIA “Mīci”. Uzņēmuma vadītāja Kristīne Volfa ražo bērniem draudzīgu plastilīnu.

2018. gada nogalē K. Volfa nolēma, ka vēlas savu uzņēmumu: “2019. gada sākumā iestājos LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā pirmsinkubācijas programmā. Tagad aprit trīs gadi, kopš esmu dibinājusi uzņēmumu SIA “Mīci”. Ražoju plastilīnu bērniem un visu, kas vajadzīgs, lai ar to rotaļātos.” K. Volfa ražo plastilīnu un formiņas, kuras ar 3D printeri izgatavo gan pati, gan sadarbojoties ar partneriem Kurzemē. Ražo arī koka dēlīšus ar cipariem un alfabētu. Viņas klienti ir pirmsskolas vecuma bērnu vecāki un pirmsskolas izglītības iestādes. Plastilīns ir ražots no pārtikas izejvielām un pārtikas konservantiem, lai tas uzglabātos ilgāk. Ražošanas sākumā uzņēmumā strādāja tehnologs, kas ieteica plastilīnam pievienot vanilīnu, lai aromāts būtu patīkamāks. “Patiesībā šī doma radās tāpēc, ka manam bērnam bija lielas logopēdiskās problēmas, kuras sākām risināt ar sensorajām rotaļām. Pirksti ir ļoti svarīgi valodas attīstībai. Plastilīns palīdz ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem pēc insulta,” saka K. Volfa. Viņa atzīst, ka Latvijā konkurentu neesot, galvenais konkurents ir Ķīnā ražotais pleido (Play-doh) plastilīns, tas nav ražots no pārtikas izejvielām, bet gan no ķīmiskām vielām. K. Volfa uzsvēra, ka mūsdienās svarīgi ir sociālie konti, kuri aktīvi jāuztur, jo tieši ar tiem iegūti klienti citviet pasaulē. Galvenokārt produktus var iegādāties internetveikalā, veikalos “KUULD” un “Akcents” Kuldīgā, produktus var nopirkt dažos veikalos Rīgā, Igaunijā, Austrijā, Šveicē un Taivānā.

Kafejnīca "SAVS", SIA Sorrel Konceptkafejnīca SAVS ir ģimenes veidota kafejnīca. Tā ir īstā vieta, kur pašā Kuldīgas sirdī nobaudīt gardu ēdienu, parunāt ar savas maltītes meistaru, sajust omulīgo atmosfēru, kā arī izklaidēt mazos kafejnīcas apmeklētājus.Piedāvājumā atradīsiet Āzijas virtuves ēdienus, kuru gatavošanā izmantotie dārzeņi un zaļumi ir no pašu saimniecības.

Konceptkafejnīca “SAVS” konkursam pieteikta nominācijā “Debija 2022”. Kafejnīcas īpašnieks Jānis Čače žūrijai pastāstīja gan par izaicinājumiem, gan nākotnes plāniem.

Kuldīdznieks J. Čače pēc 10 gadiem Rīgā, kur strādāja par pavāru, atgriezies Kuldīgā. “Mani interesē dārzeņu audzēšana, pirms pieciem gadiem sāku audzēt mikrozaļumus, salātus, dārzeņus. Pirms diviem gadiem radās doma par savu kafejnīcu ar pašu audzētiem produktiem, saviem klientiem, tāpēc “SAVS”. Mums bija svarīgi atšķirties, tāpēc piedāvājam savādāku ēdienkarti nekā citviet Kuldīgā, mums ir voki, Āzijas garša, tagad arī suši. Esmu diplomēts pavārs un uzskatu, ka izglītībai ir jābūt, ja vēlies būt pavārs, arī Rīgā iegūtā pieredze ikdienā noder. Atzīšos, ka sākotnēji biju domājis, ka daudz vairāk piedāvāsim savus dārzeņus, svaigos produktus, pašu gatavotās mērces, bet diemžēl laika trūkuma dēļ to vēl neesam īstenojuši tā, kā bijām plānojuši. Esam ģimenes uzņēmums, galvenokārt darbojos pats. Kuldīgā izjūtu darbinieku trūkumu, īpaši pavāru. Šogad nolēmām, ka visu laiku veltīsim kafejnīcai, zaļumu audzēšanu esam nolikuši malā augsto cenu dēļ.”

