Apbalvotās personas 2022. gada 4. maijā 

Kuldīgas novada augstāko apbalvojumu Goda novadnieks par sevišķi nozīmīgu ieguldījumu un īpašiem nopelniem Kuldīgas novada labā pasniedza pirmoreiz. Šis apbalvojums piešķirts E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas ilggadējai direktorei, koru “Cantus” un “Ventava” mākslinieciskajai vadītājai Marutai Rozītei par mūža ieguldījumu kultūras darbā. Maruta Rozīte darbam Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolā veltījusi 58 savas dzīves gadus, no tiem 55 gadus bijusi skolas direktore. Nodevusi skolas vadības grožus savai audzēknei, viņa nepagurstoši turpina vadīt kora klasi un strādāt ar audzēknēm. Darbs, neatlaidība, atbildība, labestība, noteiktība, radošā mērķtiecība, pārliecība, ka gara spēks iekodēts latviešu tautas dziesmā – tās ir vērtības, uz kurām balstīts Marutas Rozītes darba mūžs. Katrs, kurš ar viņu sastapies, noteikti zina leģendāro teicienu: “Nav tāda vārda nevaru, ir tikai negribu.” Lai cik tas reizēm šķiet skarbi, pēc tam daudzi ir atzinuši, ka mūzikas skolā gūtais rūdījums plānot savu laiku un izdarīt iesākto darbu līdz galam ir ļoti palīdzējis turpmākajās dzīves un darba gaitās. Daudzi mūzikas skolas absolventi ir izvēlējušies savu dzīvi saistīt ar mūziku vai kultūru. Arī lielākā daļa mūzikas skolas skolotāju ir izauguši direktores Marutas Rozītes vadībā, devušies iegūt turpmāko izglītību un atgriezušies strādāt savā skolā. Marutas Rozītes lepnums un radošā mūža lolojums ir neskaitāmu starptautisku konkursu laureāts bērnu koris “Cantus”. Jāpiemin arī viņas dibinātais jauktais koris “Ventava”, ko viņa joprojām vada. Kolēģi ļoti novērtē Marutas Rozītes patiesās sirds rūpes par līdzcilvēkiem. Fenomenāla ir Marutas Rozītes spēja atcerēties skolas absolventus, un katrs, kurš apciemo skolu, tiek uzņemts ar lielu sirsnību un interesi par viņa dzīves gaitām.

Uzņēmējs Kaspars Bergmanis Goda balvu saņēma par ieguldījumu Kuldīgas novada uzņēmējdarbības attīstībā. Kaspars Bergmanis uzskata – uzņēmējdarbību nevar iemācīties, tas ir gēnos – vai nu ir, vai nav. Strādājis dažādās nozarēs, savulaik kopā ar  partneri radījis veikalu tīklu – “Elvi” grupu –, šobrīd Kaspars Bergmanis vairāk pievērsies nekustamo īpašumu attīstīšanai un viesmīlības biznesam. Viņš palīdzējis atdzimt gan vēsturiskajai Virkas muižai, gan vairākām ēkām Kuldīgas vecpilsētā, tās atjaunojot un izveidojot gan īres namus, gan gaumīgus dizaina apartamentus viesu uzņemšanai. Viņš ir pārliecināts, ka vecajām ēkām ir īpaša aura un, dodot tām iespēju atdzimt, tiek atjaunots to pirmatnējais skaistums. Kaspars Bergmanis ir divu viesnīcu īpašnieks un to attīstībā ieguldījis ne tikai vērā ņemamu finansiālo resursu, bet arī savu un ģimenes laiku, entuziasmu un radošumu, lai celtu viesnīcas pakalpojumu kvalitāti un atpazīstamību. Pateicoties viņam un komandai, abām viesnīcām piešķirts četrzvaigžņu viesnīcas statuss, kas Kuldīgā ir nebijis gadījums. Uzņēmējs arī aktīvi darbojas arī domes Uzņēmējdarbības atbalsta komisijā, paužot savas idejas un nostāju par aktuālām tēmām attīstībai un izaugsmei. Kaspars Bergmanis kādā intervijā par sevi ir teicis, ka ir perfekcionists, jo uzskata, ka vienmēr jātiecas uz izcilību. Viņa dzīves pamats ir ģimene – tās dēļ ir vērts celties, iet un darīt.

Goda balva par profesionālu darbu novada iedzīvotāju labā piešķirta ilggadējai Skrundas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Dacei Grāvelei. Dace Grāvele, 12 gadus godprātīgi vadot Skrundas Dzimtsarakstu nodaļu, ieguvusi Skrundas puses iedzīvotāju cieņu un apbrīnu. Viņa salaulājusi 401 pāri un centusies gādāt, lai katrai jaunajai ģimenei laulību diena būtu skaistākā diena dzīvē. Lai laulību ceremonija būtu emocionāla un personīga, viņa vienmēr sazinājusies ar pāri pirms laulībām, lai uzzinātu par viņiem ko vairāk. Stiprinot un godinot ģimenes, organizēti sirsnīgi ģimeņu vakari un bērnības svētki. Dace pašvaldībā bijusi lieliska un sirsnīga kolēģe. Darbabiedri novērtējuši viņas inteliģenci, lielo dzīves pieredzi un spēju vajadzīgajā brīdī sniegt atbalstu. Pati Dace atzīst, ka no darba Dzimtsarakstu nodaļā visspilgtāk atmiņā paliks emocijas. Viņa novērtē šī darba sniegto iespēju – satikt dažādus cilvēkus un kopā ar viņiem piedzīvot skaistus un emocionālus brīžus, bet labākā alga par darbu ir no līdzcilvēkiem saņemtie labie vārdi. Nu Dace pievērsusies un laiku velta sev un savai ģimenei, kurā izaudzināti četri dēli un aug kupls mazbērnu pulciņš.

Kuldīgas novada domes deputāte Daiga Kalniņa Goda balvu saņēma par ieguldīto darbu bijušā Alsungas novada attīstībā. Daiga Kalniņa, vadot Alsungas novada domi, aizsākusi daudz labu iniciatīvu, kuru īstenošana turpinās joprojām. Līdzās domes deputāta pienākumiem un darbam Latvijas Universitātē viņa atrod laiku un enerģiju iesaistīties Alsungas dzīvē, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu. Viņa aktīvi darbojas Viedā ciema rīcības grupā, rīko ikmēneša tikšanās, veido pārskatus par padarītajiem darbiem, organizē rīcības grupas un seko līdzi īstenotajiem grupas pasākumiem. Daiga Kalniņa arī regulāri ziedo savu brīvo laiku un tiekas ar citām Viedo ciemu grupām, lai prezentētu Alsungas Viedā ciema stāstu un attīstības plānus. Viņa arī regulāri publicē feisbukā aktuālo informāciju par suitu tirgu un citiem pasākumiem, kā arī bez maksas māca tirgotājiem, kā veiksmīgāk strādāt sociālajos tīklos. Daiga Kalniņa ar visu sirdi ir suitos. Viņa ir sirsnīga, nesavtīga un azartiska, kā arī muzikāla. Mīl visu izdarīt perfekti.

SIA “Kuldīgas slimnīca” Rehabilitācijas nodaļas ergoterapeite Selga Kancāne Goda balvu saņēma par teicamu darbu veselības aprūpē. Selga Kancāne ir sava dzimtā Rendas pagasta un Kuldīgas novada patriote, kas atgriezusies dzīvot un strādāt savā novadā. Ergoterapija ir viņas sirdslieta jau 20 gadus. Kuldīgas slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā viņa strādā kopš 2014.gada, bet viņas profesionālās zināšanas bija neatsveramas, jau veidojot nodaļu. Viņa ir profesionālis, uz kuru var paļauties gan kolēģi, gan pacienti. Ikdienā viņa palīdz atlabt cilvēkiem ar dažāda rakstura un smaguma funkcionālajiem traucējumiem, kā arī konsultē jautājumos par vides pieejamību un tehnisko palīglīdzekļu izvēli. Darbā ar pacientiem Selga Kancāne ir ļoti empātiska, ar patiesu interesi viņa noskaidro pacientu vajadzības un neatlaidīgi motivē darboties, tā palīdzot uzlabot dzīves kvalitāti daudziem maziem un lieliem pacientiem. To apliecina arī augstais novērtējums Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā sabiedrības balsojumā “Gada balva medicīnā”, kurā Selga tika atzīta par gada funkcionālo speciālistu 2021. Viņa visu dara ar aizrautību. Kolēģi Selgu raksturo kā ļoti daudzpusīgu, zinošu, radošu, atbalstošu un erudītu. Brīvajā laikā kopā ar vīru Aigaru un meitām Ievu un Laumu viņa bieži izvēlas aktīvu atpūtu dabā. 

Kuldīgas novada sporta Skrundas valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra vadītāja, skolas trenere Rudīte Kronlaka Goda balvu saņēma par godprātīgu un atbildīgu darbu iedzīvotāju labā. Rudīte Kronlaka kopš izveidošanas godprātīgi un atbildīgi vada Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru Skrundā, strādājusi pie centra izveidošanas. Darbojoties klientu apkalpošanas centrā, Rudīte ik dienu tiekas ar iedzīvotājiem, iedziļinās un palīdz atrisināt viņu problēmas, arī sniedz padomus sarežģītās situācijās. Rudītes sirdslieta ir volejbols – paralēli darbam ar iedzīvotājiem viņa turpina volejbola treneres darbu Kuldīgas novada sporta skolā. Viņas ieguldījums volejbola trenera darbā ir nenovērtējams – vairāku paaudžu sportisti ir trenējušies viņas vadībā un guvuši lieliskus rezultātus volejbolā gan novada, gan valsts mērogā. Tuvākie cilvēki zina teikt, ka Rudīte neprot sēdēt mierā – viņa visu laiku kaut ko dara, labprāt rosās dārzā, izaudzējot ģimenei ogas un citus labumus. Brīvie brīži tiek veltīti ģimenei, bet jo īpaši trīs mazbērniem Kārlim, Līvai un Odrijai, kas Rudītei ir ļoti mīļi.

SIA “Stiga RM” īpašniekam Andrim Ramoliņam Goda balva piešķirta par ieguldīto darbu Kuldīgas novada uzņēmējdarbības attīstībā. Andris Ramoliņš ir SIA “Stiga RM” īpašnieks. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1994. gadā un ir simtprocentīgs  latviešu kapitāla meža nozares uzņēmums. Kuldīgas  novadā uzņēmums darbojas kopš 2014. gada, kad pārņēma maksātnespējīgo saplākšņa ražotni. Kopš tā laika Andra Ramoliņa vadībā bērza saplākšņa ražotne ievērojami mainījusies, modernizējot un papildinot gan ražošanas ēkas, gan tehnisko nodrošinājumu. Uzņēmums ir kļuvis par lielāko darba devēju un lielāko nodokļu maksātāju Kuldīgas novadā. Darbinieku skaitam augot, uzņēmējs iecerējis uzbūvēt jaunu daudzīvokļu māju darbinieku un jauno speciālistu piesaistei. Lai uzlabotu Kuldīgā piedāvātās brīvā laika pavadīšanas iespējas ģimenēm ar bērniem, pērn uzņēmums uzdāvināja Kuldīgas bērniem jaunu, mūsdienīgu rotaļu laukumu. Uzņēmums arī ziedojis ievērojamus līdzekļus, lai atbalstītu ukrainas tautu cīņā pret iebrucējiem. Uzteicama ir Andra Ramoliņa prasme strādāt sociāli atbildīgi, pēc augstiem kvalitātes standartiem, domājot par ilgtspējīgu un uz attīstību mērķētu uzņēmuma izaugsmi, kas nepārprotami sekmē tautsaimniecības attīstību vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī.

Kuldīgas novada domes deputātei Loretai Robežniecei Goda bava piešķirta par ieguldīto darbu bijušā Skrundas novada attīstībā. Loreta Robežniece ir īsta skrundeniece. Pēc darba gaitām Skrundas Televīzijā un Skrundas kultūras namā viņa 7 gadus vadīja Skrundas novada pašvaldību. Kopā ar deputātu komandu īstenoti dažādi projekti – pārbūvēta pirmsskolas izglītības iestāde “Liepziediņš” un deportāciju piemiņas vagons Skrundas dzelzceļa stacijā, izveidota pastaigu taka Ventas krastā un bērnu rotaļu laukums, sakārtots uzņēmējdarbības laukums Vakara ielā.
Viņas vadītā biedrība “Curonica” saņēmusi atbalstu dažādos projektu konkursos. Biedrības izlolotais vides objekts – pulkstenis “Laika upe” – rotā Skrundas centru un kalpo kā satikšanās vieta iedzīvotājiem un tūristiem. Loreta Robežniece izveidojusi ciešu sadarbību ar Aizsardzības ministriju, kā rezultātā Skrundā notiek tradicionālie brīvības cīņu atceres pasākumi “Karoga diena Skrundā” un pārgājiens “Oskaram Kalpakam pa pēdām”, kas veicina Skrundas atpazīstamību Latvijā.

Kuldīgas 2. vidusskolas pedagogs, riteņbraucējs Arvis Sprude Goda balvu saņēma par Kuldīgas vārda popularizēšanu pasaulē. Arvis Sprude ikdienā vada sporta stundas Kuldīgas 2. vidusskolā, ar savu piemēru un azartu iedvesmojot audzēkņus – bērnus un jauniešus. Paralēli pamatdarbam viņš aizraujas ne tikai ar riteņbraukšanu, bet arī ar tautiskajām dejām. Piedaloties dažādās starptautiskās ultrariteņbraukšanas sacensībās un gūstot tajās vērā ņemamus panākumus, Arvis Sprude ir pierādījis savas spējas un uzņēmību un reizē arī veicinājis Kuldīgas novada atpazīstamību Latvijā un pasaulē. Šajā pavasarī sportists rīkoja 24 stundu labdarības akciju, minoties ar stacionāro velotrenažieri, lai vāktu līdzekļus mūsdienīga sporta inventāra iegādei savu audzēkņu vajadzībām, tā uzlabojot mācību stundu kvalitāti. Pašlaik Arvis kopā ar kolēģiem ir iesaistījies sporta stundu mācību satura “Skola 2030” video materiālu filmēšanā, rādot piemēru sporta skolotājiem visā Latvijā. Līdzcilvēki raksturo Arvi kā enerģisku, uzņēmīgu, mērķtiecīgu, neatlaidīgu un iedvesmojošu. Bet pats sportists norāda, ka viņu motivē izaicinājumi: “Ja kāds man teiks, ka tas ir neiespējami un tu to nevari izdarīt, es centīšos pierādīt pretējo.” Viņš arī tic, ka katrā no mums mīt kripatiņa drosmes, un ir svarīgi, ka atrodam sev blakus pareizos cilvēkus, kuri atbalsta mūs arī tad, ja kas neizdodas. Arvim lielu atbalstu sniedz ģimene un atsaucīgie darba kolēģi.

Tet.lv attīstības vadītājs, SIA “Hot Code” vadītājs Kristaps Vītoliņš Goda balvu saņēma par ieguldīto darbu Alsungas viedā ciema attīstībā. Kristaps Vītoliņš ar ģimeni uz dzīvi Alsungā pārcēlās 2020. gada jūnijā un jau pirmajā nedēļā atrada Alsungas Viedā ciema iniciatīvas grupu, izsakot vēlmi līdzdarboties Alsungas attīstībā, izmantojot savas programmētāja prasmes. Viņš izstrādājis aplikāciju tūrisma uzņēmēju sadarbības sekmēšanai, vienlaikus mācot interesentiem programmēšanu, ļaujot iegūt jaunas prasmes un apzināties, ka labi pelnīt var, arī dzīvojot Alsungā. Viņš arī vadījis paplašinātās realitātes mācību līdzekļa – Saules sistēmas – izstrādi Alsungas pamatskolai, ko ikviens var apskatīt pie skolas, un izveidojis laikapstākļu novērošanas sensoru staciju. Kristapa vadītajās programmēšanas apmācībās iesaistījušies dažādu vecumu iedzīvotāji, īpaši jaunieši, kas ir būtiski, lai ilgtermiņā veidotos viņu pārliecība, ka dzīve lauku teritorijās ir pietiekami perspektīva un nav jādodas uz pilsētu labi atalgota darba meklējumos. Kristaps labprāt dalās pieredzē Viedā ciema idejas ieviešanā ar viesiem no citām vietām Latvijā. Kristaps ir izcils piemērs pilsoniskai līdzdalībai un novada labākas nākotnes veidošanai, parādot to, ka var vadīt IT uzņēmumu, kas bāzēts laukos, vienlaikus ieguldot brīvprātīgo darbu līdzcilvēku izglītošanā un ciema attīstībā. Viņš arī iesaistījies ansamblī “Suitu vīri” un neatteiks līdzcilvēkiem padomu IT jautājumos.

