Pelču pagasts

www.pelci.lv

Braucot no Kuldīgas - Skrundas šosejas uz Pelčiem, pašā kalna galā paveras plašs, skaists skats. Koku, kalnu, gravu, upes, dīķu un līdzenumu apvīts ir Pelču pagasts.

Pelču pagasts atrodas Kuldīgas novada centrālajā daļā uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas pilsētas. Pagasts ziemeļrietumos robežojas ar Kuldīgas pilsētu, ziemeļaustrumos ar Rumbas pagastu, dienvidaustrumos ar Vārmes pagastu, dienvidrietumos ar Snēpeles pagastu, rietumos ar Kurmāles pagastu.

Pagasta centrs atrodas 5 km no Kuldīgas, braucot pa grantēto ceļu, un 9 km, braucot pa asfaltēto ceļu. Kopējais pašvaldības ceļu garums 40 km. Platība 56,6 km².

Pelču pagasta pārvalde

Pelču pagasta pārvalde

„Pagastlejas”, Pelči, Pelču pagasts, Kuldīgas novads, LV 3322
Pārvaldes vadītāja Kristiāna Rubene
Tālr./fakss 63326145
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Apskates objekti

Pelču pils, muižas ansamblis un parks

Kādreiz Pelčos bijusi vecā muižas ēka, kas gan nav saglabājusies, bet vēl mūsdienās, parādes piebrauktuves malā, zaļo dižu liepu rinda – liecība par iepriekšējiem stādījumiem. Pelču muižas parka rekonstrukcijas projektu (uz veco apstādījumu bāzes) 1902. gadā izstrādājis Rīgas parku direktors Georgs Kufalds, ievērojams daiļdārzniecības un augu introdukcijas (augu ieviešana teritorijā, kur tie nav bijuši) speciālists. Muižas parka lielākā daļa veidota kā brīva plānojuma ainavu parks, bet apstādījumiem pils tuvumā un dienvidos no tās piešķirts regulārs plānojums.

Pils celta 1900. - 1904. gadā firstam Mihaelam fon Līvenam, pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, un tiek uzskatīta par vienu no agrīnajām Latvijas muižām, kuras arhitektūrā savijas jūgendstila, franču renesanses, baroka un neorenesanses elementi. Pils celtniecībai projektu apstiprinājusi K.Ziģeļa akcionāru sabiedrība Pēterburgā 1900. gada maijā. Balkonu trīsstūra frontonu virs galvenās ieejas rotājis vapenis ar Līvenu dzimtas ģerboni, kas nokalts 20.gs. sešdesmitajos gados. Pirmais stāvs kalpojis muižas īpašnieku vajadzībām. Šeit bijusi centrālapkure (viena no pirmajām Baltijas laukos).

Pils rietumu stūrī iekārtota plaša bibliotēkas telpa ar skaisti veidotiem grāmatu skapjiem, kuros pūsts siltais gaiss no centrālapkures

Pils ziemeļaustrumu stūrī bijusi vannas istaba ar baseinu. Sienu un grīdas flīzes ir saglabājušās. Blakus telpā bijusi vingrotava ar tolaik modernākajiem trenažieriem. Pils iekšpusē, pretī ieejas durvīm, atradusies metālā atlieta bruņinieka figūra (redzama Kuldīgas novada muzeja ekspozīcijā).

Pils otrais stāvs ticis atvēlēts viesu  vajadzībām. Otrajā stāvā siltums nāca no skaisti balti glazētām podiņu krāsnīm (trīs ir saglabājušās). Augšstāvā bijušas viesistabas, telpas fotografēšanai, izeja uz plašo balkonu

Pelču muižas ansamblī ietilpst visas vecās sarkano ķieģeļu ēkas. Parkā atrodas bijušais ledus pagrabs ar klētiņu virsbūvē, kurš tika  atjaunots (2011.g.), un pēc atklāšanas tas kalpo par brīvā laika pavadīšanas vietu, tā nosaukums “Pagrabiņš”.

Tagadējā pagastmājas ēkā (celta 1893. gadā atjaunota 1989. gadā) dzīvojuši zirgu puiši un moderiene, pagraba telpās bijusi dārzeņu un augļu glabātava.

Muižas viesu zirgu stallis atradies iepretī tagadējai pagastmājai. Blakus ēkai bijusi siltumnīca (nav saglabājusies).

Kādreizējā pasta ēkā („Zaļumi”) dzīvojis vagars.

Pretī tai atradusies klēts („Austeres”), kura vēlākos gados pārveidota par spirta brūzi.

Tuvumā esošajās divās mājās dzīvoja kalpi („Pelči-4” un „Pūpoli”).

