Kurmāles pagasts

www.kurmale.lv/

Kurmāles pagasts ir viena no Kuldīgas novada teritoriālajām vienībām. Tā kopējā platība - 113,68 kvadrātkilometri. Pagasts robežojas ar Kuldīgu, Pelču, Turlavas, Snēpeles Gudenieku un Īvandes pagastiem. Centrs atrodas Vilgālē, bet lielākā apdzīvotākā vieta Priedaine atrodas pie Kuldīgas.

Kurmāles pagasta pārvalde

„Pagastmāja”, Vilgāle, Kurmāles pagasts, Kuldīgas novads, LV 3332
Pārvaldes vadītāja Dace Gūtmane
Tālr./fakss 63361134
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Apskates objekti

Vilgāles ezers

Vilgāles ezers - lielākais ezers Kuldīgas novadā. Tas atrodas Kurmāles paugurainē, 14 km no Kuldīgas. Ezera kopējā platība ir 242 ha un tajā  atrodas arī saliņa, kura labi redzama no pagasta centra. No ezera iztek Rīvas upe, kura ietek Baltijas jūrā. Vilgāles centrā atrodas pagasta estrāde, no kuras paveras skaists skats uz ezeru. No estrādes kalna lejup uz ezermalu ierīkotas kāpnes ar vairākiem skatu laukumiem un atpūtas vietām. Ezerā iebūvētas 80 m garas koka laipas, pa kurām ejot, var nonākt uz gala platformas. Šo vietu iemīļojuši makšķernieki un atpūtnieki, jo turpat ir arī peldvieta. Pludmalē atrodas  pludmales volejbola laukums, ugunskura vieta, ģērbtuve un atpūtas vieta ar galdu un soliem.

Piemiņas akmens represētajiem

Tāds bija stāsts: Bija 1949. gada 25. marta rīts. Bija saulains. Laukos vēl vietām bija saglabājies no ziemas sagūlušais sniegs. Tajā rītā bija piesalis un zeme apvilkusies ar salnas garozu. Pagalmos iebrauca smagās mašīnas. Vīri padomju armijas formās tērpti, saveda kravas kastēs visus - tēvus, mātes, vectēvus, vecāsmātes un bērnus - visus pēc saraksta. Tālāk aizveda uz Skrundas staciju, bet turpmākais virziens visiem viens - Sibīrija.

Tiem, kuri atgriezās, grūti runāt, bet tās dienas bērzi ar baltajiem stumbriem un pavasara spēcīgā smarža vēl palikusi atmiņā. Arī akmens pie ''Liepas" mājām visu redzēja un dzirdēja. Akmens redzēja arī kā atgriezās, redzēja kā atguva savu senču mājas un redzēja kā mainās laiki...

Par visu to stāsta piemiņas akmens represētajiem pie Vārdupes, Kuldīgas - Aizputes ceļa 13. kilometrā. Tā bija iedzīvotāju vēlme izveidot piemiņas birzi un piemiņas vietu tiem Kurmāles pagasta iedzīvotājiem, kurus izsūtīja uz Sibīriju.

Velnapēdas akmens - kulta vieta

Atrodas pie Kļaviņu mājām, ir Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Atrodas privātīpašuma teritorijā.

Dendrārijs ''Sauleskalni"

Rakstnieks Voldemārs Sauleskalns bijušās Taurkalnes muižas dzirnavās izveidoja vienu no lielākajiem un skaistākajiem akmensdārziem Kurzemē. Dārzā ir ap 600 kokaugu un puķu sugu. Saglabājusies vēsturiskā ēka, izveidotas dabas takas. Dārzu grezno skaists dīķītis. ''Sauleskalni" atrodas netālu no Kuldīgas - Aizputes virzienā.

Bijušā militārā bāze Upīškalnā

1956. gadā tika uzsākta celtniecība militārajās bāzēs, kuras uzturēja sakarus ar Baltijas jūras kuģiem un zemūdenēm. ''Upīškalna" militārajā bāzē uzcēla sešus 200 m augstus antenu torņus. Šie torņi joprojām ir saglabājušies un tiek izmantoti mobilo sakaru nodrošināšanai. Antenu torņus var redzēt ļoti tālu, taču tuvāk tos var apskatīt Kuldīgas - Aizputes ceļā, netālu no Kuldīgas.

Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums Kurmāles pagastā

Valsts nozīmes kultūras pieminekļi:

  • Grotleju senkapi pie ''Grotlejām'';
  • Kļaviņu Velnapēdas akmens-kulta vieta pie ''Kļaviņām'';
  • Kurmāles pilskalns pie ''Meņģiem'';
  • Sudmaleju senkapi pie Turlavas pagasta robežas.

Pagasta nozīmes kultūras pieminekļi:

  • Kurmāles muižas spirta brūzis ar klēti (19. gs. vidus);
  • Kurmāles pagastmāja (19. gs.vidus) ''Pīlādži";
  • Jāteles muižas kungu māja (19. gs. vidus);
  • Vilgāles muižas kalpu māja ''Vecvilgāle'' (19. gs. vidus);
  • Planīcas pagastmāja;
  • Lejas Zaļās dzirnavas;
  • Taurkalnu muižas kalnu dzirnavas;
  • Piemiņas akmens 1941. - 1949. g. deportētajiem pagasta iedzīvotājiem.

Valsts nozīmes dabas pieminekļi:

  • Bioloģiski nozīmīga ūdenstilpne Āpu ezers (21 ha);
  • Putniem nozīmīga ūdenstilpne Vilgāles ezers (242 ha);
  • Vārdupes kalns;
  • Karātavu kalns;
  • Upīškalna, Priedaines priežu teritorija;
  • ''Sauleskalnu'' dendroloģiskie stādījumi;
  • Vecvilgāles aleja.

Aizsargājamie koki dabas objekti:

  • Eiropas baltegle pie ''Mauriņiem"
  • Parastā goba pie ''Ezeru" mājām
  • Parastā egle Kurmāles mežniecības 91. meža kvartālā
  • Ģeomorfoloģiskais piemineklis ''Baltavots un Melnavots"

Aizsargājamie putni:

  • Melnais stārķis;
  • Zivjērgļa mākslīgā ligzda;
  • Mazais ērglis.

Aizsargājamā teritorija

2001. gada 15.04. MK noteikumos Nr. 175. apstiprināts "Latvijas aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu saraksts". Kurmāles pagastā iekļauti divi objekti - Baltavots un Melnavots. Tie atrodas 200 m attālumā viens no otra pie Kurmāles pagasta Pļavnieku mājām.

Baltavota izplūdei ir ap 2 m diametrs, kas atgādina verdošu smilšu katlu. No tā izplūst neliels strauts.

Melnavots izveidojis ap 1,5 m dziļu dīķi, kura gultni klāj 0,5 m dziļš melns kūdras slānis. Zem tā ir baltas smiltis.

Vēsture

Kurmales pagasts ir senās kuršu karaļvalsts Bandavas centrālā sastāvdaļa. Senos dokumentos Kurmale pirmo reizi minēta Romas pāvesta vicelegāta Alnas Baldvīna 1253. gada līgumā ar kuršiem, pēc kura Kurmali ieguva Livonijas ordenis, un tā bija dēvēta kā Cormelele līguma latīņu tekstā un Kormalen vācu tekstā.

1253. gadā līgumā pieminēta arī Vilgale-Willegale. Planica rakstos minēta 1335. gadā kā Plentzen, 1841. gadā - Planezen, 1912. gadā - Klanicu muiža, bet 1938. gadā - Planicas pagasts ar Planicas, Jāteles, Paulīnes un Zaļo muižu.

Par senās Bandavas zemes apdzīvotību Kurmales pagasta robežās vēl pirms minētiem laikiem liecina Kurmales pilskalns starp Jukām, Rundālēm un Meņģiem, Grotleju un Sudmalleju senkapi. Divdesmitajos gados senlietas atrastas pie Vilgāles ezera, uzkalniņā pie Baužu mājām.

Vēsturiska vieta ir Karātavu kalns starp Segļiem un Kurmales pilskalnu, kas 70 - tajos gados, būvējot Ēdoles ceļu, gandrīz viss ir norakts. 16. - 17. gs. te bija raganu sodīšanas vieta. Sodītie apglabāti Segļu kapsētā.

1905. gadā arī Kurmali un Planicu pārņēma brīvību alkstošās latvju tautas revolucionārā kustība. Streikoja Jāteles, Planicas, Kurmales muižu strādnieki.  Skolotājs Krišs Ziņģis aicināja cīnīties par savām tiesībām. Nodedzināja Jāteles muižu. Decembrī Planicas mežā pulcējās apkārtējo pagastu zemnieki, lai atņemtu dragūniem no Kuldīgas uz Aizputi vedamo naudu, taču dragūni aizbrauca pa citu ceļu. Tai pašā mēnesī pagasta revolucionārus nošāva vai aizsūtīja katorgā.