Ģimenes ārste Inese Zīle Goda balvu saņēma par profesionālu darbu iedzīvotāju veselības aizsardzībā. Inese Zīle gādā par vairāk nekā 2000 pacientiem četros novada pagastos – Vārmē, Kabilē, Turlavā un Snēpelē. Viņa nāk no ārstu ģimenes, tāpēc profesijas izvēle bijusi pašsaprotama. Ārste daudzus gadus godprātīgi un nenogurstoši rūpējas par pagastu iedzīvotāju veselību, popularizējot veselīgu dzīvesveidu. Viņas pacienti var būt droši, ka laikus saņems uzaicinājumu ierasties uz kārtējām profilaktiskajām pārbaudēm vai revakcināciju. Daktere Zīle ir viena no pirmajām, kas mūsu novadā sāka strādāt ar e-veselību, viņa īstenojusi arī vairākus projektus, lai, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, uzlabotu medicīniskos pakalpojumus. Novērots, ka dakterei izdodas rast individuālu pieeju ikvienam pacientam, kurš vēršas pēc palīdzības. “Ļoti priecājos, kad tie, kas manu acu priekšā ir uzauguši, atved pie manis reģistrēt savus bērnus, pat no citas vietas. Ja izdodas pacientam palīdzēt, kaut to pašu invaliditātes grupu nokārtot. Arī, kad paldies pasaka – tas ir pats patīkamākais,” par gandarījumu ārsta darbā savulaik intervijā stāstīja daktere Zīle. Viņa labi apzinās, ka ārsta profesija ir dzīvesveids. Līdzsvaru daktere Zīle rod, aizrautīgi ceļojot un iepazīstot pasauli. Dakteres vislielākā bagātība ir ģimene, kurā izaudzinātas četras meitas un prieku dod mazbērni.

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma latviešu valodas un literatūras skolotāja Zanda Šlegelmilha Goda balvu saņēma par profesionālu un ilggadēju darbu. Zanda Šlegelmilha Kuldīgas tehnikumā par latviešu valodas skolotāju strādā jau vairāk nekā 20 gadus. Viņa izveidojusies par prasmīgu, zināšanās un kompetencēs augsti profesionālu pedagoģi. Viņa ir arī mācīšanās konsultants – eksperts citiem pedagogiem reģionā. Viņa organizē vairākus valsts mēroga pasākumus, kas kļuvuši par ļoti gaidītiem ikgadējiem notikumiem – profesionālās izglītības iestāžu latviešu valodas un literatūras pedagogu konferenci un literārās jaunrades konkursu Latvijas vidusskolēniem un tehnikumu jaunatnei, pēc tam publicējot jauno autoru darbus grāmatā. Zanda Šlegelmilha izveidojusi tehnikumu latviešu valodas un literatūras skolotāju biedrību un vada Kuldīgas tehnikuma iesaisti UNESCO asociēto skolu tīklā, nenogurstoši veicinot audzēkņu un pedagogu aktīvu dalību dažādās aktivitātēs. Ar lielu rūpību, sirdsdegsmi un sirsnību pedagoģe īstenojusi tehnikuma mūžizglītības projektu. Zanda veiksmīgi strādā komandā, prot organizēt, plānot un vadīt, jebkuru darbu veicot ar centību, atbildību, izpratni un precizitāti. Skolotāja neatlaidīgi apgūst inovācijas. Apbrīnojamas ir Zandas darba spējas un prasme virzīt jaunatni uz radošo izaugsmi. Uz Zandu pilnībā var paļauties, ja sola – izdarīs! Kolēģi novērtē Zandas prasmi atbalstīt un rast risinājumu sarežģījumos, kā arī viņas dzidros smieklus un humora izjūtu.

Apbalvotās personas 2021. gada 4. maijā 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Kuldīgas novada Domē norisinājās svinīgā Kuldīgas novada Goda balvas pasniegšanas ceremonija, kurā Goda balvu saņēma 12 cilvēki, novērtējot viņu ieguldījumu novada attīstībā un sabiedriskās nozīmības palielināšanā. Ceremoniju kopā ar Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāju Ingu Bērziņu vadīja aktieris Jurģis Spulenieks. Apbalvošana mijās ar sirsnīgiem videosveicieniem no apbalvojamo cilvēku tuviniekiem un darba kolēģiem un muzikāliem sveicieniem, ko sarūpēja mūziķi Andra Zvejniece, Amanda Gertnere, Viktors Ellers, Mārtiņš Burke-Burkevics un Toms Mikāls. Ceremonija bija skatāma tiešsaistē Kuldīgas un Skrundas Televīzijas kontos “Facebook” un “YouTube”.

Sarunā pirms apbalvošanas ceremonijas Domes priekšsēdētāja atcerējās 1990. gada 4. maiju kā ļoti saviļņojošu laiku: “Es tajā laikā dzīvoju Rīgā un biju krastmalā. Tā sajūta, ko es piedzīvoju, ir neaizmirstama – cilvēku dziedāšana, kopības sajūta, gaviles, vienkārši fantastiska sajūta.” Viņa novēlēja ikvienam turēt godā un cieņā mīlestību pret savu valsti Latviju un lai Latvija vienmēr būtu brīva valsts.

Goda balvu par ieguldīto darbu lauksaimniecības attīstībā saņēma Gudenieku pagasta zemnieku saimniecības “Akmeņkalni” īpašnieks, Kuldīgas novada Domes deputāts Ainars Bierands. Ainars Bierands ir zemnieks, kas mīl Latvijas zemi un to rūpīgi un neatlaidīgi  kopj. Pēc mācībām un dienesta armijā viņš atgriezās dzimtajā Basu pusē, lai strādātu vietējā kolhozā. Pēc tā likvidācijas Aigars sāka darboties tēva zemnieku saimniecībā “Akmeņkalni”, ko vēlāk arī pārņēma. Saimniecībā apstrādā 900 hektārus zemes, audzējot graudaugus, uzceltas dažādas ēkas. Ainars cītīgi gādā par lauku meliorāciju, katrs zemes stūrītis tiek sakopts. Saimniecība dod darbu Gudenieku pagasta iedzīvotājiem. Ainars Bierands ir ļoti labsirdīgs un izpalīdzīgs gan pret darbiniekiem, gan citiem iedzīvotājiem, kuriem palīdz apstrādāt zemi. Viņš palīdz arī pagastam ar savu tehniku, padomu un darbu. Ģimenē izaudzināti divi dēli, kuri arī pievērsušies tēva saimniecībai. Vecākais dēls jau pabeidzis studijas un pārņēmis saimniecības vadību. Jaunākais dēls vēl studē, bet arī plāno atgriezties strādāt tēva izveidotā saimniecībā. Dēli Ainaru raksturo kā strādīgu un mērķtiecīgu cilvēku.

Goda balva par Latvijas vēstures izpratnes un patriotisma veicināšanu sabiedrībā piešķirta spēlfilmas “Dvēseļu putenis” galvenās lomas atveidotājam Oto Brantevicam. Turlavnieku Oto Brantevicu labāk iepazinām, kad režisors Dzintars Dreibergs puisi starp 1300 jauniešiem izraudzīja galvenā varoņa Artūra Vanaga lomai filmā “Dvēseļu putenis”, kas tapusi pēc Aleksandra Grīna vēsturiskā romāna motīviem. Kad Oto sāka filmēties “Dvēseļu putenī”, viņam bija vien 15 gadu. Filma izpelnījās plašu atzinību, un Oto par galvenās lomas atveidošanu tika nominēts Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps 2020”. Filmēšanas laiks sniedza Oto fizisku rūdījumu, jaunietis arī sāka pastiprināti interesēties par vēsturi, kļuva daudz atvērtāks un patriotiski noskaņots. “Esmu latvietis un nāku no mazas, bet diženas tautas,” saka filmā strēlnieku gaitas pārdzīvojušais jaunietis. Oto apzinās, cik svarīgi ir būt pilsoniski aktīvam, tāpēc nav izslēgts, ka nākotnē viņš varētu kļūt par politiķi.

Goda balvu par pašaizliedzīgu darbu brīvpusdienu nodrošināšanā ārkārtējās situācijas apstākļos saņēma V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas virtuves vadītāja Solvita Bitte. Kolēģi Solvitu skolā redz tikai un vienīgi smaidošu. Nav reizes, kad smaids būtu pazudis no viņas sejas – to neietekmē ne saplīsusi virtuves iekārta, ne saspringtais darba režīms. Solvitas darba diena parasti sākas sešos no rīta, jo kopā ar pārējām virtuves darbiniecēm jāpagatavo gardas pusdienas gandrīz 700 skolēniem un skolas darbiniekiem. 2020. gada pavasarī Solvitas vadītā virtuves komanda bija pirmā, kas iesaistījās siltu maltīšu sagādāšanā novada bērniem un jauniešiem. Solvita rūpējās, lai ēdienkartē būtu veselīgi, daudzveidīgi un garšīgi ēdieni, kas skolēniem un viņu vecākiem ļāva domāt tikai par attālinātajām mācībām, zinot, ka par pusdienu maltīti jau ir gādāts. Solvita ir nesavtīga, viņa vienmēr centīsies, lai otrs jūtas labi. Viņa savus pienākumus paveiks ne tikai labi, bet izcili, ar visaugstāko atbildības sajūtu. Solvitas ģimenē izaudzināti divi lieliski bērni.

Par kvalitatīvu sociālo pakalpojumu Kuldīgas novada senioriem Goda    balva piešķirta biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Kurzemes nodaļas vadītājai Lolitai Grīnvaldei. Lolita Grīnvalde savu profesionālo dzīvi saistījusi ar organizāciju, kuras mērķis ir palīdzēt tiem, kuri paši nespēj par sevi parūpēties. Viņas vadītie sociālās aprūpes darbinieki palīdz tiem Kuldīgas novada senioriem, kuriem kļuvis nepieciešams atbalsts ikdienas dzīves norisēs, nodrošinot aprūpes mājas un senioru dienas centra pakalpojumu. Lolitas Grīnvaldes vadītā komanda savu darbu veic godprātīgi, ar atsaucību, empātiju un sapratni. Saprotoša, iejūtīga un sirsnīga – tā Lolitu Grīnvaldi raksturo Samariešu apvienības pārziņā esošie Kuldīgas novada seniori.

Goda balvu par pašaizliedzīgu un ilggadīgu darbu veselības aprūpē saņēma SIA “Kuldīgas slimnīca” Iekšķīgo slimību nodaļas internās aprūpes māsa Nataļja Gruzde. Kuldīgas slimnīca ir Nataļjas Gruzdes vienīgā darba vieta kopš Ventspils medicīnas skolas absolvēšanas. Darba gaitas viņa sāka kā sanitāre, kopš 1993. gada ir medicīnas māsa, bet kopš 2020. gada ir Iekšķīgo slimību nodaļas vecākā māsa, koordinē un vada arī pacientu veselības aprūpi mājās. Nataļjas ieguldījums slimnīcas darbā un pacientu aprūpē ir neatsverams. Kolēģi uzsver, ka Nataļja nepalaidīs garām nekādas pacienta  veselības stāvokļa izmaiņas un nekavējoties par to ziņos ārstam. Viņai ir izcilas darbaspēkas un izteikta atbildības sajūta. Nataļja labprāt apgūst visu jauno. Medmāsas darbs ir fiziski grūts un arī emocionāli smags, bet to atsver gandarījums par pacientiem, kuri ir izārstējušies un dodas mājās. Kolēģiem viņa ir draudzīgā, sirsnīgā, izpalīdzīgā, atklātā un runīgā Nata, kuras lielākais spēks un atbalsts ir viņas ģimene – vīrs un dēls.

Par mūža ieguldījumu moto un auto sportā Goda balva piešķirta uzņēmējam, sporta veterānam Gunāram Gutlandam. Uzņēmējs, moto un sporta veterāns Gunārs Gutlands ir viens no Kuldīgas pazīstamākajiem motoru sporta pārstāvjiem. Viņš ir sacīkšu braucējs kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, un savas karjeras laikā Gunārs Gutlands izcīnījis daudz uzvaru motokrosa, autokrosa un rallija trasēs. Bijis viens no motoru sporta organizatoriem, arī savulaik slavenās “Onkulīšu” mototrases veidotājiem. Tāpat viņš daudz palīdzējis jauno auto un motosportistu izaugsmē. “Tas ir iespaidīgi, ko Gunārs savos 83 gados dabū gatavu – vada uzņēmumu, ir sabiedrisks un ļoti darbīgs,” saka draugs Andris Grīnvalds. Gunāram patīk pajokot, viņš ir ārkārtīgi izpalīdzīgs, saprotošs cilvēks, vienmēr cenšas turēt doto vārdu.

Par pašaizliedzīgu darbu brīvpusdienu nodrošināšanā ārkārtējās situācijas apstākļos Goda balvu saņēma Kuldīgas Centra vidusskolas virtuves vadītāja Anita Klauberga. Anitas Klaubergas ikdiena paiet Kuldīgas Centra vidusskolas virtuvē, kur viņa kā tās vadītāja plāno un sastāda ēdienkarti un pārrauga ēdiena gatavošanas procesu, vada savas komandas darbu, lai gandrīz 700 skolēnu varētu baudīt pilnvērtīgu, veselīgu un garšīgu maltīti. Anita Klauberga ir savas jomas profesionāle, viņai piemīt gan organizatora spējas, gan līdera dotības. Pērn pavasarī, pandēmijas sākuma posmā, Anitas vadītā komanda tika galā ar nebūt ne vienkāršu uzdevumu – paaugstinātas spriedzes apstākļos sarūpēt pusdienas tūkstotim novada bērnu, lai attālināto mācību laikā viņus atbalstītu ar siltu, garšīgu ēdienu. Par to pretī tika saņemts daudz pateicību no bērniem un viņu vecākiem. Kopā ar kolēģi, vecāko pavāri Līgu Pavlovsku Anita, pārstāvot Kurzemi, pērn piedalījās pirmoreiz sarīkotajā konkursā publiskā sektora ēdinātājiem “Novada garša 2020”. Tā pavāres ieguva jaunas zināšanas un pilnveidoja savas prasmes, kā arī popularizēja Kuldīgu. Anita ir apveltīta ar labu humora izjūtu, ir saprotoša un atbalstoša.

Vārmes pamatskolas bijusī skolotāja, pensionāre Rita Kūle Goda balvu saņēma par mūža ieguldījumu izglītības jomā. Latviešu valodas skolotāja Rita Kūle darbam Vārmes pamatskolā  atdevusi vairāk nekā 40 sava mūža gadus. Bijušie skolēni un kolēģi viņu atceras kā brīnišķīgu klases audzinātāju, saturiski bagātu skolas pasākumu veidotāju, izdomas pilnu teātra pulciņa vadītāju, skolas avīzes “Jaunumu čupiņa” veidotāju un kolēģu iedvesmotāju. Skolotājas sapnis bija mazās Vārmes pamatskolas atpazīstamība Latvijā. Kopā ar meitu Līgu Raitumu, īstenojot LEADER projektu “Katram savu tautastērpu Latvijas simtgadei!”, skolotāja sarūpēja tautastērpus Vārmes skolēnu tautas deju kolektīva “Cimdariņi” visu vecumu dejotājiem un lina tērpus abiem skolas koriem, lai kolektīvi varētu godam pārstāvēt skolu, pagastu un novadu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Šis ir pirmais mācību gads, kad skolotāja vairs nestājas klases priekšā, taču viņa neliedz skolai savu atbalstu projektā “PuMPuRS”. Rita Kūle ir Vārmes pagasta Lasītāju kluba dalībniece. Viņas sirdslieta ir rokdarbi. Ritas Kūles dzīves moto ir šāds: “Es gribu būt dzīves vidū. Kur bērni man apkārt aug. Kur neatliek laika kļūt vecai un pieri īdzīgi raukt.”

Par mērķtiecīgu un profesionālu treneres darbu Goda balva piešķirta Kuldīgas novada sporta skolas volejbola trenerei, Kuldīgas Centra vidusskolas skolotājai Ievai Ņečiporukai. Ieva Ņečiporuka savas darba gaitas Kuldīgas novadā savulaik uzsāka 2002. gadā kā sporta skolotāja Kuldīgas 2. vidusskolā, bet kopš 2010. gada viņa sporta stundas vada Kuldīgas Centra vidusskolā. Paralēli sporta skolotājas darbam kopš 2005. gada viņa strādā arī par volejbola treneri Kuldīgas novada Sporta skolā. Radošā un profesionālā trenere ir orientēta uz rezultātu, un viņas trenētās volejbola komandas jau vairāk nekā 10 gadus ieņem godalgotas vietas Latvijas čempionātos. Ieva ir sagatavojusi daudzas talantīgas jaunās sportistes, kuras startējušas dažāda mēroga sacensībās Latvijā un ārvalstīs. Pašlaik četras Ievas audzēknes ir iekļautas Latvijas jaunatnes volejbola izlasē. Novērtējot trenenes darbu, Latvijas Volejbola federācija kopš 2018. gada viņai ir uzticējusi pienākumu vadīt Latvijas jaunatnes izlasi. Ar volejbolu nodarbojas arī abas Ievas meitas Paula Nikola un Petra, kuras iekļautas Latvijas nacionālās sieviešu izlases sastāvā. Ieva Ņečiporuka ir komunikabla, mērķtiecīga un vienmēr atvērta jauniem izaicinājumiem.