J. Čače uz nākotni skatās pozitīvi, bet vēl esot tāls ceļš ejams. Konceptkafejnīcas klienti lielākoties ir vietējie cilvēki. Īpašnieks saka: “Esam apmierināti, ka atrodamies klusākā vietā, jo darba ir ļoti daudz. Esam vietējo klientu kafejnīca, tūristi mums ir otrajā vietā. Decembra sākumā piedalīsimies arī Kuldīgas restorānu nedēļā.”

Nominācija "DZĪVOTSPĒJĪGĀKAIS UZŅĒMUMS 2022" 

SIA "Ezermaļi" Nodarbojas ar tūrisma biznesu pier Zvirgzdu ezera jau gandrīz 30 gadus, iesaistot visu ģimeni, reģistrēts 1993. gada 17. augustā.

Alsungas pagastā esošais uzņēmums SIA “Ezermaļi” konkursā pieteikts nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90-to gadu sākumā savu dzimtas zemi Zvirgzdu ezera krastā atguva atpūtas vietas “Ezermaļi” saimnieki Aiga un Māris Ķikuri. Par atpūtas vietas izveidi tolaik domāja tikai retais, taču šī ideja laika gaitā atnāca pati. Nu jau tūrisma biznesam Zvirgzdu ezera krastā ir gandrīz 30 gadi. Saimniece A. Ķikure stāsta, ka pirmā viesu māja tapusi 2000. gadā. Tagad atpūtas vietā ir divi viesu nami ar pirti un vairākas mazās viesu mājiņas. Daudzi “Ezermaļos” pavada atvaļinājumu ar ģimeni. Savukārt uzņēmumi un citas organizācijas “Ezermaļus” jau sen iecienījuši savu korporatīvo pasākumu un sporta spēļu rīkošanai. Šo vietu īpaši iemīļojuši makšķernieki, rudenī zivis ķeroties vislabāk. Atpūtnieki var makšķerēt, nomāt laivas un ūdens velosipēdus. Tiek piedāvāta iespēja nakšņot arī teltīs. A. Ķikure
saka: “Strādājam divatā, bērni dzīvo Rīgā, bet, ja var, tad vasaras mēnešos
labprāt palīdz arī meita. Visvairāk atpūtnieku pie mums brauc jūnijā,
jūlijā un augustā. Kad laiks paliek aukstāks, tad viesi ierodas vairāk nedēļas nogalēs. Atsaucība ir ļoti liela, nākamā gada jūlijs jau ir aizņemts.

Kopā apsaimniekojam 12 hektārus zemes. No rīta līdz vakaram esam šeit, lai uzturētu visu kārtībā.” Nākotnē saimnieki plāno izbūvēt taciņas uz  katru mājiņu. Viņi ļoti priecājas par ceļu, kuru administratīvi teritoriālās reformas kontekstā Kuldīgas novada pašvaldība iekļāva prioritāri sakārtojamo valsts autoceļu sarakstā un kurš tagad ir apstrādāts ar dubulto virsmu, bet neiepriecina ezera nomas maksa.

AS “Kurzemes radio” Latvijā pirmā un lielākā reģionālā komercradio stacija Latvijā kopš 1997. gada 25. maija. Kurzemes Radio no lielākajām Latvijas komercradio stacijām atšķir tā unikalitāte – kurzemnieciskums, kas rada un veicina kurzemnieku identitātes apzināšanos. Kurzemes Radio nedēļā sasniedz 64 tūkstoti klausītāju. Kurzemes Radio apraides zona aptver visu Kurzemi, daļu Zemgales un Pierīgu. Interneta klausītājiem Kurzemes Radio ir pieejams visā pasaulē.

Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums 2022” nominēts Kurzemes Radio, kas šogad nosvinēja 25. jubileju.

Tā ir Latvijā pirmā un lielākā reģionālā komercradio stacija Latvijā kopš 1997. gada 25. maija.  Kurzemes Radio no lielākajām Latvijas komercradio stacijām atšķir tā unikalitāte – kurzemnieciskums, kas rada un veicina kurzemnieku identitātes apzināšanos. Kurzemes Radio nedēļā sasniedz 64 000 klausītāju.

Valdes locekle Undīne Dambrovska stāsta, ka radio strādā 16 cilvēki. “Mums ir rīta un pēcpusdienas programmas, kuras vada ētera personības. Vispopulārākā ir apsveikumu stunda.  Kad nav dzīvais ēters, tad skan sastādīta programma, kura darbojas bez cilvēka klātbūtnes. Apraide mums ir visā Kurzemē, labos laikapstākļos mūsu radio var dzirdēt līdz Vanšu tiltam. Mēs noteikti gribētu aptvert lielāku teritoriju, pilnvērtīgi skanēt arī Rīgā. Bet konkurējam ar lielajām radio stacijām kā SWH, Radio Skonto, Star FM, Latvijas Radio. Cilvēku gaumes ir ļoti dažādas. Esam saņēmuši arī kritiku, bet lielākoties saņemam labas atsauksmes, kuras piespraužam pie ziņu dēļa, lai darbinieki var izlasīt. Mums ir daudz nākotnes sapņu, tāpēc ceram, ka strādāsim vēl 25 gadus,” saka U. Dambrovska.

SIA “SKRUNDA VET” Uzņēmums dibināts 1996.gadā.

Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums 2022” pieteikts uzņēmums SIA “Skrunda VET”. Īpašniece Dzintra Zīlīte nodarbojas ar veterināriju jau 28 gadus. 1994. gadā Skrundā nodibinājusi uzņēmumu kopā ar kolēģi Līgu Buķeli. “Sameklējām telpas un sākām. Sākumā viss bija pavisam savādāk. Tajos laikos nebija tādi ierobežojumi, medikamentus varēja lietot diezgan brīvi. Laikam ejot, kolēģe Līga aizgāja strādāt uz savu zemnieku saimniecību, un kopš tā laika, apmēram padsmit gadus, darbojos viena. Darbs tajā laikā ritēja 24 stundas diennaktī, telefonu nekad neizslēdzu. Un neizbēgami tas viss kopā ir atstājis negatīvas sekas. Divus gadus atpakaļ piesaistīju darbā jaunu kolēģi Ritu Zaļkalni. Viņai arī savu praksi atstāšu. Tad, kad man būs pensija, tieši apritēs 30 darba gadi, un es ļoti ceru, ka uzņēmumam būs pēctecība”, saka Dz. Zīlīte.

Viņa ir lielo dzīvnieku daktere, suņi un kaķi esot tikai tā, nedaudz. Tajā laikā, kad viņa mācījusies un sākusi savu darbību, suņus un kaķus ne sevišķi ārstēja, tas viss esot attīstījies laika gaitā. Kādreiz vairāk bijusi tautas medicīna, tagad cilvēki ir izglītotāki, esot arī vairāk iespēju. Kopš tiek selekcionētas šķirnes, lopiņi arī paliekot prasīgāki, tāpēc tie jānodrošina ar kvalitatīvāku pārtiku. Uz jautājumu, kur radusies mīlestība pret dzīvniekiem, īpašniece atklāj, ka mīlestība būtu ļoti pārspīlēti teikts. Dz. Zīlītes pirmā profesija ir medmāsa, bet finansiālu apstākļu spiesta izmācījusies veterināriju. Medicīna esot nepiepildītais sapnis. Darbs iesākts - jāturpina.

SIA "Kuldīgas RUMBA" Ēdināšanas uzņēmums. Dibināts 1992.gadā

Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums 2022” nominēts uzņēmums SIA "Kuldīgas RUMBA". Uzņēmums dibināts 1992. gadā.