Zivju audzētavas kantora ēkā kādreiz ir bijušas dzirnavas. To īpašnieks Goldingers Šolems 1936. gadā ierīkojis zivju dīķus, kas vēlākos gados bijis par pamatu plašas zivjaudzētavas izveidei.

Zinātniskā institūta "Bior" zivju audzētavas "Tome" filiāle "Pelči" dibināta 1938. gadā. Juridiskā adrese: Pelči, Pelču pagasts, Kuldīgas novads, Latvija, LV-3322, tālrunis (+371) 63326144, filiāles vadītājs Valdis Plaudis.

Pelču avotiņš

Pelču avotiņš atrodas pils parka rietumu nogāzē un tā ūdens veido skaistu parka dīķi. Tā ūdens ir izslavēts kā izcili labas kvalitātes, to  lieto lielākā daļa pagasta centra iedzīvotāju un daudzi Kuldīgas apkārtnes cilvēki.

Raidstacija

Kuldīgas raidstacija atrodas Pelču pagastā, kuru ekspluatācijā nodeva 1934. gada 6. decembrī, ļoti nozīmīgs objekts 1991.gada barikāžu laikā. Torni apsargāja ļoti liels skaits vietējo kolhozu, iestāžu strādnieki.

Kurzemes raidītāju izbūvēja 4 km attālumā no Kuldīgas, pie Kuldīgas – Skrundas šosejas. To projektēja un būvēja Latvijas speciālisti. Pētniecības darbos piedalījās Latvijas radiofonijas pamatlicējs Jānis Linters. Raidstacijas ēku projektēja arhitekts Dāvids Zariņš, kas bija projektējis arī Rīgas Galvenā pasta ēku. Raidītāja būvi vadīja Latvijas radiofonijas galvenais inženieris Harijs Bauers. Jāatzīmē, ka radio ieviešana Latvijā galvenokārt tika veikta, gan pateicoties izcilam latviešu tehniķu un inženieru darbam, gan ar novatorismu un ideju pārpilnu cilvēku palīdzību. Arī Kuldīgas raidstacijas tornis jeb viena masta antena tika izgatavots Tosmāres rūpnīcā Liepājā. No Kuldīgas silueta šis 120 m augstais masts pazuda tikai pagājušā gada pavasarī, jo ilgstoši netika vairs izmantots.

Kuldīgas raidstacijas pirmais priekšnieks bija inženieris Kārlis Lielbriedis, kurš bija strādājis arī Madonas raidstacijas darba sākšanā. Sākotnēji Kuldīgas raidītājs strādāja ar 20 kW jaudu, bet vēlāk to palielināja līdz 50 kW. Radio programmas raidstacija saņēma no Rīgas, izmantojot telefona līnijas.

Upatu ozols

Upatu ozols atrodas Pelču pagasta Ventas upes tuvumā, pie Upatu mājām. Izmēri 8,60 m - 12,5 m - 105 m² - līdz 7,9 m. Astotais dižākais ozols Baltijā. Kokam nav galotnes, tā dobumā atrodas stārķa ligzda.

Sabiedriskā dzīvē Pelču pagastā

Jauktais vokālais ansamblis “Avots”

Ansambļa dalībnieki pirmo reizi pulcējās kopā 2010. gada 12. oktobrī. Ansambļa vadītāja ir Jana Paipa, koncertmeistare Laila Ābola. Savu pirmo koncertu ansamblis sniedza pelčiniekiem jau 2010. gada 18. novembrī. Dalībnieki ciemojušies Turlavā, Nīkrācē, Lieģu kultūras namā.  Parādīja sevi arī Vārmē, kur notika Daiņa Āboliņa piemiņai veltītais labdarības koncerts „Torņu sasaukšanās”. Piedaloties Kuldīgas novada ansambļu skatē 2011. gada 2. aprīlī, kā jauns kolektīvs, tomēr ieguva skates žūrijas atzinību. Pelču pagasts ir slavens ar saviem avotiem , tā arī radās nosaukums ansamblim.  2011. gada 12. februārī ansamblis iegūst nosaukumu: Pelču pagasta jauktais vokālais ansamblis „AVOTS”.

Bērnu deju grupa

Dejo pirmo gadu. Vadītāja Dita Ņuņēvica no Skrundas.

Jauniešu balles deju grupa

Kolektīvs pirmo reizi sanāca kopā 2012. gadā. Vadītāja Dita Ņuņēvica no Skrundas. Pirmā deju grupas uzstāšanās Latvijas Republikas proklamēšanas dienas pasākumā 2012. g. novembrī, Pelču tautas namā.