Par pašaizliedzīgu darbu brīvpusdienu nodrošināšanā ārkārtējās situācijas apstākļos Goda balvu saņēma Kuldīgas Centra vidusskolas vecākā pavāre Līga Pavlovska. Viņas darba diena Kuldīgas Centra vidusskolas virtuvē sākas jau sešos no rīta, lai pagūtu sagādāt maltīti teju 700 skolēniem. Tās ir garas darba stundas, produktu cilāšana un svēršana, darbs visu laiku kustībā. Stundas aizrit ļoti intensīvi, būtisks ir ātrums, bet tajā pašā laikā nepieciešama kvalitāte un precizitāte. Tas prasa nemitīgu koncentrēšanos un izturību stresa situācijās. Līga kopā ar kolēģēm savu prasmi strādāt  paaugstinātas spriedzes apstākļos apliecināja pērn, kad ārkārtas situācijas laikā diendienā gatavoja kvalitatīvu ēdienu vairāk nekā 1000 skolēniem visā novadā. Līgai piemīt prasme salikt kopā pareizos produktus pareizās proporcijās. Prieku un gandarījumu Līga gūst, ja citiem labi garšo. Pozitīvās atsauksmes no skolēniem un viņu vecākiem, kā arī skolas darbiniekiem liecina par to, ka Kuldīgas Centra vidusskolas pavārītes savu darbu dara no sirds. Jaunu pieredzi Līga ieguva, kopā ar virtuves vadītāju Anitu Klaubergu sekmīgi piedaloties konkursā “Novada garša 2020”.

Goda balva par profesionālu darbu un personīgo iniciatīvu bērnu un jauniešu brīvā laika infrastruktūras izveidē piešķirta Kuldīgas attīstības aģentūras vadītājai Dacei Šēlei. Dace Šēle savu darbu dara no sirds – gan Kuldīgas attīstības aģentūrā, ko vada, gan ārpus tiešajiem darba pienākumiem, jo aktīvi darbojas, īstenojot sabiedriska labuma projektus. Pateicoties Daces apņēmībai, Pārventas iedzīvotāji ir ieguvuši bērnu rotaļu un aktivitāšu laukumu, kur savu brīvo laiku pavada apkārtnes bērni. Daces īstenotais projekts ir ļāvis Kuldīgā izveidot un attīstīt Jauniešu māju, kur pusaudžiem saturīgi pavadīt laiku un attīstīt savu personību, iesaistoties dažādās aktivitātēs. Dace ir uzņēmīga un ļoti atsaucīga – viņa neliegs savu profesionālo padomu, kad kādam tas būs nepieciešams, un palīdzēs atrast risinājumu, ja radušās neskaidrības vai sarežģījumi ar projekta īstenošanu. Dace ir lieliska komandas vadītāja. Viņa vienmēr sarežģītās situācijās centīsies atrast labāko risinājumu. Ilgus gadus Dace darbojās arī sporta klubā “Katrīna”, iesaistoties dažādu pasākumu un aktivitāšu organizēšana. Dace ir ģimenes cilvēks, trīs bērnu māmiņa.

Goda balvu par spilgtu un iedvesmojošu sniegumu lauku tūrismā saņēma Snēpeles pagasta zemnieku saimniecības “Nornieki” īpašniece Anda Šīmane. Lai arī “Nornieki”, lielākā strausu ferma Latvijā, kur saimnieko Anda Šīmane kopā ar dzīvesbiedru Pēteri Gobzemi, tūristiem atvērta vien piecus gadus, par to jau zina tuvāki un tālāki tūristi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Te var ne tikai apskatīt un iepazīties ar strausu dzīvesstāstu un ikdienu, bet arī apraudzīt un samīļot kaziņas, nofotografēties ar saimniecības kaķiem, degustēt strausu gaļas produkciju, baudīt gardu maltīti restorānā “…ar putniem” vai pavadīt laiku saimnieces organizētajās meistarklasēs. “Nornieki” ir īpaši pievilcīga vieta atpūtai kopā ar bērniem. Katrs viesis te jūtas gaidīts, sniedzot iespēju baudīt patiesu stāstu un saimnieku radīto patīkamo lauku atmosfēru. Anda ir enerģiska, uzņēmīga, vienmēr dzīvespriecīga un pozitīva. Saviem vecākiem viesu uzņemšanā palīdz meita Guste, liels atbalsts ir arī Pētera tētis.

Apbalvotās personas 2019. gada 18. novembrī 

Sirsnīgā noskaņā ar svecītēm Liepājas ielas māju logos, Latvijas krāsās izgaismotu Adatu torni un jauno rātsnamu, īpašu gaismas instalāciju, kuldīdznieku sarūpētu koncertu un līdzcilvēku godināšanu par labi paveiktu darbu Kuldīgas novadā nosvinēta Latvijas valsts 101. dzimšanas diena. 

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa savā svētku uzrunā rosināja aizdomāties par mūsu mīlestību pret savu zemi un patriotismu. “Katrs no mums, kurš ir pilsonis un pilda savu pilsoņa pienākumu, katrs, kurš skolo bērnus, apskaņo pasākumus, ārstē, dzied, rūpējas par kārtību, dara citus – nav svarīgi, lielus vai mazus, bet vajadzīgus – darbus un mīl savu dzimto vietu, ir Latvijas un Kuldīgas novada patriots. Patriotisms nozīmē arī iestāties vienam par otru, mīlēt vienam otru. .. Mīļie draugi, novadnieki, paldies katram no jums, kas dod savu ieguldījumu mūsu kopīgajā izaugsmē, kas mūs iedvesmo ar savu darba, dzīves un dzimtenes mīlestību! Mēs esam maza un stipra tauta, un mums ir sava valsts. Viena vienīgā mūsu Latvija. Sargāsim, saudzēsim un lolosim to! Būsim vienoti savās domās un mīlestībā pret mūsu zemi Latviju, mūsu viensētām, ciemiem un pilsētām, mūsu Kuldīgas novadu,” uzrunājot Rātslaukumā sanākušos, sacīja pašvaldības vadītāja.

Kā ierasts, valsts svētkos pasniedza Kuldīgas novada Goda balvas – tās šogad saņēma 12 cilvēki.

 

Goda balvu par ilggadēju un atbildīgu darbu pašvaldībā un lauksaimniecībā saņēma zemnieku saimniecības “Ploces” īpašnieks, Turlavas pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Brantevics. Viņš jau piecpadsmit gadus ir galvenais atbildīgais par Turlavas pagasta attīstību, bet pašvaldībā strādā vēl ilgāk. Lielā mērā pateicoties viņa ieguldītajam darbam, Turlava šodien ir viens no sakoptākajiem pagastiem Kuldīgas novadā ar labiekārtotu centru, atjaunotu un sakārtotu kultūras, sporta un izglītības infrastruktūru, aktīvu sabiedrisko dzīvi. Mārcis ir arī zemnieku saimniecības “Ploces” īpašnieks, kopj ap četrsimt hektāru zemes, audzējot rapsi un graudaugus. Atvaļinājumu pamatdarbā viņš ņem ražas laikā un atpūtas vietā kāpj kombainā un kuļ graudus. Kolēģi pašvaldībā novērtē Mārča atsaucību, mērķtiecību, stratēģisko redzējumu, plašās zināšanas un pieredzi.

Goda balva par radošu un profesionālu darbu mākslā piešķirta Kuldīgas kultūras centra Tautas tēlotājas mākslas studijas “Kuldīgas palete” vadītājai Ivetai Brencei. Viņa ar neizsīkstošu enerģiju jau desmit gadus vada mākslas studiju “Kuldīgas palete”, kas šogad nosvinēja pusgadsimta jubileju. Ivetas vadībā studijas dalībnieki apgūst noderīgas zināšanas, kas palīdz viņiem radīt acis priecējošus un sirdi sildošus mākslas darbus. Viņas īstenotie projekti ir ļāvuši “Kuldīgas paletes” dalībniekiem piedalīties mākslas plenēros un skoloties pie augstas raudzes māksliniekiem. Pateicoties Ivetas sirsnībai, cilvēciskumam un sapratnei, “Kuldīgas paletes” dalībniekiem studija ir kļuvusi par otrajām mājām. Viņi Ivetu raksturo kā neatlaidīgu, mērķtiecīgu, stipru un gaišu cilvēku ar augstu atbildības sajūtu un prasmi radoši veidot un organizēt māksliniecisko dzīvi. Kolēģi augstu vērtē studijas vadītājas prasmi atrast laiku katram pateikt ko uzmundrinošu, kas ir reti sastopama īpašība mūsu skrienošajā laikmetā.    

 

Zemnieku saimniecības “Garīši” īpašniekam Jānim Čaročinskim Kuldīgas novada Goda balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu Vārmes pagasta uzņēmējdarbībā. Uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem darba devējiem Vārmes pagastā, savulaik sākās ar kāpostu skābēšanu. Jāņa Čaročinska tēvam bija izdevusies varen liela kāpostu raža, un dēlam nācās domāt, ko ar to darīt. Jāņa skābētie kāposti pircējiem gāja pie sirds, un tā sākās bizness, kas sen vairs neaprobežojas ar kāpostiem. “Garīšos” ne tikai audzē, bet arī dažādos veidos pārstrādā dažādus dārzeņus. Uzņēmums piegādā produkciju veikaliem, kulinārijām, restorāniem un ēdnīcām visā Latvijā. Nesen noslēgusies ražotnes paplašināšana, kas ļaus ievērojami palielināt tās jaudu. Tas bijis iespējams, pateicoties Jāņa Čaročinska neatlaidībai, milzīgajām darbaspējām, paša izdomai, kā arī prasmei uzturēt labas attiecības ar cilvēkiem – gan darbiniekiem, gan sadarbības partneriem. “Garīši” ir ģimenes uzņēmums – saimniecības darbā iesaistījusies gan dzīvesbiedre Antra, gan vecākais dēls Artis.

 

Par ilggadēju un nesavtīgu darbu sieviešu veselības labā Goda balva piešķirta SIA “Kuldīgas slimnīca” Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītājai, ginekoloģei, dzemdību speciālistei Natālijai Gailītei. Viņa nāk no mediķu ģimenes. Kā daudzi mediķi, arī Natālija pirmo pieredzi ieguva, strādājot slimnīcā par sanitāri. Absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, Natālija atgriezās Kuldīgā un sāka strādāt Dzemdību un ginekoloģijas nodaļā. Kopš 2017. gada viņa ir šīs nodaļas vadītāja. Dakteres ikdiena aizrit, gādājot par sieviešu un topošo māmiņu veselību, veicot operācijas un palīdzot mazuļiem nākt pasaulē. Pacientes uzteic ārsti par profesionalitāti, iejūtību, sirsnību un teicamo humora izjūtu. Tieši pēc pacientu balsojuma daktere Gailīte 2018. gadā saņēma apbalvojumu kā labākais ginekologs Kurzemē. Kolēģi teic, ka Natālijai ir ļoti augsta atbildības sajūta, viņa ir izpalīdzīgs cilvēks, kurš vienmēr gatavs doties palīgā citiem. Lai gan darbs aizņem lielāko daļu dakteres laika, par lielāko vērtību viņa sauc savu ģimeni – vīru Ēriku un dēlus Marku un Aleksandru.

Goda balvu par ilggadēju un atbildīgu darbu pašvaldībā saņēma Kuldīgas novada pašvaldības Informācijas un tehnoloģiju nodaļas vadītājs Normunds Ķīvītis. Normunds ir kuldīdznieks kopš 1988. gada, kad viņš šeit sāka savas darba gaitas kā sporta pedagogs. Četrpadsmit gadus, būdams Skolu valdes priekšsēdētājs, Normunds Ķīvītis atbildēja par izglītības jomu Kuldīgas rajonā, bet kopš 2009. gada vada Kuldīgas novada pašvaldības Informāciju tehnoloģiju nodaļu. Viņš savu darbu dara atbildīgi un ar augstu pienākuma apziņu. Normunds ir atsaucīgs kolēģis, kurš nekad neatteiks palīdzību un būs gatavs traukties palīgā arī ārpus darba laika. Normunds nav zaudējis arī interesi par sportu – viņš vienmēr ir lietas kursā par sporta sacensībām un to rezultātiem. Normunds ir gādīgs un rūpīgs tētis – kopā ar sievu Gunitu izaudzināti trīs bērni, ar kuru panākumiem vecāki ļoti lepojas.

Par radošu darbu suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā Goda balvu saņēma biedrības “Etniskās kultūras centra “Suiti”” valdes priekšsēdētāja Dace Martinova. Suitu kultūrtelpa ir viena no Kuldīgas novada kultūrvēsturiskā mantojuma bagātībām. Tā novērtēta arī starptautiski, pirms desmit gadiem to iekļaujot UNESCO Pasaules nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Gadsimtu mijā dibināto biedrību “Etniskās kultūras centrs “Suiti”” jau desmit gadus vada Dace Martinova – cilvēks ar spēcīgi izteiktu savas kultūras identitātes apziņu un milzīgu vēlmi saglabāt savu senču atstāto mantojumu. Daces vadībā sekmīgi norisinās suitu kultūrtelpas vēstures izzināšana un tautas tērpa izpēte, tiek iedzīvinātas seno godu tradīcijas. Daudz tiek strādāts pie tā, lai senču mantojuma izzināšanā un saglabāšanā iesaistītu arī jauno paaudzi. Daces darba rezultātā arvien plašāka sabiedrība iepazīst suitu vēsturi, kultūru un tradīcijas.  

Goda balvu par mērķtiecību un izciliem sasniegumiem sportā saņēma profesionāls šosejas riteņbraucējs Krists Neilands. Viņš sevi ir pierādījis dažāda kalibra sacensībās, ar labiem panākumiem startējot gan Latvijas čempionātos riteņbraukšanā, gan pasaules elites klases riteņbraukšanas sacensībās – Eiropas un Pasaules čempionātos. Šogad Krists debitēja vienā no pasaules prestižākajiem daudzdienu velobraucieniem – Giro d’Italia. Debija izdevās lieliska! Vairākos etapos, braucot kopā ar līderiem, Krists nokļuva notikuma epicentrā. Krists ir īstens Kuldīgas novada patriots. Saspringtajā sacensību sezonā viņš kaut uz pāris dienām atbrauc uz Kuldīgu, jo šeit – savās mājās – jūtas vislabāk. Lai veicinātu riteņbraukšanas tradīciju turpināšanu un nodotu savas zināšanas tālāk, Krists iesaistījies kluba “Goldingen Cycling Club” dibināšanā un darbojas tā valdē. Gādājis balvas bērnu un jauniešu sacensībām, tā atbalstot jaunos censoņus ceļā uz profesionāla sportista karjeru.

Goda balva par mūža ieguldījumu izglītības jomā un aizrautīgu un radošu darbu ar senioriem piešķirta Kuldīgas senioru skolas vadītājai Rutai Orlovai. Viņa savu darba mūžu veltījusi izglītības jomai. Pēc studijām Liepājas Pedagoģiskajā institūtā darbu Kuldīgā viņa sāka kā Pionieru nama direktore. Laikam ritot, nama nosaukumi mainījās, bet nemainīgs bija tas, ka tā bija vieta, kur daudzas kuldīdznieku paaudzes mācījās dejot, dziedāt un attīstīt sevi dažnedažādās saturīgās nodarbēs. Arī pēc došanās pelnītā atpūtā Ruta tupina darboties sabiedrības labā. Daudzi bērni viņu pazīst kā vasaras nometņu vadītāju, bet nu jau otro sezonu Ruta Orlova kopā ar savu atbalsta grupu sekmīgi vada un organizē Kuldīgas senioru skolas darbu, uzklausot tās dalībnieku vēlmes un priekšlikumus, piedāvājot viņiem lekcijas, praktiskās nodarbības, fiziskās aktivitātes, ekskursijas un arī kopīgu svētku svinēšanu. Jau pirmajā sezonā skolas nodarbībā iesaistījās ap 200 dalībnieku, kas apliecina, ka šāda kopīga izglītošanās mūsu novadā bija vajadzīga. Seniori  pozitīvi novērtē un ciena Rutas darbu, jo viņa ikvienu senioru sagaida ar labestīgu smaidu un pozitīvu attieksmi.

Par ilggadēju un atbildīgu darbu valsts pārvaldē Goda balvu saņēma Centrālās statistikas pārvaldes Kuldīgas datu savākšanas un apstrādes centra vadītāja Ira Rieksta. Viņa jau divdesmit piecus gadus profesionāli vada Centrālās statistikas pārvaldes Kuldīgas datu savākšanas un apstrādes centra darbu. Kuldīdzniekiem uzticēts savākt datus par valstij nozīmīgām jomām. Tas prasa nemitīgu pilnveidošanos un izglītošanos, lai izprastu sarežģītos jautājumus un spētu sekmīgi konsultēt uzņēmējus, kuri datus iesniedz. Ira Rieksta labprāt un ar aizrautību apgūst visu jauno, arī mūsdienu tehnoloģijas, kas ļauj teicami paveikt uzticēto darbu. Kolēģi raksturo Iru kā patiesu savas jomas profesionāli, atbildīgu, sirsnīgu un izpalīdzīgu cilvēku, savas pilsētas patrioti. Iras dzīvē vissvarīgākā ir ģimene. Viņa ir lielākais atbalsts saviem bērniem un mazbērniem. Ja visi ir veseli un priecīgi, tad arī Ira ir laimīga.