Uzņēmuma vadītājs Ilmārs Rutkovskis stāsta: “Ļoti priecājamies, ka esam izvirzīti balvai. Atceros, ka sākums bija grūts, bet tajā laikā daudzi sāka savu uzņēmējdarbību. Sākumā bija pavisam cita ideja, gribējām uzsākt gaļas pārstrādes ražošanu, bet neatradām piemērotas telpas, tā nonācām pie ēdināšanas uzņēmuma.” Uzņēmumā šobrīd strādā 20 darbinieki. Ir ne tikai ēdnīca, bet arī trīs veikali – divi Kuldīgā un viens Pelčos. Ēdnīca atvērta tikai pusdienas laikā, kā tas ir bijis vienmēr. I. Rutkovskis saka: “Pie mums ir draudzīgas cenas, visbiežāk pie mums nāk strādnieki. Piedāvājam arī ēdienu līdzņemšanai, kas kļuva populāri pandēmijas laikā. Šobrīd piegādājam pusdienas arī Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolai.  Uz nākotni skatāmies pozitīvi, strādāsim!”

SIA "Obodņikova veterinārais serviss" Veterinārā klīnika. Dibināts 1995.gadā

Nominācijā “Dzīvotspējīgākais uzņēmums” nominēts uzņēmums SIA "Obodņikova veterinārais serviss”. Tas dibināts 1995. gadā.

Sākotnēji kopuzņēmumā strādājuši veterinārārsti Olārs Obodņikovs un Juris Zemzars, bet Juris izvēlējies citu nodarbošanos. Ēkas Putnu ielā 5 daļu, kur tagad atrodas serviss, nopirkuši. Un pašlaik te strādā pieci darbinieki: trīs veterinārārsti, veterinārfeldšere un grāmatvede.

Darbības joma ir visaptveroša. Te ir gan mazo mājdzīvnieku, gan lielo – lauksaimniecības – dzīvnieku prakse, kā arī tirdzniecība. Veterinārārsti atzīst, ka visu laiku jāmācās, nemitīgi tiek pilnveidotas arī izmeklēšanas iespējas: te ir jaudīgs ultrasonogrāfs, rentgena aparāts, var veikt hematoloģiskās analīzes un bioķīmiskos izmeklējumus.

Diemžēl esot tendence arvien retāk mājdzīvniekus vakcinēt. Arī labi gribētā suņu čipēšana nav līdz galam paveikta, un saimnieki paši neapzinās, ka tas nāktu tikai par labu – ja suns pazūd, čipētam mājas var uzreiz atrast. Un arī tad, ja suni sabrauc vai kādam tas saplosa aitas, saimnieku tad viegli noskaidrot.

Nominācija "SKAISTUMKOPŠANA 2022" 

SOUL ķermeņa bārs Skaistumkopšanas salons.

Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” ir izvirzīts skaistumkopšanas salons “SOUL ķermeņa bārs” Kuldīgā. Jaunā uzņēmēja Ieva Elstiņa stāsta, ka skaistumkopšanas nozare nav bijusi viņas sākotnēji izvelētā profesija. Pēc vidusskolas pieteikusies arhitektu studiju programmā un šo profesiju arī apguvusi. Tomēr viņa ir ļoti gandarīta, ka nenobijās un krasi nomainīja profesiju, kas nav bijusi viņas sirdslieta. Paralēli studijām arhitektūrā viņa apmeklējusi dažādus kursus – make-up un skropstu pieaudzēšanu. Bet laikam ejot sapratusi, ka šajā virzienā jāiet ar pilnu jaudu. Pabeidzot studijas, sākusi strādāt skaistumkopšanas salonā, bet iekšā bijusi liela vēlme pašai izveidot savu. 2018. gadā šo sapni realizējusi un atvērusi savu salonu. “Ārējais skaistums, ko mēs nesam vizuāli, ir atkarīgs no tā, kā mēs jūtamies kā sievietes. Tāda ir mana filozofija par skaistumkopšanu. Un pamatā tā ir sievietes harmonija un labsajūta. Tas ir dvēseles stāvoklis. Es un mana komanda cenšamies, lai sieviete, atnākot šeit, atslēdzas no ierastās vides, rutīnas un darba pienākumiem, lai velta laiku tikai sev,” stāsta Ieva. Viņa ir uzaugusi Smiltenē, dzīves ceļi sākotnēji viņu aiznesuši uz Ventspili, bet nu jau ar visu savu enerģiju un jaudu viņa dzīvo un strādā Kuldīgā. Salonā ir iespējams saņemt sejas procedūras, vaksāciju, make-up procedūras un apmācības, matu ieveidošanu, hennas zīmējumus, uzacu korekciju, ķermeņa masāžu un procedūras, sejas procedūras, skropstu pieaudzēšanu un pernamentā grima procedūras. Ieva aktīvi komunicē sociālajos tīklos, bet labi strādā arī savstarpējā informācijas nodošana.

