Īvandes pagasts

ivande.lv/

Īvandes pagasta kopējā platība ir 71,11 km2  jeb 7111 ha, no kuras aptuveni 60 % aizņem meži. Lai šķērsotu pagasta teritoriju no tālākajiem punktiem, jāveic aptuveni 20 km. Pagasta centrs atrodas 15 km no Kuldīgas. Īvande kā kuršu ciems pirmo reizi rakstos minēts jau 13.gs.– 1253. gadā Livonijas valsts sastāvā. 20. gadsimtā Īvandes pagasts piedzīvojis vairākas teritoriālās reformas. 1977. gadā tas pievienots Ēdoles pagastam, bet 1992. gadā pēc iedzīvotāju iniciatīvas atkal kļuva patstāvīga teritoriāla vienība.

Ievērojamākie apskates objekti ir Lielīvandes muiža, Īvandes ūdensdzirnavas un Īvandes luterāņu baznīca.

Īvandes pagasta pārvalde

„Skolas nams”, Īvandes pagasts, Kuldīgas novads, LV 3313
Pārvaldes vadītāja Anda Upleja
Tālr./fakss  63343117
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Apskates objekti

Lielīvandes muiža

Vecākā Lielīvandes muižas pils celta 18. gs. sākumā. Šajā ēkā saglabājušās 18. gs. beigu kāpņu margas ar rotājumiem un iekšdurvju vērtnes.

1853. gadā Lielīvandi nopircis barons Heikings un 1860. gadā viņa valdīšanas laikā uzcelta Lielīvandes muižas jaunā pils ar kolonnām parka pusē. Muižas arhitektūru veido arī saimniecības ēkas, grupētas stingrā simetrijā. Klēts un staļļi celti priekšējā pagalma abās malās. No kādreizējām septiņām ēkām, kas veidoja muižas ansambli, palikušas četras. Jaunā pils kalpojusi vācu un latviešu vajadzībām vairāk kā 150 gadus.

Blakus pilij ierīkots parks ar dīķu sistēmu 6,9 ha platībā. Tajā aug daudz vietējo kā arī retāku sugu koki. Parkam pāri majestātiski slejas Baltijā lielākā Eiropas baltegle, tās garums 36 m, stumbra diametrs 120 cm.

Īvandes pagastam secen nav gājis 1905. gads, kad 12. decembrī Lielīvandes pils dedzināta. Edgara Heikinga valdīšanas laikā 1913. gadā Lielīvandes pili atjaunoja klasicisma stilā un veica plašus labiekārtošanas darbus. Ierīkota centrālapkure un ūdensvads, apstiprināts plāns elektrības ievilkšanai. Labiekārtošanas darbus nebija lemts pabeigt, jo divdesmitajos gados zemes reformas laikā barons Heikings ar dēlu aizbraukuši uz Vāciju.

Pēc pirmā pasaules kara Latvijas neatkarības gados pilī atradās Tautas nams, lauksaimniecības biedrība „Vārpa”, pagasta valde. Pēc muižnieku aiziešanas pils atbrīvojusies, un 1938. gadā tajā izvietojās Īvandes sešklasīgā pamatskola. 1940./41. mācību gadā skolu pārdēvēja par Īvandes pagasta nepilno vidusskolu, kurā mācījās 150 skolēnu un strādāja 5 skolotāji.

Vācu okupācijas laikā  muižā iekārtota lazerete. Pēc otrā pasaules kara līdz 1973. gadam muižā atradās skola un pagasta bibliotēka. Pēc tam muižu pārņēma Kuldīgas rajona sporta skola.

1996. gadā Īvandes pašvaldība Īvandes muižu atguva savā īpašumā, ko līdz 2014. gadam apsaimniekoja pašvaldības uzņēmums SIA „Īvandes muiža”. 2014. gadā uzņēmums pārdots privātīpašniekam. SIA nodarbojas ar tūrismu, viesu uzņemšanu un sadarbībā ar pašvaldību pamazām atjauno muižas ēkas. Bez tam muižas galvenajā ēkā šobrīd izvietota Īvandes pagasta pārvalde un pagasta bibliotēka. No 1993. līdz 2007. gadam šeit darbojās arī Īvandes sākumskola, kuru bērnu trūkuma dēļ nācās slēgt.

2004. gadā Īvandes pašvaldība muižas teritorijā izveidoja standartiem atbilstošu sporta stadionu. Bijušajā staļļa ēkā izbūvēta sporta zāle ar palīgtelpām. 2009. - 2010. gadā veikta plaša apkārtnes labiekārtošana – bruģēti celiņi, ierīkoti dekoratīvo augu stādījumi un atpūtas vietas.

Īvandes ūdensdzirnavas

Viena no ievērojamākām vietām Īvandē visos laikos bijušas ūdensdzirnavas. Tās celtas 1842. gadā un savu darbību nav pārtraukušas no to ekspluatācijas sākuma. Dzirnavās ir iekārtas no 1930. gada. Lielākie dzirnakmeņi sver ap 2 tonnām.

Savu laiku tās piederējušas Īvandes baronam, pagasta valdei, Amatnieku biedrībai, kolhozam. Pirms otrā pasaules kara dzirnavu dambī strādāja arī turbīna, kas ražoja un piegādāja elektrību tuvējam ciematam un muižai. Tagad tās ir privātīpašums. Dzirnas joprojām darbojas gan ar ūdens, gan elektrības spēku. Tajās var samalt gan lopbarību, gan arī pārtikai smalkos bīdeļmiltus, mannu un putraimus.

Īvandes baznīca

Tagadējā mūra baznīca celta 1815. gadā Īvandes muižas tuvumā ezera krastā, iesvētīta 1816. gadā. Līdz pirmajam pasaules karam  baznīcā darbojās gan vācu, gan latviešu draudzes. Baznīcas grāmatas sāktas 1754. gadā, pašlaik tās atrodas Latvijas valsts arhīvā. Ieraksti ir gan vācu, latviešu, gan arī krievu valodā. Kancele un altāris veidoti klasicisma stilā.

1936. gadā baznīcai uzlikts cinkota skārda jumts, ēka sakārtota, salaboti soli, altāris. Ērģeles savu laiku nokalpojušas un netiek izmantotas.

Īvandes draudze spītīgi pastāvējusi nepārtraukti arī padomju gados, kas ir atsevišķu īvandnieku nopelns. Šobrīd baznīcā dievkalpojumi notiek 2 reizes mēnesī. Baznīcā ir laba akustika, tāpēc šeit ļoti skaisti izskan vokālie dziedājumi.