Goda balvu par ieguldīto darbu izglītības un sporta jomā saņēma Kuldīgas novada sporta skolas vieglatlētikas trenere un sacensību tiesnese Ilze Stukule. Viņas sporta pedagoga karjera sākās bērnudārzā “Pienenīte”, bet jau kopš 1992. gada viņa ir vieglatlētikas trenere Kuldīgas novada sporta skolā. Viņas lielākais gandarījums ir audzēkņu panākumi un izaugsme. Ilze trenējusi daudzus talantīgus jaunos sportistus, sagatavojot viņus sekmīgiem startiem dažāda mēroga sacensībās. Viņa ir pārliecināta – trenerim jāmīl darbs, ko viņš dara. Kopš Kuldīgā uzcēla vieglatlētikas manēžu, Ilze Stukule šeit organizē Baltijas un Latvijas čempionātus, starptautiskās sacensības “Kuldīgas Katrīnas kauss” un neskaitāmas jauniešu sacensības. Sacensību rīkošanā neatsverami palīgi ir sporta skolas absolventi. Jau vairāk nekā desmit gadus Ilze Stukule ir arī galvenā tiesnese Latvijas ziemas čempionātos vieglatlētikā, bet piecus gadus vadījusi Latvijas jauniešu izlasi starptautiskajās sacensībās. Par ilggadēju sacensību organizēšanu, kā arī par labu darbu Latvijas jauniešu izlasēs trenerei piešķirts Eiropas Vieglatlētikas sieviešu līderības apbalvojums.

Goda balva par nozīmīgu sabiedriskā darba ieguldījumu piešķirta Nedzirdīgo savienības Kuldīgas reģionālās biedrības tulcei Žanetei Škaparei. Viņa par tulku, kas palīdz sazināties nedzirdīgiem un dzirdīgiem cilvēkiem, strādā jau gandrīz divdesmit gadu. Bez viņas Kuldīgas reģionālās nedzirdīgo biedrības biedriem dzīve būtu daudz grūtāka. Žanetes rakstītie projekti ļāvuši piesaistīt biedrībai nepieciešamos finanšu līdzekļus, viņa arī palīdz atrast sponsorus, piemēram, laikrakstu un žurnālu iegādei. Pateicoties Žanetei, Kuldīgas nedzirdīgo biedrībā notiek interesanti un radoši pasākumi, biedriem ir bijusi iespēja doties ekskursijās pa Latviju un kaimiņzemēm. Žanete ir sirsnīga un pretimnākoša nedzirdīgo cilvēku dzīves notikumos – gan priekos, gan bēdās. Par nozīmīgu ieguldījumu nedzirdīgo biedrības darbībā un attīstībā Žanete Škapare 2016. gadā saņēmusi Latvijas Nedzirdīgo savienības Gada brīvprātīgā nosaukumu.  

Par profesionālu darbu veselības jomā Goda balvu saņēma SIA “Dzintras Ozoliņas zobārstniecības kabinets” zobārste Māra Upeniece. Daktere aizvadījusi apzinīgu zobārsta mūžu. Viņu pazīst daudzi mūsu novada iedzīvotāji, kuriem savos vairāk nekā četrdesmit piecos darba gados Kuldīgā daktere ir nesavtīgi palīdzējusi saglabāt zobu veselību. Daktere ar cieņu izturas pret saviem pacientiem, savā darbā ir atsaucīga un godprātīga, augstas klases profesionāle, kolektīvā cienīta kolēģe. Kolēģi un pacienti novērtē dakteres pozitīvo attieksmi pret dzīvi, humora dzirksti un neizsīkstošo anekdošu krājumu. Kopā ar vīru Ēvaldu, kurš arī ir ārsts, izaudzināti un izskoloti divi bērni. Daudz mīlestības saņem Upenieku pāra mazbērni. Brīvajā laikā dakteri aizrauj ceļošana.

Apbalvotās personas 2018. gada 18. novembrī 

Sirsnīgā noskaņā ar Gaismas ceļu un svecīšu liesmām, dziesmām, dejām, novēlējumiem mūsu valstij un līdzcilvēku godināšanu par labi paveiktu darbu Kuldīgas novadā nosvinēta Latvijas simtgade.  

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa savā svētku uzrunā runāja par uzdrīkstēšanos un mīlestības darbu. “Uzdrīkstēties, būt lepniem par savu valsti, nenobīties no tekstiem, ka te viss ir slikti. Uzdrīkstēties palikt un ticēt, ka, darot kopā, kļūs aizvien labāk. Uzdrīkstēties veidot savus uzņēmumus un ražot Latvijā, veidot ģimenes un radīt bērnus. Uzdrīkstēties kļūdīties, paklupt, bet pēc tam piecelties un darīt. Darīt sev, savai ģimenei un Latvijai. Nepadoties, ticēt, ka Latvija kļūs par vēl labāku zemi. Un nav lielu vai mazu darbu Latvijai. Ikviens mīlestības darbs ir ļoti nozīmīgs,” svētku reizē sacīja pašvaldības vadītāja.

Kuldīgas novada Goda balvu pasniegšanā I. Bērziņa bija tērpusies Agitas Vilnītes darinātajā Latvijas karoga krāsas kleitā – kuldīdzniece reiz pieteikusies uz pieņemšanu pie priekšsēdētājas un tikšanās laikā pārsteigusi I. Bērziņu, uzdāvinot viņai īpaši darināto tērpu. Goda balvu, sagaidot Latvijas simtgadi, pasniedza 12 cilvēkiem.

Goda balvu saņēma zemnieku saimniecības “Kalna Mikas” īpašnieks Jānis Brantevics. Kad pirms 26 gadiem Turlavā tika dibināta zemnieku saimniecība “Kalna Mikas”, tās rīcībā bija trīs govis un pāris hektāru zemes. Šodien saimniecības ganāmpulkā ir gandrīz četri simti lopu un apsaimniekošanā – piecsimt hektāru zemes. Saimniecība ir nozīmīgs darba devējs tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem, un zīmīgi, ka savu darba devēju Goda balvai ir izvirzījuši tieši saimniecības darbinieki. Viņi uzsver, ka Jānis Brantevics kā darba devējs ir prasīgs, ar augstu atbildības sajūtu. Kā uzņēmējs – ekonomiski un profesionāli zinošs, stratēģiski domājošs un darbīgs. Kā kolēģis – saprotošs, diplomātisks, ar labu humora izjūtu, bet neiecietīgs pret paviršību un bezatbildību. Jānis Brantevics ir savas zemes patriots un godā latviskās tradīcijas. Viņš izaudzinājis četrus bērnus, ar kuriem ļoti lepojas.

Goda balva par par ieguldījumu radio un izklaides jomā piešķirta biedrības “Ventas dzirkstis” valdes priekšsēdētājam “Kurzemes Radio” ētera personībai Mārim Dadzim. Mārim Dadzim leģendārajās “Ventas dzirkstīs” gūtā pieredze ļāvusi kļūt par iecienītu Kurzemes Radio ētera personību, pasākumu vadītāju un visā Latvijā pazīstamu balsi, kas izskan neskaitāmās radio reklāmās. Pateicoties Māra Dadža uzņēmībai, enerģijai un radošumam, “Ventas dzirkstis” dzirkstī joprojām – vietējās sabiedrības iecienītās diskoballes bagātina Kuldīgas novada rosīgo kultūras dzīvi. Māris atzīst, ka viņam ļoti patīk tas, ko viņš dara, bet patiesi laimīgs un gandarīts viņš jūtas, kad redz, ka viņa darbs patīk citiem cilvēkiem. Atpūsties no darbiem un izvēdināt galvu Mārim palīdz skriešana. Daudz prieka sniedz dēls Mārtiņš.

Kuldīgas slimnīcas ārstam, anesteziologam Oļegam Gologuzovam Goda balva piešķirta par profesionālu darbu medicīnā. Oļega Gologuzova izvēle kļūt par ārstu bija likumsakarīga, jo viņš uzauga ģimenē, kur medicīnas darba specifika bija ikdiena. Mammas, apkārtnē pazīstamās vecmātes Nadeždas Gologuzovas, iedvesmots, viņš jau skolas vasaras brīvlaikos guva pirmo pieredzi, strādājot slimnīcā par sanitāru. Pēc Latvijas Medicīnas institūta absolvēšanas Oļegs atgriezās Kuldīgā, kur jau gandrīz 30 gadu ir ārsts anesteziologs – reanimatologs. Augstas klases profesionālis ar ātru reakciju, vienmēr lietas kursā par jaunākajām medicīnas tendencēm, tiešs, konkrēts un koleģiāls. Oļegs ir kolektīvā cienīts kolēģis, sabiedrisks cilvēks, kurš nekad neatteiks palīdzību pat vissarežģītākajās dzīves situācijās. Līdzcilvēki arī novērtē daktera ģitārspēli, kas vienaldzīgu nespējot atstāt nevienu. Oļega Gologuzova vislielākais atbalsts ir viņa ģimene.

Par nozīmīgu ieguldījumu kora kultūras attīstībā Goda balvu saņēma Kuldīgas kultūras centra kamerkora “Rāte” diriģents Andis Groza. Viņš kamerkorī “Rāte” savulaik ienāca kā dziedātājs, palīdzot kaldināt kora daudzās uzvaras konkursos Latvijā un ārvalstīs. 2006. gadā, kad kora iepriekšējais diriģents vairs nevarēja apvienot darbu Rīgā un Kuldīgā, Andis Groza kļuva par kamerkora jauno diriģentu. Anda pamatdarbs ir Rīgā, kurš viņš ir direktora vietnieks Latvijas Nacionālajā kultūras centrā un jauktā kora “Sonore” mākslinieciskais vadītājs, taču katru nedēļu viņš brauc uz Kuldīgu, lai nepagurstoši mācītu mūziku, organizētu un veidotu mūzikas dzīvi kamerkorī “Rāte”. Anda vadībā koris guvis teicamus panākumus starptautiskos konkursos, kā arī lieliskus rezultātus koru skatēs. Pateicoties savam diriģentam, “Rātei” šogad bija iespēja piedalīties Latvijas simtgades dziesmu projektā. Īpaša bija arī dalība Latvijas simtgades dziesmu un deju svētkos. “Rātes” dziedātāji uzsver – bez Anda neizsīkstošās atdeves, darba prieka un mūzikas mīlestības tas nebūtu iespējams.

Goda balvu par ilggadēju darbu uzņēmējdarbībā un iedzīvotāju veselības labā saņēma kafejnīcas “Pagrabiņš” īpašnieks, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs, Domes deputāts Raimonds Lapuķis. Daudzu iecienītās kafejnīcas “Pagrabiņš” saimnieks Raimonds Lapuķis skolas laikā reizēm aizdomājās par to, kā būtu strādāt tādā krodziņā. Nu viņš jau 12 gadus ir “Pagrabiņa” īpašnieks. “Pagrabiņš” ir viens no tiem Kuldīgas uzņēmumiem, kas pazīstams tuvu un tālu aiz Kuldīgas robežām. “Pagrabiņa” īpašnieks ir pārliecināts, ka uzņēmuma veiksmes pamatā ir darba un cilvēku mīlestība – darbs šeit tiek darīts ar prieku lieliskā kolektīvā, kas darbiniekiem kļuvis gandrīz vai par otru ģimeni. Kolēģi uzteic Raimonda izcilo humora izjūtu un novērtē to, ka Raimonds ir labestīgs cilvēks, kurš nekad neatteiks palīdzību. Raimonds paralēli turpina darbu arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. “Man dzīvē ir veicies: visi darbi, ko daru, man patīk,” reiz intervijā sacīja Raimonds. Kopā ar dzīvesbiedri Ingu Raimonds audzina divus dēlus.

Par ilggadēju un nesavtīgu darbu iedzīvotāju veselības labā Goda balva piešķirta Gunas Līces ārsta prakses zobārstniecībā vadītājai, zobārstei Gunai Līcei.  Gunas Līces pacienti novērtē ārstes godprātīgi, pašaizliedzīgi un nesavtīgi veikto darbu vairāk nekā 30 darba gados Kuldīgā. Daktere Līce neatsaka medicīnisko palīdzību arī tad, ja pacientu pieņemšanas laiks ir beidzies. Viņa palīdz pacientiem ar sāpēm arī brīvdienās un svētku dienās. Pacienti uzteic dakteres profesionalitāti un ļoti novērtē to, ka Guna Līce ir saprotošs, atsaucīgs un pretimnākošs cilvēks. Par spīti lielajai aizņemtībai darbā daktere paspēj arī dziedāt Svētās Katrīnas draudzes liturģiskajā ansamblī. Guna Līce ir mamma diviem brīnišķīgiem bērniem, kuri dzīvo un strādā Kuldīgas novadā un ir savas dzimtās vietas patrioti.

Goda balvu par ieguldīto darbu izglītības un audzināšanas jomā saņēma Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma mēbeļu galdnieku un restaurācijas nodaļas vadītājs, skolotājs, Domes deputāts Mārtiņš Mednieks. Mārtiņš savulaik pats absolvējis Kuldīgas tehnikumu, un nu jau sešpadsmit gadus strādā tur par mēbeļu galdnieku skolotāju un vada mēbeļu galdnieku un restaurācijas nodaļu. Mārtiņa vadībā savulaik izjukusī programma pārtapusi lielā, stabilā, augošā un inovatīvā nodaļā ar gandrīz simts audzēkņiem un labu skolotāju komandu. Mārtiņš prasmīgi vada tehnikuma sadarbību ar nozares darba devējiem, prakšu vadītājiem, augstskolu mācībspēkiem un nozares asociācijām. Tāpat viņš radoši attīsta tehnikuma izaugsmes idejas. Pēc Mārtiņa idejas tapušo un viņa izauklēto ikgadējo koka skulptūru plenēru atpazīst ne tikai Latvijā. Skolotāja audzēkņi ar labiem panākumiem piedalās profesionālajos konkursos. Mārtiņš ir cilvēks, uz kuru var paļauties. Viņš nenoliedzami ir iemantojis gan kolēģu, gan audzēkņu cieņu.

Goda balvu par ieguldījumu valsts aizsardzības jomā saņēma Latvijas Republikas Zemessardzes 4. brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts. Pulkvedis Rieksts ir cilvēks, kurš netaupa savus spēkus, veselību un laiku, kalpojot savai Tēvzemei un gādājot par tās drošību. Dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos viņš veltījis 23 savas dzīves gadus, gūstot virsnieka pieredzi dažādos amatos Zemessardzē, kā arī starptautisku pieredzi operācijā Irākā. Kuldīdznieku cieņu Andris Rieksts bauda kopš 2011. gada, kad kļuva par Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona komandieri. Viņa darbs novērtēts, ieceļot pulkvedi Riekstu par Zemessardzes 4. brigādes komandieri. Līdz ar 4. brigādes štāba pārcelšanu no Liepājas uz Kuldīgu šeit atgriezies arī pilkvedis Rieksts. Piesaistīti ievērojami finanšu līdzekļi Zemessardzes bāzes attīstībai un paplašināšanai Kuldīgā, radītas jaunas darba vietas. Kolēģi novērtē pulkveža Rieksta prasmi iedvesmot un aizraut dienesta biedrus un stiprināt patriotisko garu jauniešu vidū.

Par aizrautīgu darbu ar bērniem un jauniešiem Goda balva piešķirta Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolas skolotājam, novadpētniekam Eduardam Skabim. Eduards Skabis Kabiles pamatskolā jau turpat 40 gadu māca bērniem  latviešu valodu un literatūru, kā arī informātiku. Viņš ir arī skolas bibliotekārs un vada jauno korespondentu pulciņu. Skolotājs iedibinājis Dzejas dienu tradīciju un jau 20 gadus rīko šo pasākumu, iedvesmojot bērnus pašiem sacerēt dzeju. Kādā intervijā kabilnieks izteicās, ka neuzskata sevi par fotogrāfu, viņam vienkārši esot fotoaparāts, taču vienlaikus atzina, ka fotografēšana viņam nav vairs vaļasprieks, bet gan atkarība. Visvairāk Eduardam Skabim patīk fotografēt ainavas, taču viņš labprāt iemūžina un popularizē arī skolas, pagasta un novada pasākumus. Viņš ir arī novadpētniecības entuziasts – apzinot pagasta vēsturi, tapusi grāmata par Kabili.

Goda balvu par ieguldījumu novadpētniecības darbā saņēma Kurmāles pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma apkopotāja Aina Sļisarenko. Vēsture ir Ainas Sļisarenko sirdslieta. Varbūt tāpēc, ka Ainas ģimene izgājusi Sibīriju un Aina dzimusi izsūtījumā. Varbūt tāpēc, ka Ainai vienmēr ir bijuši svarīgi arī līdzcilvēku likteņi. 2010. gadā Aina atsaucās pagasta pārvaldes vadītājas aicinājumam un kļuva par pagasta kultūras pasākumu organizatori. Ar entuziasmu viņa pievērsās kultūras darbam, un jau 2011. gada martā durvis vēra Kurmāles pagasta Vēstures istaba. Tā ir vieta, kur bērni var stiprināt savas saknes, jo viens ir lasīt par vēsturiskiem notikumiem, bet pavisam kas cits – iepazīt tos caur notikumu aculieciniekiem un skatīt šos notikumus fotogrāfijās, kurās atpazīstam sev pazīstamus un tuvus cilvēkus. Ainas veidotajā Vēstures istabā notiek dažādas izstādes un atmiņu vakari. Arī pēc došanās pelnītā atpūtā Aina turpina uzsākto darbu ar vēstures materiāliem.