Inese Upe Auguma terapeite, Baltijā vienīgā Grinberg metodes praktiķe.

Nominācijā “Skaistumkopšana” nominēta auguma psihoterapeite Inese Upe. Pēc izglītības viņa ir psiholoģijas maģistre, studējusi psihoanalīzi.

Inese ir dejas un personības kultūras centra “I-dejas māja” izveidotāja, bijusi psihoorganiskās analīzes psihoterapeite. Rīgā strādājusi personāla atlasē, bet sapratusi, ka nav biroja cilvēks. Zināšanas un pieredzi paplašinājusi meistarklasēs un festivālos daudzviet Eiropā. Kopš 2004. gada sākusi dejas improvizāciju mācīt. “Tā nav tikai kustība, jo ķermenis, tā apzināšanās saistīta ar personības attīstību,” komentē I. Upe. Esot cilvēki, kas sevi attīsta tikai caur prātu, bet, pēc Ineses uzskatiem, mēs katrs dzīvojam savā ķermenī, tajā ir sakrāts daudz pieredzes un to var apzināties kā savu spēku.

Pēc gada Austrumsomijas Sporta institūtā, kur studējusi deju un somatiku, apguvusi Grinberga metodi un nu ir Latvijā vienīgā, kas pēc tās strādā ar ķermenisko terapiju. Tā ir mācīšanās, kurā uzmanība virzīta tā, lai cilvēks uzņemtos atbildību par savu dzīvi. Procesā cilvēks ievēro, par ko viņš sevi pārvērš, kad iestrēgst ierastajās ciešanās, un tad mācās, kā to izbeigt fiziski, mentāli un emocionāli.

Elīna Gaile, "Viktorija" Skaistumkopšanas speciāliste ar specialitāti māszinībās. Pedagoģe ar 10 gadu darba pieredzi.

Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” izvirzīts salons “Viktorija”, ko vada kuldīdzniece Elīna Gaile. Viņa ir skaistumkopšanas speciāliste ar specialitāti māszinībās un arī pedagoģe ar 11 gadu darba pieredzi.

“Esmu pedagoģe Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā un Starptautiskajā kosmetoloģijas koledžā Rīgā. Bija pienācis laiks sākt arī kaut ko savu, tāpēc nolēmu par salonu. Piedāvāju dažādas SPA procedūras un meistarklases. Strādājot ar klientu, man svarīga ir individuāla pieeja. Lai strādātu, noteikti ir jābūt medicīniskajai izglītībai. Šajā jomā nemitīgi sevi jāpilnveido, jāiegūst sertifikāti. Šobrīd strādāju viena pati, bet nākotnē noteikti gribētu paplašināties, piedāvāt arī pirts procedūras,” saka Elīna. Ēka, kurā atrodas salons, ir Elīnas dzimtas māja, agrāk tur dzīvoja vecvecāki un arī viņa pati bērnībā. “Solīju, ka māja nepaliks tukša, turpinām atjaunot. Visu, ko nopelnu, ieguldu telpu atjaunošanā. Strādājot par pedagoģi, es gūstu gandarījumu, savukārt salonā atpūšos, rodu harmoniju. Nākotnē vēlos paplašināt piedāvājumu, vēlos piesaistīt arī vecākus, jo mamma arī ieguvusi SPA speciālista profesiju,” atklāj Elīna. Konkurenci Kuldīgā viņa neizjūt.