Daudz rakstīts par Kurmales barona Silvio Bredricha sevišķu nežēlību, izrēķinoties ar revolucionāriem. Vecie kurmalnieki gan stāstījuši, ka viņš tāds tikai kļuvis revolūcijas laikā.

Pēc 1905. gada revolūcijas uz dažu vācu baronu ierosmi Kuldīgas apriņķī nometināja vācu kolonistus. Kurmales pagastā to bija  35%, bet Planicas - 37% no iedzīvotāju skaita.

Vāciešiem bija vairākas skolas, kuras 1924. gadā pārcēla uz jaunuzceltajām ''Gaismām''. 1939. gada rudenī vāciešiem nācās pamest savas Kurzemes mājas un doties uz Vāciju.

1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā ceļš uz Sibīriju bija jāmēro 85 kurmālniekiem un 145 planīcniekiem.

Kad padomju Latvijā iznīcināja brīvās Latvijas administratīvo iedalījumu, pārveidoja arī Kurmāles pagastu, pievienojot tam Planīcas pagastu un vēl daļu no Turlavas pagasta. Vecā pagasta austrumdaļā izveidoja jaunu - Ievkalnu pagastu (tagad Pelču pagasts). 1950. gadā Kurmāles un Planīcas pagastu vietā bija 4 ciemi: Kurmāles, Planīcas, Vārdupes un Ievukalna.  Sociālistiskās saimniekošanas laikā no 1948. gada līdz 1950. gadam dibināja kolhozus: Stars, Ausma, Gaisma, Uzvaras rīts, Traktorists, Ždanova vārdā nosauktais, Padomju Latvija, bet 1960. gadā visu vietā izveidoja padomju saimniecību ''Vilgāle", 1974. gadā tai pievienojot kolhozu ''Traktorists".

P/S Vilgāle pirmais direktors bija Ilmārs Meņģis, bet no 1963. gada līdz 1992. gadam saimniecību vadīja Ottis Komarovskis. Ar labām zināšanām un prasmi saimniekošanā, būdams darbīgs, atsaucīgs, viesmīlīgs, O.Komarovskis bija vienīgais Kuldīgas rajonā, kurš par saimniecības direktoru nostrādāja vienā vietā gandrīz 30 gadus. Šajā laikā Vilgāles ezera krastā uzcēla modernu ciematu ar daudzstāvu dzīvojamām mājām, pārvaldes ēku, bērnudārzu, estrādi, mehāniskās darbnīcas un pirti.

Pašreizējas Kurmāles pagasts atrodas padomju laikā nospraustajās robežās un saucas Kurmāle (ar garo ,,ā").

Nevar nepieminēt, ka 1925. gada 15. septembrī Pelču pilī uzsāka darbu Kurmales sešklasīgā pamatskola, kura līdz tam atradās vienā ēkā ar Kurmales pagasta valdi pie Kuldīgas - Aizputes ceļa. Bijušais pagastnams, sarkana ķieģeļu ēka, ir viena no vecākajām ēkām pagastā.

Planicas pagasta ''Egleniekos" 1894. gadā dzimis aktieris Ēvalds Valters. Kurmāles pagasta ''Segļos" 1909. gadā dzimis Mārtiņš Kalns, Kuldīgas pilsētas valdes sekretārs un dzejnieks.

Kurmāles pagasta ''Mazruļļos" 1922. gadā dzimusi keramiķe Mirdza Dreimane, bet ,,Ozolainē" 1928. gadā dzimusi tēlniece Gaida Grundberga.

Pētījumi par pagasta vēsturi turpinās. ''Pagastmājas" telpās tiek veidota vēstures istaba. Tagadējais snēpelnieks, bet agrākais kurmālnieks Kārlis Raševics uzdāvinājis pagastam ''Kurmāles pagasta hroniku",  kurā , balstoties uz arhīva un vēstures materiāliem, uzrakstījis par vēstures notikumiem pagastā laikā no 1918. gada līdz 1934. gadam. Arī pagasta iedzīvotāji ņem aktīvu līdzdalību vēstures pētīšanā.

Izmantoti A.Bērtiņa vēstures materiāli.