Goda balva par ieguldījumu Kuldīgas novada tūrisma attīstībā piešķirta Riežupes smilšu alu īpašniecei Inesei Štofregenai. Inese Štofregena ir Riežupes smilšu alu mantiniece ceturtajā paaudzē. Unikālais alu labirints, kas piesaista tuvus un tālus apmeklētājus, ir cilvēku roku darbs. Jau divdesmit piecus gadus Inese rūpējas par alām, nežēlojot pūles un darbu, lai attīrītu alas, sakoptu un skaisti iekārtotu tuvējo apkārtni. Alas vairs nebūtu apskatāmas, ja Inese nebūtu ar milzu degsmi ķērusies pie 2014. gada ziemā nobrukušās smilšalu kraujas nostiprināšanas, ieguldot daudz enerģijas un līdzekļu. Inesei ir plaša, dāsna sirds – viņa labprāt dalās mīlestībā un palīdz trūcīgiem, veciem, slimiem, grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Inese no sirds rūpējas par savu māmiņu un ir savu meitu un mazbērnu lielākais atbalstītājs, no sirds priecājoties par viņu panākumiem.

Par mūža ieguldījumu būvniecības jomā un sporta Kuldīgas novada Goda balvu saņēma būvinženieris, tūrisma orientēšanās kluba “Taka” biedrs Jānis Pommers.  Jānis Pommers ir cilvēks orķestris – tāds, kurš var izdarīt visu. Tā cienījamo būvinženieri raksturo līdzcilvēki. Jānis visu dara īsti un pamatīgi – apseko, novērtē, mēra, aprēķina, domā, zīmē, iedziļinās lietas būtībā. Cilvēks ar izcilām darba spējām un mundru garu. Patiess kolēģis, kurš nekad neatteiks padomu. Būvinženieris, no kura staro sportisks gars un jaunība. Cilvēks ar patiesu humora izjūtu. Jānis Pommers ir arī ilggadējs orientēšanās sporta entuziasts un vietēja mēroga orientēšanās sacensību rīkotājs. Viens no Kuldīgas tūrisma un orientēšanās kluba “TAKA” dibinātājiem un aktīvs tā biedrs. Bez viņa līdzdalības nav iedomājams  ikgadējais vietējais orientēšanās sacensību seriāls “Taciņas”, un viņa rīkotās “Taciņu” kārtas izceļas ar īpašu izdomu un noformējumu. Jānis ir paraugs jaunajiem sportistiem, pierādot, ka ievērojamais gadu skaits nav šķērslis aktīvai sportošanai.

Apbalvotās personas 2017. gada 18. novembrī 

 

Par nozīmīgu un mākslinieciski augstvērtīgu Kuldīgas atspoguļojumu kinomākslā Kuldīgas novada Goda balvu saņēma kinorežisors Varis Brasla. Droši vien Latvijā nav tāda cilvēka, kurš nebūtu redzējis kādu no leģendārā režisora Vara Braslas filmām. Visvairāk režisors pazīstams kā lielisku un skatītāju iemīļotu ģimenes filmu autors – atcerēsimies par latviešu kino klasiku kļuvušos “Emīla nedarbus”, “Ziemassvētku jampadraci” un “Ūdensbumbu resnajam runcim”. Šogad pirmizrādi piedzīvoja jaunākais Vara Braslas kinodarbs – filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Vara Braslas filmas ir piesātinātas ar sirsnīgu, patiesu humoru, latviskumu un vienkāršību, tās uzrunā dažādu paaudžu skatītājus. Daudzas no režisora filmām tapušas Kuldīgā un tās apkārtnē. Jaunākās filmas pirmizrādē režisors neskopojās ar labiem vārdiem par Kuldīgu un kuldīdzniekiem un atzina, Kuldīga viņam ir ļoti simpātiska – šī pilsēta esot pateicīga filmu veidošanai, jo šeit varot atrast visu. Varis Brasla uzskata, ka ir svarīgi saglabāt spēju gaiši skatīties uz pasauli, un kā patiess Latvijas patriots viņš vēlas, lai Latvija kļūtu tāda, kāda tā varētu būt, un pastāvētu ilgi.

Kuldīgas novada Goda balvu par ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā Laidu pagastā saņēma zemnieku saimniecības “Bandžēni” īpašnieki Mārīte un Imants Doniņi. “Nav labāku zāļu pret dzīves tukšumu un grūtsirdību kā darbs. Tas piešķir nozīmi cilvēka esībai, rūda miesu un garu, neļauj ierūsēt spējām,” teicis rakstnieks Vilis Lācis. To noteikti var attiecināt uz Mārīti un Imantu Doniņiem, jo “Bandžēnu” saimnieki ir ļoti darbīgi ļaudis, kuri strādā, lai labi būtu citiem, nereti aizmirstot paši par sevi. Ar lielu godbijību viņi attiecas pret savu zemi. Doniņu nenogurdināmais un nesalaužamais raksturs neļauj apstāties pie vienas nozares lauksaimniecībā. Ģimene kopīgiem spēkiem rūpējas, lai agri pavasarī Latvijas tirgos nonāktu pašu audzēti dārzeņi, lai zivju piedāvājuma klāsts rudenī ir dažāds, lai medus, olas un piena produkti būtu gardi un visiem pieejami. Divi no četriem Mārītes un Imanta bērniem turpina vecāku iesākto ceļu un strādā savās zemnieku saimniecībās. Brīžos, kad gribas mest visu pie malas, jaunu enerģijas lādiņu darbam sniedz septiņi mazbērni.

Futbola kluba “FC Nikers” vadītājs Zigmunds Dvarons Kuldīgas novada Goda balvu saņēma par nozīmīgu ieguldījumu Kuldīgas novada futbola attīstībā. Zigmunds Dvarons ar sportu vienmēr ir bijis uz tu. Kad Zigmunda vecākais dēls izvēlējās trenēties futbolā, arī tētis vairāk iesaistījās Kuldīgas jauniešu futbolā. 2010. gadā kopā ar citiem vecākiem nodibināta biedrība “Es par futbolu”, lai popularizētu šo sporta veidu, nodrošinātu bērniem labus apstākļus, lai nodarbotos ar futbolu, un paaugstinātu meistarību. Lai tiem, kuri izauguši no sporta skolas vecuma, būtu, kur spēlēt, un arī jaunākajiem spēlētājiem būtu, uz ko tiekties, Zigmunds Dvarons 2013. gadā izveidoja futbola klubu “Nikers”. “Nikers” futbolisti nu jau vairākas sezonas sekmīgi startē dažādos čempionātos  un sacensībās Latvijā un arī ārpus tās robežām. Zigmunds Dvarons augstu vērtē Kuldīgas kluba aktīvos līdzjutējus, kuri esot paši labākie. Šogad biedrība “Es par futbolu”, īstenojot LEADER projektu un ar pašvaldības atbalstu, piepildījusi kuldīdznieku sen lolotu sapni – Antona Grundmaņa stadionā izveidots mākslīgā seguma futbola laukums. Kopā ar Zigmundu par ikvienu panākumu priecājas viņa ģimene – dzīvesbiedre Ināra un dēli.

Par nesavtīgu darbu sieviešu veselības labā Kuldīgas novada Goda balvu saņēma SIA “Kuldīgas slimnīca” Dzemdību nodaļas vecmāte Gundega Kugelāne. Vecmāte Gundega gandrīz 30 gadu laikā, strādājot Kuldīgas slimnīcā, palīdzējusi nākt pasaulē neskaitāmiem mazuļiem un iemantojusi gan pacienšu, gan darba kolēģu cieņu un mīlestību. Ar savu profesionalitāti, kurai cauri vijas sirsnība un nesavtīga mīlestība pret katru topošo māmiņu un gaidāmo mazuli, vecmāte Gundega palīdzējusi tik sāpīgo notikumu sieviešu dzīvē pārvērst par kaut ko skaistu. Pieredzējusī vecmāte atzīst, ka vēl aizvien pēc daudzajiem nostrādātajiem gadiem bērna piedzimšana viņai ir brīnums un milzīgs aizkustinājums. „Brīdī, kad bērns piedzimis un viss ir labi, visi jūtas laimīgi. Šī izjūta nezūd,” kādā intervijā stāsta pieredzējusī vecmāte. Viņa izaudzinājusi un izskolojusi trīs burvīgas meitas un kļuvusi par vecmāmiņu mazajam Miķelim. Gluži kā otra ģimene vecmātei Gundegai ir darba kolēģi, ar kuriem kopā plecu pie pleca aizvadītas daudzas darba stundas un atrasti risinājumi vissarežģītākajās situācijās.

Kuldīgas novada Goda balvu par ilggadēju darbu metālapstrādē un aizrautību Kuldīgas vecpilsētas popularizēšanā. saņēma SIA “EOX-Metālapstrāde” menedžeris Arnolds Piziks. Arnolda Pizika ilggadējie darba kolēģi uzsver, ka viņš ir īsts Kuldīgas patriots – cilvēks ar Kuldīgu dvēselē. Jau gandrīz 50 gadu garumā Arnolds darbojas metālapstrādes jomā, un teju katrs kuldīdznieks kādreiz droši vien būs vērsies Arnolda vadītajā uzņēmumā, kad radusies vajadzība pēc metālapstrādes pakalpojumiem vai kāda metālizstrādājuma. Kuldīdzniekus un viesus priecē pilsētas ielās redzamie senlaicīgie kapara lukturi. Liels Arnolda Pizika lepnums ir restaurētais Kuldīgas jaunā rātsnama pulkstenis, kura atjaunošanā izcilais meistars ieguldījis savas zināšanas, darbu un arī krietnu daļu savas sirds. Daļu sava uzņēmuma Arnolds ir pārdevis, bet viņš joprojām nepilnu slodzi strādā uzņēmumā kā seniors menedžeris, lai ievadītu jauno īpašnieku sarežģītajā nozarē. Piziku ģimenē izaudzinātas divas meitas, prieku sagādā mazbērnu pulciņš.

Par aizrautīgu darbu ar bērniem un jauniešiem Kuldīgas novada Goda balvu saņēma Ēdoles un Lipaiķu luterāņu draudžu mācītājs, kristīgo skautu vadītājs, skolotājs Didzis Skuška. Didzis Skuška ir pārliecināts, ka kristīgā skautu kustība ir labs veids, kā uzrunāt jauniešus, īpaši zēnus no 12 gadu vecuma, tādus, kam patīk kokos kāpt, caur būšanu dabā, komandā, grūtībās. Mācīšana notiek ar savu kā kristīga cilvēka – vadītāja – piemēru, kas bērniem vislabāk pielīp. Dalība skautu kustībā rūda raksturu un māca jauniešiem būt patstāvīgiem un aktīviem, uzņemties atbildību, palīdzēt citiem un novērtēt to, kas dots. Didzis Skuška pats savulaik rūdījies sportā – viņa sportista karjerā bijis pat tik īpašs notikums kā dalība Olimpiskajās spēlēs. Šodien viņš nesavtīgi savas zināšanas un pieredzi nodod ne tikai skautiem, bet arī saviem audzēkņiem Pelču speciālajā internātpamatskolā – attīstības centrā. Didzis Skuška ir audzēkņu iemīļots skolotājs, kurš prot bērnus motivēt darbam un arvien izdomā ko jaunu un interesantu, lai sporta stundas būtu aizraujošas. Kolēģi atzīst, ka ar Didzi ir ļoti viegli sadarboties, un viņš ir cilvēks savā īstajā vietā. Savukārt, kalpojot draudzēs, Didzis Skuška ar savu iekšējo mieru un ticības spēku daudzus ir uzrunājis būt Kristus līdzībā gan mīlestībā, gan pazemībā, pacietībā, arī sāpēs un ciešanās.

Kuldīgas novada Goda balvu par ieguldīto darbu Kuldīgas parku un dārzu uzturēšanā saņēma SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” Zaļumsaimniecības daļas vadītāja Dzintra Strazda. Gan kuldīdznieki, gan tuvāki un tālāki viesi novērtē brīnumainās pārvērtības, ko Kuldīga ir piedzīvojusi pēdējo desmit gadu laikā. Pilsētas skaistumu izceļ un rotā gaumīgie apstādījumi un krāšņās puķu dobes parkos, laukumos un ielās – no agrā pavasarī ziedošajiem tulpju stādījumiem un sala izturīgajām atraitnītēm līdz vēlā rudenī ziedošajām rozēm un košām puķu kastēm. Par to, lai Kuldīga būtu vienmēr ziedoša un sakopta, ik dienu gādā Dzintras Strazdas nu jau vairāk nekā desmit gadus vadītā SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” zaļumsaimniecības daļa. Dārzu un parku kopšana ir Dzintras sirdslieta – par to liecina arī viņas ģimenes īpašums Pelču pagastā. Strazdu privātdārzs veidots, pielietojot Bulduru dārzkopības vidusskolā iegūtās zināšanas, Dzintras plānotājas talantu, radošu izdomu un rūpīgu darbu. Ģimenē izaudzināti trīs bērni. Dzintra ar vīru priecājas par pieciem mazbērniem.

Kuldīgas novada Goda balvu par ieguldīto darbu pilsētas vizuālajā noformējumā saņēma Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītājas vietniece Inese Sulojeva. Inese Sulojeva nāk no Vidzemes, bet nu jau desmit gadus kopā ar ģimeni dzīvo Kuldīgā. Viņa nepagurstoši gādā par to, lai ikvienos svētkos Kuldīga būtu skaisti un gaumīgi saposta un izrotāta. Lai Kuldīgas svētku rota ik gadu būtu atšķirīga un oriģināla, Inese iegulda lielu radošu darbu un rotājumu izgatavošanā rada individuālas idejas, kuru īstenošanā iesaistās pati, kā arī iesaista kolēģus un novada iedzīvotājus, tostarp bērnus, jo uzskata, ka līdzdarbošanās rada īpašu svētku sajūtu. Ir taču jauki meklēt pilsētas lielajā eglē pašu darinātos rotājumus! Kuldīgas gaumīgos svētku rotājumus ir pamanījuši ne tikai mūsu novada iedzīvotāji, bet arī tuvi un tāli ciemiņi. Par īpašo noskaņu Kuldīgā svētku laikā regulāri tiek saņemtas atzinīgas atsauksmes, un mūsu pilsētas svētku noformējums kalpo kā iedvesmas avots arī citu pilsētu speciālistiem. Ineses lielākais atbalsts ir ģimene.

Par ilggadēju darbu laikraksta redakcijā, dokumentējot novada iedzīvotāju dzīvi, Kuldīgas novada Goda balvu saņēma laikraksta “Kurzemnieks” fotogrāfs Aivars Vētrājs. Pie sava pirmā fotoaparāta Aivars Vētrājstika, mācoties 5. klasē, un no tā brīža ir bijis lielos draugos ar fotografēšanu. Nu jau 33 gadus Aivars Vētrājs iemūžina Kuldīgā un tās apkārtnē notiekošo kā laikraksta “Kurzemnieks” fotogrāfs, dokumentējot svarīgākos novada notikumus, procesus un cilvēkus. Kādā intervijā Aivars atzinis, ka avīzei jāfotografē viss: no kūts līdz ministrijai, un neesot nekā tāda, ko viņam ļoti nepatiktu bildēt, bet vislabāk padodas un patīk fotografēt ainavas. Savulaik Aivars Vētrājs darbojies vēlākā avīzes kolēģa Modra Rubeņa vadītajā Kuldīgas fotoklubā, kur no pārējiem kluba biedriem daudz mācījies, bet nu abi ar Modri ir fotokluba “Divas upes” goda  biedri. Par godu apaļai dzīves jubilejai nesen Kuldīgas Mākslas namā bija skatāma Aivara Vētrāja fotogrāfiju izstāde “Dzelzceļa ielas impresijas”. Jubilārs atzīst, ka viņam Kuldīga ļoti patīk, un te visur var atrast, ko fotografēt. “Citreiz šķiet: „Nu, cik var bildēt to Ventas rumbu!” Bet aizej rudens rītā un paskaties: kāda migla! Vai atnāc vasaras pievakarē – pavisam cita ainava,” teic Aivars Vētrājs. Aivars ir džeza mūzikas cienītājs, tāpat viņš nepaguris iepazīst visas jaunākās tehnoloģijas. Prieku Aivaram sagādā bērni un mazbērnu pulciņš.

Kuldīgas novada Goda balvu par izcilu pedagoga darbu, sagatavojot skolēnus Eiropas čempionātam satiksmes drošībā, saņēma Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas skolotāja Līga Zeidaka. Līga Zeidaka darbam skolā veltījusi jau 27 gadus, palīdzot daudziem mazajiem kuldīdzniekiem sadraudzēties ar sportu. Skolotāja Līga ir prasīga pret sevi, apveltīta ar lielu atbildības sajūtu, vēlmi un spēju nemitīgi pilnveidoties, attīstīties kopā ar jauno paaudzi. Viņa prot veidot labu sadarbību ar audzēkņiem un viņu vecākiem, māk saskatīt skolēnu īpašos talantus un mudina tos attīstīt. Skolotāja ne tikai vada stundas saviem audzēkņiem, bet arī organizē dažāda mēroga sporta pasākumus un iesaista audzēkņus skolas pasākumu rīkošanā. Skolotājas Līgas audzēkņi regulāri gūst panākumus dažādās sacensībās un sporta olimpiādēs, kā arī sekmīgi piedalās Latvijas Olimpiskās komitejas īstenotajā projektā “Sporto visa klase”. Skolotāja veltījusi daudz darba un laika, lai izglītotu audzēkņus ceļu satiksmes noteikumos – jau vairāk nekā 10 gadus viņa vada skolas Ceļu satiksmes drošības pulciņu. Šogad viņas audzēkņi pārstāvēja Latviju Eiropas čempionātā Albānijā, izcīnot 1. vietu. Kolēģi Līgu raksturo kā labu komandas biedru – viņa vienmēr gatava sniegt atbalstu, palīdzēt ar padomu, dalīties savā pieredzē. Līga ir sabiedrisks cilvēks ar lielisku humora izjūtu un laba mamma divām meitām. 