Salons “Aura” Skrundā Friziera, kosmetologa un manikīra pakalpojumi.

Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” ir izvirzīts salons “Aura” Skrundā. Tā līdzdibinātājas ir trīs apņēmīgas uzņēmējas - Līga Levica, Mairita Vītola, Aija Mikāne. Salons sniedz friziera, kosmetologa un manikīra pakalpojumus. Viena no uzņēmējām ir snēpelniece, bet pārējās skrundenieces. Viņas pastāstīja, ka Skrundā bija atbrīvojušās telpas, tāpēc izlēmušas, ka jāatver tur skaistumkopšanas salons. Sākotnēji ieguldījumi bija lieli, nācās remontēt un ieguldīt savus līdzekļus. Salona interjeru veidojušas pašas, saliekot kopā idejas un redzējumu. Gala rezultāts izdevies lielisks, to atzinīgi novērtē arī salona klienti. Īpašnieces nesūdzas par klientu trūkumu, darba pietiekot visām. Dažkārt pat nākas sūtīt pie konkurentiem, jo visus apkalpot nav iespējams. Sievietes, kuras pucējas, tās pucējas, un katrai ir izveidojies savs klientu loks. Ir pat klientes, kuras nāk gandrīz katru dienu. Vienu dienu pie friziera, otru pie manikīra, bet citudien uz masāžu vai solāriju. Salons ir vienīgais Skrundā, kas piedāvā arī solārija pakalpojumus. Vaicājot par klientu vēlmēm, meitenes atzīst, ka tās ir jaunas procedūras, jauni nagu laku un matu toņi. Savukārt uz jautājumu par to, vai nav domāts par bārddziņa pakalpojumiem, viņas atbildēja, ka baidās par pieprasījumu un maksātspēju Skrundā, jo tas ir liels finansiāls ieguldījums. Bet nākotnē varētu par to padomāt.

Kristīnes Beauty salons Nagu kopšanas speciāliste.

Nominācijā “Skaistumkopšana 2022” izvirzīts skaistumkopšanas salons “ KRISTĪNE's beauty studio”. Tā īpašniece Kristīne Bukne-Sala, kura ir pieredzējusi nagu kopšanas meistare, šajā profesijā strādā jau 10 gadus, no tiem pēdējos četrus Kuldīgā. Savu darbu viņa cenšas darīt pēc labākās sirdsapziņas, lai klienti saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu. Kristīne nemitīgi turpina izglītoties. Šobrīd ir iestājusies Latvijas Amatniecības kamerā, lai iegūtu meistara diplomu. “To es daru, lai varētu nokārtot licenci un sākt apmācīt citus meistarus, nododot savu pieredzi. Gribu sākumā kursus pasniegt individuāli, bet vēlāk varbūt meklēt lielākas telpas un apmācīt vairākus studentus vienlaicīgi”, tā Kristīne. Vaicāta, vai klienti pietiek, Kristīne pārliecinoši atbild: “Jā, pietiek! Bet jāpiebilst arī, ka klienti ir palikuši gudrāki un meklē kvalitatīvākus pakalpojumus. Tāpēc gribu apmācīt meistarus, lai mūsu nozarē būtu vairāk profesionāļu”, saka meistare. Šajā nozarē visu laiku ir jābūt apritē, jo viss strauji attīstās, mainās un uzlabojas. Iznāk jauni, uzlaboti materiāli, kaut kas nomainās, kaut kas atgriežas atpakaļ. Klāt nāk jaunas tehnikas. Klienti Kristīni atrod paši. Viņa aktīvi darbojas arī sociālajos tīklos, bet visvairāk darbojas ziņu nodošana “draugs draugam”.