Apbalvotās personas 2016. gada 18. novembrī

Ar Goda balvu apbalvoja ansambļa “Rumbas kvartets” mūziķus Arti Šimpermani, Gunti Stuceru, Rolandu Stuceru un Gati Lagzdenieku – par nopelniem Kuldīgas tēla veidošanā. Kad 2013. gada maijā četri Kuldīgas vīri sanāca kopā ar domu pamuzicēt vienā pasākumā, domājams, viņi vēl nenojauta, ka viss izvērtīsies tik nopietni un vērienīgi. Kuldīdznieku izveidotais ansamblis šodien vairs komentārus neprasa un ar savu mūziku ir iekarojis daudzu klausītāju sirdis. “Rumbas kvarteta” izpildītā mūzika ir dzīva un nesamākslota – kuldīdznieki muzicē bez skaņu pastiprinošām iekārtām, kā to darīja mūziķi pagājušā gadsimta 20. un 30. gados. Viņi ceļ godā vecās ziņģes – ansambļa repertuārā ir neskaitāmas starpkaru zaļumballēs spēlētās melodijas, galda dziesmas, ko aktīvi spēlē arī ikvienā mūsdienu zaļumballē, skaņdarbi, kas nākuši no vecām dziesmu kladēm un vecmāmiņu jaunības dienām. “Rumbas kvartetam” jau tapuši divi albumi – “Kur esi Tu” un “Cita dziesma”. Ansamblis vairākkārt guvis panākumus Latvijas Televīzijas rīkotajā Šlāgeraptaujā un vai ik nedēļu spēlē kādā saviesīgā pasākumā dažādos Latvijas nostūros. Gan paši mūziķi, gan kuldīdznieki ir priecīgi, ka Kuldīgas vārds līdz ar “Rumbas kvarteta” piederību mūsu pilsētai izskan visā Latvijā.

Kuldīgas novada Goda balvu par nopelniem latviskā dzīvesveida popularizēšanā saņēma pasaules latviešu nometnes 3x3 Pelčos organizators, būvuzraugs Aldis Bitinieks. Bitinieku ģimenes rīkotais 3x3 saiets Pelčos bija viens no nozīmīgākajiem šī gada notikumiem Kuldīgas novadā – tajā piedalīties gribēja tik daudzi, ka visus nemaz nebija iespējams uzņemt! Daigai un Aldim Bitiniekiem kopā ar meitām Lauru, Montu un Aneti dalība pasaules latviešu saietos un to rīkošana kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu – viņi bijuši divdesmit sešos saietos, bet paši organizējuši jau piecus. Lai Pelčos godam uzņemtu latviešus no visas pasaules, pēc Alda kā būvniecības profesionāļa ierosmes tika atjaunota Pelču pils skaistā terase. Aldim ir liela pieredze būvniecības jomā, kas iegūta, strādājot Latvijas vadošajās būvfirmās. Viņš ir atzīts un novērtēts būvuzraugs, strādājis un turpina strādāt dažādos objektos ne tikai Kuldīgā, bet arī citviet. Arī šobrīd Alda uzraudzībā pārbūvē Kuldīgas novada Sporta skolu un būvē jauno peldbaseinu, paplašina un pārbūvē Kuldīgas Mūzikas skolas ēku un būvē Kuldīgas jauno restaurācijas centru. Alda viedoklī nevar neieklausīties, tas vienmēr ir izsvērts un pārdomāts. Vīra līdzsvaroto dabu kādā intervijā uzteikusi arī sieva Daiga: “Man ir ļoti nosvērts vīrs – es zinu, kad pāriešu mājās, tur būs miers.” Brīvajā laikā Bitinieki ar meitām labprāt dodas ceļojumos, lai iepazītu pasauli.

Kurzemes nemateriālā kultūras mantojuma biedrības “Kūrava” vadītājai, Kurzemes stāstnieku festivāla “Ziv zup” organizatorei Inai Celitānei Kuldīgas novada Goda balva tika piešķirta par ieguldīto darbu Kuldīgas kultūrvides veidošanā. Ina Celitāne ir cilvēks, kurš diendienā ceļ godā latviskās vērtības, mūsu tautas tradīcijas un kultūras mantojumu – tā ir viņas misija, kurai Ina nesavtīgi velta savu laiku un enerģiju. Draugi uzskata, ka Inai ļoti atbilst paruna: mazs cinītis gāž lielu vezumu. Viņa gan šo vezumu pārsvarā nevis gāžot, bet velkot – it kā viegli, it kā ar smaidu padarot lielus darbus. Tieši Ina bija tā, kas ar domubiedriem deviņdesmitajos gados mācījās un citiem mācīja godāt latviskos godus un gadskārtas. Viņa nenobijās un mudināja arī pārējos vilkt pirmo bluķi pa Kuldīgu, lēkt tautiskos dančus Liepājas ielā, Kundos kurt neskaitāmus Jāņu ugunskurus. Viņa ir kaismīga stāstniece, un pēc skaistas vai trāpīgas tautas dziesmas Inai kabatā arī nav jāmeklē – tās Ina dzied daudz un labprāt. Līdz ar viņu latviskumu uzsūkušas arī meitas Sabīne un Undīne, daudzi meitu draugi, kuri darbojās folkloras kopā “Kursīši”. Kopā ar viņu latviskumu mācās mazbērni Māra, Miķelis un Kurts, arī vairāku bijušo “Kursīšu” bērni. Pat tuvākie draugi brīnās, kā viņai pietiek spēka cīnīties par “Kūravas” ēku, ģenerēt aizvien jaunas idejas, bet vienlaikus arī rušināties dārzā Īvandē, sēņot un ogot, ražu liekot burciņās, lai ziemā liktu galdā radiem, draugiem un Kuldīgas viesiem, kuriem Ina nepagurstoši stāsta un māca par latviskumu. Inai patīk tuvākos pārsteigt ar kādu interesantu, siltu un noderīgu adījumu.

Par ilggadēju un nesavtīgu darbu iedzīvotāju veselības labā Kuldīgas novada Goda balvu saņēma ģimenes ārste Rūta Eglīte. Daktere Eglīte ir daudzu kuldīdznieku iemīļota un cienīta ģimenes ārste. Viņa savu darbu daudzu gadu garumā veic pašaizliedzīgi, strādājot no visas sirds un darot pat vairāk, nekā prasa pienākums. Šodien ģimenes ārsts ir atbildīgs ne vien par mūsu fizisko, bet arī emocionālo veselību. Sajust, saprast, uzklausīt – to gaidām no patiešām laba ārsta, un tāda ir Rūta Eglīte. Ārstes pacienti novērtē viņas zināšanas, uzticas viņai. Arī kolēģu vidū Rūtu ciena un ar viņas viedokli rēķinās. Pacientiem atveseļoties palīdz ne tikai ārstes izrakstītās zāles, bet arī dakteres Eglītes sirsnīgā, laipnā attieksme un siltais smaids. Kopā ar vīru Ivaru ģimenē izaudzināti trīs bērni. Rūta vienmēr ir nepagurstoši atbalstījusi vīru viņa karjeras izaicinājumos. Kopīgi izlolota skaista un mājīga ģimenes miera osta Putnudārzā, kur viesmīlību var baudīt arī radi un draugi. Brīvajā laikā Rūta kopā ar ģimeni labprāt ceļo, bauda aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, mākslu un kultūru.

Kuldīgas novada Goda balvu par aizrautīgu darbu ar bērniem un jauniešiem saņēma 410. Kuldīgas jaunsargu vienības instruktors Viesturs Zviedris. Viesturs Zviedris ir viens no tiem kuldīdzniekiem, kurš no pašiem pirmsākumiem darbojas zemessardzē, kalpojot savai valstij. Nu jau ilgus gadus viņš savu laiku un enerģiju nesavtīgi velta, strādājot ar jaunsargiem. Kolēģi aizinīgi vērtē Viestura prasmi atrast kopēju valodu ar mūsdienu jauniešiem. Viņš spējis aizraut un jaunsardzē iesaistīt desmitiem Kuldīgas novada jauniešu, mācot fiziski aktīvu dzīvesveidu, disciplīnu, drošsirdību, biedriskumu, pilsonisko apziņu un patriotismu. Daudzi no jaunsargiem pēc tam iestājušies zemessardzē, vairāki izvēlējušies militāro vai policijas karjeru. Viesturam padodas arī pasākumu organizēšana. Nu jau par tradīciju ir kļuvusi Viestura Zviedra rīkotā vasaras nometne “Jaunie Latvijas patrioti”, kuras laikā mūsu novada jaunākā paaudze var gūt personīgo izaugsmi un rūdījumu, attīstot dzīvei nepieciešamās prasmes un veicinot patriotismu par savu valsti un novadu. Kuldīgā notikuši arī Viestura organizēti apjomīgi reģionāli pasākumi. Viestura Zviedra darbs novērtēts ar dažādiem apbalvojumiem. Viņš ir vienmēr atsaucīgs, savas vienības un Kuldīgas patriots. Brīvajā laikā labprāt sporto, bet neatsveramu atbalstu darba gaitās Viesturam sniedz ģimene.

Par panākumiem starptautiskās sacensībās un ilggadēju Kuldīgas vārda nešanu pasaulē Kuldīgas novada Goda balvu saņēma spēkavīrs Māris Rozentāls. Māris Rozentāls ar svarcelšanu nodarbojas kopš 19 gadu vecuma, un sports viņam ir kļuvis par dzīvesveidu. Sportista gaitās viņš ar labiem panākumiem sekmīgi startējis gan Latvijas, gan Eiropas un pasaules spēkavīru čempionātos un turnīros, tādējādi veicinot arī Kuldīgas novada atpazīstamību Latvijā un Eiropā. Māris izveidojis savu spēkavīru komandu “Rozental Team”, lai nodotu savas zināšanas tālāk, un ir gandarīts par savu komandas biedru sasniegumiem sacensībās Latvijā un pasaulē. Māris ir pārliecināts, ka ikvienam jaunietim nepieciešams nodarboties ar sportu, jo sports disciplinē un uzlabo veselību. Spēkavīram ļoti patīk tas, ko viņš dara, un bez regulāriem treniņiem viņš savu dzīvi vairs nespēj iedomāties. Māra dzīves moto ir – nekad nepadoties! Viņa lielākais atbalsts sportista gaitās ir ģimene – dzīvesbiedre Laila un meitiņas.

Kuldīgas novada Goda balvu par ieguldīto darbu uzņēmējdarbības attīstībā saņēma zemnieku saimniecības “Ezergaļi” īpašnieki Iveta un Dzintars Erdmaņi. Iveta un Dzintars Erdmaņi savu zemnieku saimniecību izveidoja 1992. gadā, sākot apsaimniekot Ivetas vecvecāku 25 hektārus lauksaimniecības zemes. Šodien zemnieku saimniecības īpašumā ir jau vairāk nekā 1000 hektāru, un saimnieki iegulda lielu darbu, apgūstot aizaugšās zemes un sakārtojot meliorētās platības. Saimniecība specializējusies graudkopībā un ir viena no lielākajām sēklaudzētāju saimniecībām Latvijā. “Ezergaļu” saimnieki šogad jau otro reizi saņēmuši apbalvojumu konkursā “Sējējs”. Dzimtajā pagastā atgriezušās abas meitas ar savām ģimenēm, kuras sākušas dibināt arī savas saimniecības. Lielajā Erdmaņu ģimenes īpašumā atradusies vieta ne tikai graudu, bet arī gaļas lopu un vistu audzēšanai, ar ko nodarbojas meitas. “Ja cenšas, tad var sasniegt visu,” saka Dzintars Erdmanis. Vārmenieki ļoti novērtē Erdmaņu ģimenes sniegto ieguldījumi pagasta sabiedriskajā dzīvē, atbalstot kultūras un sporta aktivitātes.

Kuldīgas novada Goda balvu par mērķtiecīgu un talantīgu darbu uzņēmējdarbībā un nopelniem Kuldīgas tēla veidošanā saņem restorāna “Goldingen Room” saimnieki Santa un Roalds Ciņi. Santa un Roalds nāk no Sabiles, taču kopš 2014. gada darbojas Kuldīgā, bagātinot pilsētas tūrisma piedāvājumu. Uzņēmēji Kuldīgā izveidojuši veselu tūrisma pakalpojumu komplektu – sākotnēji izveidotajam itāļu restorānam “Goldingen Room”, kas atzīts par vienu no Latvijas 30 labākajiem restorāniem, piepulcējusies omulīga viesnīca “Divi baloži” un tūrisma vilcieniņš “Ludis”. Kuldīdznieki ir novērtējuši arī Santas un Roalda ierosmi, kā rezultātā Ziemassvētku gaidīšanas laikā rātslaukumā izvieto gaumīgas stikla mājiņas Ziemassvētku tirdziņa vajadzībām. Uzņēmēji ar savu mērķtiecīgo darbu un sirsnīgo attieksmi ir iemantojuši gan kuldīdznieku, gan pilsētas viesu cieņu un mīlestību – Santa un Roalds kopā ar savu komandu spēj radīt mājīgu gaisotni, kurā ikviens jūtas kā mīļi gaidīts ciemiņš. Savukārt klientu labās atsauksmes palīdz vairot Kuldīgas kā tūristiem draudzīgas vietas slavu un atpazīstamību Latvijā un ārvalstīs.

Par pašaizliedzīgu darbu Latvijas vēstures izpētē un popularizēšanā Kuldīgas novada Goda balvu saņēma Rubeņa fonda valdes loceklis, Nacionālās pretošanās kustības muzeja izveidotājs Rendas pagasta “Viesturos” Andrejs Ķeizars. Usmenieks, vēsturnieks Andrejs Ķeizars pēc studijām palika Rīgā un ieņēma dažādus amatus, tostarp vairākus gadus vadīja Latvijas Nacionālo bibliotēku, taču vēlāk izlēma atgriezties laukos un pievērsās uzņēmējdarbībai. Nu jau gandrīz 10 gadus viņš veltījis leitnanta Rubeņa bataljona gaitu izpētei. Vispirms izveidots Rubeņa fonds un muzejs Ugālē, bet šobrīd Andreja nozīmīgākais un lielākais projekts, kura īstenošanai viņš nesavtīgi velta savu laiku un enerģiju, ir Rendā izveidotais Nacionālās pretošanās kustības muzejs un tā pilnveidošana. Andrejs atgādina, ka pusi no Latvijas gandrīz simts gadiem mēs esam nodzīvojuši zem sveša zābaka, un ir svarīgi runāt par tiem daudzajiem, kuri svešajām varām pretojās. Nacionālās pretošanās kustības muzejs izveidots, lai sabiedrībai atgādinātu par tiem, kuri ziedoja savu veselību vai pat dzīvību cīņā ar šo jūgu, lai nodotu mūsu vēstures stāstus nākamajām paaudzēm. “Runājot par vēsturi, nopietni ņemama ir latviešu tautas tieksme pēc brīvības. Tā ir visnopietnākā lieta, nekas nav nopietnāks par to,” kādā intervijā teica Andrejs. Paralēli vēstures izpētei viņš pagūst veltīt laiku arī kuplajam mazbērnu pulciņam un priecājas, ja ikdienas ritumā izdodas atrast brīvu brīdi galda tenisa spēlei.

Kuldīgas novada Goda balvu par Ēvalda Valtera pieminekļa Kuldīgā izveidošanu saņēma tēlnieks Oskars Mikāns. Kad kuldīdznieku dienaskārtībā nonāca jautājums par pieminekli Kuldīgas goda pilsonim, iemīļotajam aktierim un trešās Atmodas simbolam Ēvaldam Valteram, vienaldzīgo praktiski nebija. Nododot pieminekļa metu konkursa otrajā kārtā iesniegtos darbus sabiedriskai apspriešanai, noskaidrojās, ka kuldīdznieki un konkursa žūrija ir vienisprātis – tieši Oskara Mikāna piedāvātā iecere ir visatbilstošākā un vislabāk iederētos Kuldīgā. Tēlnieks pieminekli slavenajam aktierim izveidoja reālistisku, draudzīgu, vienkāršu, bet vienlaikus arī cēlu. Bronzā atlietais Valterītis, kurš uz kuldīdzniekiem un pilsētas viesiem noraugās rātslaukumā, kopš atklāšanas aprīļa sākumā visu laiku ir uzmanības lokā – brīžiem cilvēkiem pat nākas stāvēt rindā, lai kopā ar Valterīti padzertu tēju un nofotografētos. Tēlnieka tuvākie cilvēki uzsver, ka Oskars ir ļoti strādīgs un pret darbu izturas nopietni un pamatīgi, bet pats Oskars mēdz teikt, ka viņš ir laimīgs cilvēks, jo viņa hobijs ir arī darbs, un darbs ir arī hobijs.

Apbalvotās personas 2015. gada 18. novembrī

Atis Gunivaldis Bērtiņš Goda balvu saņēma par ieguldīto darbu mūzikas vēstures pētniecībā un popularizēšanā. Viņš ir skaņuplašu kolekcionārs gandrīz ar 70 gadu stāžu, un šis vaļasprieks viņam kļuvis par dzīvesveidu. Rumbas pagasta „Birzniekos” viņš iekārtojis skaņuplašu muzeju, kura krājumā ir vairāk nekā 4000 skaņuplašu, gramofoni, atskaņotāji, radioaparāti un citas senlietas. Muzejs pieejams ikvienam interesentam. Bērtiņa kungs par skaņuplašu vēsturi veicis arī apjomīgu pētījumu, kas apkopots un izdots grāmatā „Latvijas skaņuplašu vēsture”, top arī grāmatas turpinājums. Kā ievadā raksta autors: „Mana grāmata ir stāsts par mūziku, pie kuras skaņām dzima Latvijas valsts, izauga paaudze, kas bija gatava likt galvu uz ežiņas, lai sargātu savu tēvu zemi un brīvību. Tas ir stāsts par mūziku un dziesmām, kas palīdzēja saglabāt latvisku garu okupācijā un trimdā un ticēt mītam par Gaismas pils augšāmcelšanos.”

Vēsturniekam Agrim Dzenim Kuldīgas novada Goda balva piešķirta par profesionālu darbu Kuldīgas pils un kuršu ķoniņu izpētē un popularizēšanā. A.Dzeni ar Kuldīgas novadu saista ilgstoša un profesionāla sadarbība. Tās rezultātā 2015. gadā dienasgaismu ieraudzījuši divi izdevumi – monogrāfija „Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā. Septiņsimt gadus ilga brīvības saglabāšanas pieredze” un kopdarbā ar Irmu Dzeni tapusī grāmata „Kuldīgas pils senās Kurzemes sirds”. Vēsturnieka veiktie pētījumi devuši nozīmīgu ieguldījumu vēstures izzināšanā un kuršu ķoniņu kultūras mantojuma popularizēšanā, kas Kuldīgas novadam ir nozīmīgi, jo novada teritorijā savulaik atradušies 7 brīvciemi, no kuriem plašāk zināmais un izpētītais ir Ķoniņciems Turlavas pagastā. Biedrība „Dižavots”, kas apņēmusies saglabāt un popularizēt kuršu ķoniņu mantojumu, augstu vērtē A.Dzeņa atsaucību, daloties ar viņa rīcībā esošo informāciju un vēstures izpētes materiāliem, kā arī sirsnību, ar kādu vēsturnieks atbalsta kuršu ķoniņu pēcteču iniciatīvas.

Kuldīgas novada Goda balvu par daudzveidīgu un aizrautīgu darbu ar vietējo kopienu saņēma Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite. Viņa Pelču pagasta bibliotēku vada piekto gadu un ar savu aizrautību, enerģiju, izdomu un iniciatīvu ir panākusi, ka tās darbību pamana ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Dainas īstenotais projekts „Mazā novadpētniecības skola”, kura ietvaros Pelču pagasta bērni izzināja sava pagasta vēsturi un izveidoja animācijas filmas par to, novērtēts pasaules mērogā – Pelču bibliotēka bija pirmā Latvijas bibliotēka, kam starptautiskā organizācija „Elektroniskā informācija bibliotēkām” piešķīra inovāciju balvu. Daina organizē arī pasākumus, popularizē Pelču pagastu un tā kultūrvēsturiskās vērtības, aicina izglītoties kā bērnus un jauniešus, tā arī seniorus un pat iedvesmo atklāt spāņu kultūras bagātības, organizējot spāņu valodas kursus.

Par ieguldīto darbu Kuldīgas un Drobakas sadarbības veicināšanā koka mantojuma jomā balva tika piešķirta Drobakas restaurācijas centra vadītājam un ekspertam Pēram Villijam Fargestadam. Viņa sadarbība ar Kuldīgu aizsākās 2008. gadā, kad P.V.Fargestads šeit ieradās kā eksperts, lai piedalītos Kuldīgas novada muzeja restaurācijas un amatniecības darbnīcas izveides projektā. Tas bija sākums veiksmīgai un profesionālai sadarbībai starp latviešu un norvēģu amatniekiem, kas sniegusi nopietnu ieguldījumu Kuldīgas koka arhitektūras mantojuma saglabāšanā. Šobrīd P.V.Fargestada vadītais restaurācijas centrs Drobakā ir oficiālais sadarbības partneris Kuldīgas vecā rātsnama atjaunošanas projektā.

Par suitu nemateriālā mantojuma sargāšanu un popularizēšanu balvu saņēma etnogrāfiskā ansambļa „Gudenieku suiti” vadītāja Lidija Jansone. Viņa ir suitu tradīciju kopēja un suitu nemateriālā kultūras mantojuma pārzinātāja un sargātāja. Lidijas kundzes galvenā rūpe visa mūža garumā ir vairāku paaudžu skološana suitu tradīcijās, nodrošinot suitu unikālā mantojuma saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Īpašu uzmanību Lidijas kundze pievērsusi senajam daudzbalsības veidam – burdondziedāšanai, kas izsenis raksturīga suitu tradicionālajai kultūrai. Viņas vadītā etnogrāfiskā ansambļa „Gudenieku suiti” daudzas repertuāra dziesmas pārmantotas mutvārdu ceļā no iepriekšējām paaudzēm.

Par ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā Kuldīgas novada Goda balvu saņēma Inese Mauriņa, konditorejas „Ineses tortes” īpašniece, Latvijas Amatniecības kameras konditore, meistare. Daudzu gardēžu iecienītās „Ineses tortes” top vienīgajā tortu ceptuvē Latvijas laukos – meža ielokā. Konditorejas saimniece I.Mauriņa un viņas komanda cep tortes no vietējiem produktiem, mīklu veido no Latvijā bīdelētiem miltiem, gardos pildījumus gatavo no Latvijas mežos lasītām ogām un tortu gatavošanā izmanto arī vietējā ražojuma putukrējumu. Konditoreja meža ielokā ir īpaša ar to, ka ikviens, kurš to vēlas, šeit var ierasties ekskursijā un uzzināt, kā top slavenās tortes. I.Mauriņas visjaunākais ražojums ir sviesta cepumi pēc vecmāmiņu receptēm, kas burtiski kūst mutē. Cepumu iepakojums – oriģinālā cepumu tūta izvirzīta konkursam „Labākais iepakojums Latvijā 2015”.

Evaņģēlisko kristiešu draudzes „Zilais Krusts” viceprezidents Agris Reinis balvus aņēma par profesionālu darbu ar personām, kas nonākušas krīzes situācijā. Draudze A.Reiņa vadībā Kabiles pagasta „Mācītājmājā” izveidojusi patversmes lauku struktūrvienību krīzes situācijā nonākušām personām. Patversmes iemītnieki, šeit dzīvojot un strādājot dažādus būvniecības, zemes apstrādāšanas un teritorijas uzkopšanas darbus, atgūst zaudētās praktiskās darba un sadzīves iemaņas, paaugstina pašapziņu un ticību saviem spēkiem. A.Reinis ar savu darbu pierāda, ka nav bezcerīgu klientu. Agris morāli atbalstīt klientus turpina arī pēc tam, kad viņi uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus patversmes, un dara to nevis pienākuma, bet nesavtības un savas pārliecības dēļ.

Goda balvu par nesavtīgu darbu iedzīvotāju veselības labā saņēma ārste-neiroloģe Sarma Salceviča. Daktere ir eksperte Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā un pieņem arī pacientus Kuldīgas primārās veselības aprūpes centrā. Kādā intervijā viņa atzinusi, ka ar prieku rītos iet uz darbu un ar prieku vakarā uz mājām. „Varbūt tā ir īstā laimes formula,” saka S.Salceviča. Pacienti novērtē to, ar kādu rūpību un ieinteresētību daktere dara savu darbu, savukārt kolēģi uzsver viņas laipno un atsaucīgo attieksmi. Daktere vienmēr atrod laiku, lai palīdzētu, pazīst cilvēku ciešanas un ir ļoti zinoša. Jūtams, ka viņa patiešām mīl savu darbu.

Par profesionālu un godprātīgu darbu ar talantīgajiem jauniešiem Goda balvu saņēma Kuldīgas novada sporta skolas volejbola nodaļas vadītāja Inita Šneidere. Viss viņas mūžs saistīts ar sportu un Kuldīgas novada sporta skolu – Inita ir bijusi skolas audzēkne, un skola ir arī viņas pirmā un vienīgā darba vieta. Initas ieguldītais darbs sporta un īpaši volejbola attīstībā Kuldīgas novadā ir nesis augļus – viņas vadītā volejbola nodaļa ir sagatavojusi pat pasaules elites klases pludmales volejbolistus Jāni un Tomu Šmēdiņus, kā arī Eiropas čempioni pludmales volejbolā U-18 grupā Paulu Nikolu Ņečiporuku. Latvijas Volejbola federācija ir novērtējusi I.Šneideres darbu, uzticot viņai organizēt daudzas Latvijas un starptautiska mēroga sacensības.

Mazo bērnu skolas skolotāja Inita Turka Goda balvu saņēma par radošu un alternatīvu pieeju pirmsskolas izglītībā. I.Turka ir Kuldīgas Mazo bērnu skolas un „Universitātes bērniem” dibinātāja, direktore un skolotāja. Initas izveidotajās mācību iestādēs, kas darbojas kā alternatīva tradicionālajai pedagoģijai, strādā pēc Marijas Montesori izglītības metodes, šeit ciena un ņem vērā bērnu individualitāti un vajadzības, novērtē un attīsta viņu personību, spējas un talantus. Jau četrus gadus I.Turka rīko Radošo krāsu nometni bērniem, kurā, pielietojot dažādas mākslas metodes, top lieliski darbi. Initas kolēģi un audzēkņu vecāki ir pārliecināti, ka, pateicoties viņas drosmei, uzņēmībai un spējām, ir izveidotas lieliskas mācību iestādes, uz kurām bērni dodas ar prieku.

Par aizrautīgu sabiedrības iesaisti pasākumā „Meža ABC” Kuldīgas novada Goda balvu saņēma meža īpašnieku biedrības „Meža konsultants” valdes priekšsēdētāja Sigita Vaivade. Viņa darbojas biedrībā, palīdzot meža īpašniekiem apsaimniekot mežu, piesaistīt Eiropas un valsts finansējumu, kā arī organizējot izglītojošus seminārus un pieredzes braucienus biedrības biedriem, izzinot nozares aktualitātes. Sigita rūpējas, lai mežu labāk izprastu gan lieli, gan mazi, un ir palīdzējusi Kabilē un Rendā ierīkot meža mācību takas. Bet lielākais profesionālais lolojums ir pasākums „Meža ABC”, kurā ikviens var uzzināt par meža stādīšanu, kopšanu, izstrādi, pārstrādi un dabas aizsardzību. Sigita ir arī Kuldīgas novada Domes deputāte.

Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas skolotāja Laila Zudāne Goda balvu saņēma par radošu un ilggadēju darbu izglītības jomā. L.Zudāne ir skolotāja jau 23 gadus, viņa māca informātiku un tehnoloģijas ģimnāzijas audzēkņiem. Skolotāja ģimnāzijā ir arī ārpusklases darba organizatore, konsultē skolēnu pašpārvaldi, ir bijusi klases audzinātāja un ar panākumiem vadījusi skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus reģiona un valsts līmenī. 12 gadus L.Zudāne vadījusi Kuldīgas novada informātikas skolotāju metodisko apvienību. Viņa organizējusi un vadījusi dažādus ar jomu saistītus pasākumus gan skolēniem, gan pieaugušajiem. Šogad skolotāja sākusi strādāt ģimnāzijas jaunajā robotikas klasē, vadot pulciņus.

Goda balvu par medicīnas darbinieku dzīvesstāstu izpēti un popularizēšanu saņēma rakstniece, grāmatas „Kuldīgas slimnīcas stāsti” autore Dace Zvirbule. Dace ir rakstniece un žurnāliste. Viņas pūrā ir jau piecas grāmatas, no kurām par visapjomīgāko izvērtusies šogad iznākusī grāmata „Kuldīgas slimnīcas stāsti”. Tā tapusi trīs gadus ilgā rūpīgā darbā, apkopojot materiālus un liecības par dažādiem slimnīcas vēstures posmiem, kurus vairāk nekā 50 gadus vākuši muzeji, ārsti un citi aktīvisti.  Šie materiāli stāvējuši ilgus gadus, līdz D.Zvirbule atsaukusies Kuldīgas slimnīcas aicinājumam un uzņēmusies apjomīgo materiālu apkopot un pārvērst grāmatā, tā piepildot daudzu Kuldīgas medicīnas darbinieku sapni – saglabāt un nākamajām paaudzēm nodot informāciju par Kuldīgas slimnīcas bagāto vēsturi. Grāmatas autore tās atvēršanas svētkos sacīja: „Katrā grāmatā ir rakstnieka dvēsele. Šajā ir daļa manas un arī daudzu citu cilvēku dvēseles. Ar viņiem grāmatā ienākuši pacientu stāsti.”

Apbalvotās personas 2014. gada 18. novembrī

Jana Jākobsone, Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja, arhitekte. J.Jākobsone Kuldīgas novada Domē strādā kopš 2005. gada, ieguvusi doktores grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē. Publicējusi vairāk nekā 15 zinātnisku darbu un regulāri uzstājas zinātniskās konferencēs. 2014. gadā izdotajā monogrāfijā par Kuldīgas pilsētbūvniecību un arhitektūru Jana pārstāv grāmatas plašāko autoru darbu sadaļu. Viņa ir vairāku pilsētvides attīstības koncepciju un pētījumu izstrādes vadītāja. Jana ik dienas uz darbu mēro ceļu no dzimtajiem Talsiem, kur dzīvo viņas ģimene – vīrs, meita Nikola un dēls Niklāvs.

Iveta Diržininka, Pelču speciālās internātpamatskolas - attīstības centra direktores vietniece informātikā un darbā ar tehniskajiem palīglīdzekļiem. Iveta skolā strādā kopš 2000. gada. Pateicoties Ivetas iniciatīvai un uzņēmībai, jau 12. gadu Pelču skolā notiek datorzinības olimpiāde Latvijas speciālo skolu audzēkņiem. Skolotāja ir ļoti aktīva projektu sagatavotāja un īstenotāja, ar viņas atbalstu izveidota partnerība ar kolēģiem no Spānijas, Polijas, Turcijas, Itālijas un citām valstīm. Īpaši pieminams ir Ivetas projekts „Interaktīvās klases skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai”, kura rezultātā radīts inovatīvs pakalpojums Kurzemē dzīvojošajiem skolēniem. Prieku Ivetai sagādā trīs dēli un mazdēls Francis.

Diāna Zalāne, arhitekte, SIA „Diāna Zalāne arhitektu birojs” īpašniece. Diāna ir dzimusi cēsniece, kopā ar vīru, arī arhitektu Edgaru Kuldīgā dzīvo kopš 1992. gada. No 2001. gada darbojas savā privātpraksē. SIA „Diānas Zalānes projektu birojs” izstrādāja būvprojektu „Kuldīgas „Venēcijas” – Alekšupītes un ar to saistīto ielu un laukumu kā pievilcīgas dzīves telpas un ekonomiskās attīstības teritorijas izveide” arhitektonisko sadaļu un vairākus lielus projektus, veikta autoruzraudzība būvobjektos. Diāna pati ir aktīva vecpilsētas līdzveidotāja – „Swedbank” ēka, veikali „Rimi” un „Elvi”, Valsts ieņēmuma dienesta biroja ēka, Kuldīgas tirgus, klosteris Liepājas ielā, bērnudārza „Cīrulītis” un „Zvaigznes ABC” grāmatnīcas rekonstrukcija, Baznīcas ielas un Pilsētas dārza rekonstrukcija. Viņa ir jauniešu Beātes un Bruņa mamma. Diānai patīk ceļot un atpūsties kopā ar ģimeni.

Liesma Markova, arhitekte. L.Markovas paveiktais Kuldīgas novada muzejā novērtēts ar Gada balvu dizainā nominācijā „Interjera dizains” un atzinību nominācijā „Sabiedrisko telpu interjers”. Kuldīdznieki saka arhitektei paldies par neatlaidību, nesavtību un milzīgo enerģiju, ar kādu L.Markova darbojās muzeja atjaunošanā, kas noslēdzās šī gada pavasarī, ļaujot vēsturiskajai Bangerta villai atgūt tās sākotnējo spožumu un vienlaikus pielāgojot telpas mūsdienīgām muzeja vajadzībām.

Mārtiņš Burke-Burkevics, Kuldīgas Sv. Annas draudzes un Īvandes draudzes mācītājs. Pateicoties mācītāja idejām un iedvesmošanai, draudze realizējusi 12 projektus: baznīcā ielikta jauna grīda, atjaunota elektroinstalācija, rekonstruēts tornis, labiekārtots dārzs, atjaunota kapliča, izveidotas velosipēdu novietnes un sanitārais mezgls. Īstenota iecere par Annas dārza koncertiem, kad klusinātā atmosfērā iespējams baudīt Latvijā populāru mūziķu sniegumu. Vecāku mājās Talsu pusē mācītājs uzņem draudzes kristīgo nometni, kas pulcē ap 100 dalībnieku. Mārtiņš no sirds sludina Latvijas mīlestību. Viņš ir zemessargs. Jūtīgs un atvērts, iedvesmotājs un iniciators, godīgs pret sevi. Godprātīgi kalpo savai draudzei.

Jana Bergmane, Kuldīgas aktīvās atpūtas centra direktora vietniece. Jana Kuldīgas tūrisma informācijas centrā strādā kopš 2002. gada, sevi pierādījusi Kurzemes tūrisma asociācijas izpilddirektores amatā. Īstenojusi nozīmīgus Eiropas Savienības projektus tūrisma infrastruktūras attīstībā, aizrautīgi organizējusi ārvalstu ekspertu un žurnālistu vizītes Kuldīgas novadā, izlolojusi pasākumu „Eiropa. Kuldīga. Domā zaļi!”, aizsākusi Veselības dienas. Jana ir piederīga stiprai un radošai dzimtai no Kabiles – Bergmaņiem. Viņa ir mīļa māmiņa divām meitām. Atsaucīga un sirsnīga kolēģe.

Ruta Karloviča, RPIVA Kuldīgas filiāles vadītāja, Kuldīgas 2. vidusskolas direktore, Kuldīgas novada Domes deputāte. Ruta vada Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Kuldīgas filiāli no 2002. gada. Tolaik viņa ar savu profesionalitāti un entuziasmu dubultoja studentu skaitu. Šobrīd filiālē studē 192 studenti no 11 novadiem septiņās studiju programmās. 2007. gadā Ruta Latvijas Universitātē pabeidza augstskolu didaktiku un kļuva arī par pasniedzēju. 2013. gadā viņa sāka vadīt Kuldīgas 2. vidusskolu. Rutas vaļasprieks ir kalnu slēpošana, viņai patīk aktīvs dzīvesveids. Ruta ir mīļa māmiņa un arī vecmāmiņa, vienmēr eleganta un smaidīga.

Mārtiņš Lūsēns, arheologs. Lūsēns Kuldīgas vecpilsētas pētījumā „Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība” izstrādāja arheoloģijas sadaļu „Senvēsture. Kuldīga zem Kuldīgas”.  M.Lūsēns daudzus gadus ir vadījis arheoloģisko izpēti Kuldīgā un tuvākajā apkārtnē. Īpaši ražīga bijusi pēdējā laika izpēte vietās, kur notika ielu remonti, piemēram, Rātslaukumā, Policijas ielā un pie „Kūravas”, iepriekš arī Kalna ielā. Šoruden konstatētie atradumi Veckuldīgas pilskalna apkaimē liecina, ka tālā senatnē Kuldīga bijusi viena no tām vietām, ko iecienījuši skandināvu vikingi. „Skandināvu klātbūtne tur ir nepārprotami nolasāma,” pārliecināts Mārtiņš Lūsēns.

Jānis Šleckus, spēkavīrs. Kuldīgas atlēts J.Šleckus ir lepns, ka viņam pieder pasaules čempiona tituls čemodānu nešanā uz attālumu. Sacensībās Tartu, Igaunijā, katrā rokā nesot 175 kg smagumu, viņš laboja  13 gadu vecu pasaules rekordu. Tagad oficiāli reģistrētais pasaules rekords, kas pieder latvietim, ir 40,63 metri. Jāatgādina, ka Jānim pieder arī  Latvijas rekords: 94 metri ar 125 kg smagiem čemodāniem rokās. Pirms sacensībām treniņos uz Jāni tika liktas lielas cerības, un treneris Māris Rozentāls bija pārliecināts, ka rekords tiks sasniegts.

Jānis Krastiņš, arhitekts, Rīgas Tehniskās universitātes profesors. J.Krastiņš ir pasaulē augsti vērtēts arhitektūras, īpaši jūgendstila, eksperts un viens no ievērojamākajiem un ražīgākajiem pētniekiem Latvijas arhitektūras teorijā. Kuldīgā profesors vairākus gadus strādājis pie monogrāfijas par Kuldīgas pilsētbūvniecību un arhitektūru no 13. gs. sākuma līdz 20. gs. vidum. Kuldīgas mantojums līdz šim tik vērienīgi un zinātniski pamatoti nebija pētīts. 2014. gadā izdotais pētījums „Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība” ir nozīmīgs ne tikai Latvijas kultūras mantojuma izziņā, tas ir arī apjomīgs ieguldījums Eiropas kultūras mantojuma apzināšanā, izpētē, popularizēšanā un saglabāšanā. Profesors savas bezgala bagātās zināšanas ar prieku nodot tālāk citiem.

Aigars Melderis, SIA „Lāses M” īpašnieks. Aigars ar darbu nodrošina ap 40 novada iedzīvotāju. Lielāko daļu saražotās gaļas uzņēmums eksportē. 1996. gadā Aigars nodibināja zemnieku saimniecību „Lāses”, pēc desmit gadiem pārveidoja to par SIA„Lāses AM”. Tas palīdzēja iekarot paliekošu vietu tirgū un kļūt par vienu no vadošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.Pirms savas saimniecības dibināšanas Aigars strādājis kopā ar vecākiem. Mamma Milda Meldere daudz palīdzējusi gan ar padomu, gan arī praktiski. Aigars priecājas par savu pieaugušo dēlu Lauri un jaundzimušo Robertu, kā arī mazmeitiņāmViktoriju un Patrīciju.

Apbalvotās personas 2013. gada 17. novembrī

Inna Ahalbedašvili, Kuldīgas sadraudzības pilsētas un Mchetas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste, kura gan pati pasākumā klāt būt nevarēja, par nopelniem Kuldīgas un Mchetas sadraudzības un kultūras apmaiņas stiprināšanā.

Inga Brūvere, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja – bibliotēkā strādā kopš 2007. gada. Pateicoties Ingas idejām un ieguldītajam darbam, novadā veiksmīgi attīstās lasīšanas veicināšanas programma „Bērnu žūrija”. 2012. gadā Bērnu žūrijā Kuldīgā iesaistījās 263 interesenti, novadā kopumā – 610. Inga darbojas arī UNESCO Stāstu bibliotēku kustībā, kuras ietvaros bērniem tiek radīta interese par vietējā mantojuma vākšanu un saglabāšanu. Ingas vadītā Bērnu literatūras centra kolektīva darbs ir nodrošinājis pozitīvu bibliotēkas tēlu vietējā sabiedrībā un veicinājis tās atpazīstamību.

Konstantīna Bursakovska, SIA „Ostas celtnieks” valdes priekšsēdētāja, komandu raksturo profesionāls un atbildīgs ģenerāluzņēmēja darbs nozīmīgākajos ES struktūrfondu projektos Kuldīgā – „Ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas pašvaldībā”, Kuldīgas ielu tīklu uzlabošana, satiksmes drošības uzlabošana, seguma rekonstrukcija. Labas atsauksmes par SIA „Ostas celtnieks” paveikto sniedz lielāko projektu ieviesēji – SIA „Kuldīgas ūdens” un Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības pārvalde. Uzņēmuma paveikto ikdienas novērtē Kuldīgas iedzīvotāji, novada ļaudis, tūristi un viesi. K.Bursakovska vadītais uzņēmums jau vairākus gadus ir Kuldīgas pilsētas festivāla „Dzīres Kuldīgā” sponsors.

Arturs Cimoška, SIA „Agrotehnika” valdes priekšsēdētājs. Viņa vadītais uzņēmums ir viens no stabilākajiem novadā, to uzņēmējs A.Cimoška dibinājis 1992. gadā. Uzņēmums nodarbojas ar rezerves daļu, dārzkopības un lopkopības preču  tirdzniecību. SIA „Agrotehnika” darbību izvērsusi ne tikai Kuldīgā, bet arī Saldū, Lielvārdē, Talsos un Rīgā. A.Cimoška atbalsta gan novada kultūras un sporta pasākumus, ir godprātīgs un sabiedrībā cienīts uzņēmējs.

Indra Iveta Gaile – skolotāja novada lielākajā izglītības iestādē – Centra vidusskolā – strādā kopš 1977. gada. Viņai raksturīgs mērķtiecīgi un rūpīgi plānot mācību procesu, lai skolēni apgūst patstāvīgā darba metodes un viņiem rastos interese pašiem turpināt izziņu. Skolotāja Gaile ierosina un aktīvi īsteno jaunas idejas skolā, motivē jauniešus domāt par profesijas izvēli, iesaistot viņus radošās ārpusklases darba aktivitātēs, kas veicina biznesa un domāšanu, teorētisko zināšanu sasaisti ar praksi. I.I.Gaile ir pieredzes bagāta direktoru vietnieku metodiskās apvienības vadītāja.

Viktors Gotfridsons, Kuldīgas novada Domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks –pašvaldībā strādā kopš 2001. gada. Ilgus gadus viņš pārrauga pašvaldības administrācijas darbu, kopā ar kolēģiem profesionāli veido Domes finanšu politiku. Viktora paveiktais darbs ne vienmēr ir publiski redzams, bet pašvaldībā tas ir nenovērtējams un jūtams ik uz soļa. Kuldīgas novada attīstības un infrastruktūras projektos pēdējos gados ir ieguldīti vairāk nekā Ls 40 miljonu, V.Gotfridsons ir pārraudzījis šī finansējuma piesaisti un izlietojumu. Ir pašvaldības stabilitātes garants.

Mareks Jansons, LR Zemessardzes (ZS) 45. nodrošinājuma bataljona štāba un apgādes rotas komandieris, zemessardzē iestājās 1991. gadā, bijis viens no pirmajiem Jaunsargu instruktoriem Kuldīgas ZS bataljonā. No 1995. – 1999. gadam vadījis Kuldīgas Jaunsargu vecāko grupu, no 2006. – 2008. gadam – Alsungas Jaunsargu grupu. Tagad no darba brīvajā laikā sniedz atbalstu Kuldīgas 410. jaunsargu vienībai, kā arī ir vieslektors un instruktors jaunsargu nometnēs. Vadījis zemessargu iesaistīšanos Kuldīgas novada lielāko kultūras un sporta pasākumu kārtības uzturēšanā. Dienesta laikā viņš saņēmis 45 apbalvojumus.

Silva Jeromanova-Maura, SIA „SilJa” valdes priekšsēdētāja, pirms gada ierosināja veikt ziedojumu talantīgo jauniešu atbalstam. Šādu iniciatīvu novada pašvaldība saņēma pirmo reizi. Pateicoties ziedojumam, Dome apstiprināja kārtību, kādā tiek atbalstīti talantīgo jauniešu studijas un izsludināja pieteikšanos stipendijai. Latvijas akreditēto augstskolu pilna laika studiju stipendiju šajā mācību gadā saņēmuši deviņi 1. kursa studenti ķīmijas, bioloģijas, būvniecības, sabiedrības veselības, sociālā darbinieka un tulkošanas programmās.

Artis Roberts, SIA „Kuldīgas siltumtīkli” valdes priekšsēdētājs, samērā īsā laikā spējis nostiprināt Kuldīgas siltumtīklu uzņēmumu, optimizēt izmaksas, efektīvi organizējot siltumapgādes procesu. Pateicoties tālredzīgai politikai, Kuldīgā izdevies saglabāt zemāko siltumenerģijas tarifu Kurzemē un vienu no zemākajiem Latvijā. Apsveicama ir uzņēmuma vadītāja ieviestā prakse – iegādāties kurināmo no novada zemniekiem un ražotājiem. Īpaši atzīmējams ir uzņēmuma īstenotais attīstības projekts – jaunas un modernas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība.

Lija Šēle, Rumbas pagasta pārvaldes vadītāja, vada vienu no lielākajiem Kuldīgas novada pagastiem. Viņai raksturīgs profesionālisms, strukturēta un ekonomiska izpratne un operatīva pieeja saimniecisku un sociālu jautājumu risināšanā. Lija aktīvi piedalījusies Eiropas struktūrfondu projektu ieviešanā Rumbas pagastā. Dažādojot brīvā laika atpūtas iespējas, izveidots atpūtas centrs „Bukaiši” Ventas ciematā, sporta laukums Mežvaldē. L.Šēle mudinājusi un atbalstījusi Rumbas pagasta biedrības un iedzīvotāju grupas, kas ieviesušas dažādus ar vides uzlabošanu saistītus projektus.

Astrīda Štorha, Vilgāles pamatskolas direktore, jau 32 gadus vada vienu no stabilākajām novada pagastu izglītības iestādēm. Direktore veiksmīgi organizējusi vairākas būtiskas pārmaiņas skolas dzīvē: pārcelšanos uz jaunām, pielāgotām telpām pagasta centrā 1992. gadā, skolas ārtelpu un iekštelpu renovāciju, kas aizsākās 2000. gadā, un sporta zāles būvniecību 2005. gadā. Viņas vadībā izveidota modernā mācību vide, radošs un pieredzes bagāts pedagogu kolektīvs, kas ikdienā strādā ar vairāk nekā 100 skolēniem no Kurmāles, Snēpeles un Kuldīgas. Skolotāju dienā skolēni teikuši: „Direktore ir mūsu skolas sirds.”

Aivars Zalcmanis, z/s „Burtnieki” īpašnieks, apsaimnieko 500 ha lauksaimniecības zemes Laidu, Turlavas un Rudbāržu pagastos, nodarbojas ar graudaugu, rapšu un zālāju sēklu ražošanu. „Burtnieki” ir viena no sakoptākajām Laidu pagasta saimniecībām, sakopts ir viss, kur strādā A.Zalcmanis. Par viņu var teikt: „Saimnieks savā zemē”.

Apbalvotās personas 2012. gada 3. novembrī

1. Aigars Birzulis, Murjāņu sporta ģimnāzijas volejbola treneris – par ieguldīto darbu J. Šmēdiņa un M. Pļaviņa sagatavošanā Londonas olimpiskajām spēlēm;
2. Andris Lagzdiņš, Kuldīgas pamatskolas Basu filiāles skolotājs – par profesionālu un radošu darbu pedagoģijā;
3. Antra Laumane, Kuldīgas novada pašvaldības Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja – par ieguldījumu Kuldīgas novada pašvaldības budžeta politikas izveidē;
4. Vigra Leismane, Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas Padures filiāles vadītāja – par radošu un ilggadīgu darbu ar 17. Padures mazpulku;
5. Baiba Mikāla, uzņēmēja – par ieguldījumu Kuldīgas novada tautsaimniecības attīstībā un jaunatnes atbalstā;
6. Raimonds Pauls, komponists – par Kuldīgas vārda popularizēšanu un albumu „Raimonda Paula ceremonijorķestris „Miers un Bērziņš” dzīro Kuldīgā!”;
7. Guntars Račs, dzejnieks – par Kuldīgas vārda popularizēšanu un albumu „Raimonda Paula ceremonijorķestris „Miers un Bērziņš” dzīro Kuldīgā!”;
8. Dainis Stepe, LR Bruņoto spēku dižkareivis – par uzvaru Pasaules čempionātā militārajā pieccīņā;
9. Andris Šmēdiņš, Kuldīgas novada sporta skolas treneris – par ieguldījumu volejbolista Jāņa Šmēdiņa sasniegumu kaldināšanā;
10. Jānis Šmēdiņš, pludmales volejbolists – par teicamu sniegumu Londonas olimpiskajās spēlēs.

Apbalvotās personas 2011. gada 18. novembrī

1. Andrejs Gustovskis, SIA „Kuldīgas siltumtīkli” siltumtehnikas inženieris;
2. Nadija Strazdiņa, Pelču speciālās internātpamatskolas-attīstības centra skolotāja un fizioterapeite;
3. Gunārs Matrozis, uzņēmējs;
4. Uldis Brauns, kino režisoru;
5. Daiga Bitiniece, laikraksta „Kurzemnieks” galvenā redaktore;
6. Mārcis Martinovs, SIA „MKM Mežistrāde” īpašnieks;
7. Inta Lagzdeniece, veikala „Apelsīns” vadītāja;
8. Aivars Bergmanis, Pārventas mežniecības mežsargs un Kuldīgas novada Domes deputāts;
9. Kaspars Rasa, p/a „Kuldīgas attīstības aģentūra” direktors;
10. Gatis Zonenbergs, z/s „Jaunkalni” (Laidu pagasts) īpašnieks;
11. Emīlija Kolna, z/s „Gravas” (Gudenieku pagasts) īpašniece;
12. Andris Lapiņš, SIA „Mars” īpašnieks;
13. Ieva Benefelde, „TV Skrunda” žurnāliste;
14. Alans Perševics, „TV Skrunda” operators;
15. Ilze Zariņa, Kuldīgas restaurācijas centra vadītāja;
16. Tūre Vestbī (Norvēģija), Kuldīgas sadraudzības pašvaldības Frognas komūnas priekšsēdētājs;
17. Indra Burkovska, aktrise.