Skrundā atklās vecmeistara Jāņa Lauvas gleznu izstādi un atvērs māksliniekam veltītu grāmatu

JĀNIS LAUVA

Piektdien, 13. maijā, 16.00 Skrundas kultūras nama mazajā zālē par godu mākslinieka 115 gadu jubilejai notiks Jāņa Lauvas (1906 – 1986) gleznu izstādes atklāšana un viņam veltītās grāmatas atvēršanas svētki.

Izstādē līdz 10. jūnijam būs apskatāmi mākslinieka dažādu žanru darbi. Grāmata par godu mākslinieka 115 jubilejai tapusi par Valsts kultūrkapitāla fonda, Kuldīgas novada pašvaldības un Šteinbergu ģimenes finansējumu. Grāmatu izdevusi SIA “Lapu dizains”. Grāmatu varēs iegādāties pasākuma laikā, pēc tam – grāmatnīcās.

Gleznotājs, pedagogs un vecmeistars Jānis Lauva dzimis Skrundā, 12 bērnu zemnieka ģimenē. Zīmēšanas un gleznošanas pamatus viņš apguva mākslinieka Kārļa Miesnieka studijā. Kā eksterns nokārtoja vidusskolas eksāmenus, lai varētu iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Akadēmijā Jānis Lauva pirmos divus gadus mācījās Vilhelma Purvīša vadītajā meistardarbnīcā. Pasniedzēji, ievērojuši viņa formas izjūtu, ieteica pāriet uz tēlniecības meistardarbnīcu, bet J. Lauva izvēlējās mācīties pie profesora Romāna Tilberga viņa figurālajā meistardarbnīcā, absolvējot akadēmiju ar diplomdarbu “Uz darbu” profesora Ģederta Eliasa vadībā. Tuvība lauku dzīves ritiem, novērojumi, zemnieka ikdienas gaitas bija tik labi iepazītas, ka jaunais gleznotājs mācību noslēguma darbā tverto tēmu – zirgu gleznojumus sarežģītās kompozīcijās – turpināja un realizēja tik spoži, ka ātri guva atzinību, sāka piedalīties Kultūras fonda izstādēs un guva Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ievērību.

Zirgu gleznojumiem J. Lauva pievēršas atkārtoti un atkārtoti. Šajā tematikā mākslinieks atklāj lielu meistarību, kurā vieno sižetu un formu līdz tādai pakāpei, ka tās kļūst ne tikai par lauku darbu redzējumu un sadzīves norisēm, bet iegūst to vispārinājuma, ētisko un estētisko vērtību simbolu, kas pazīstams jau no latviešu tautas dziesmām. Šādā nozīmē J. Lauvas pienesums Latvijas glezniecībai ir vienreizējs un neatkārtojams, grūti atrast otru mākslinieku, kurš ar tādu veiklību un veiksmi tuvotos iecerētajam mērķim. Vietā ir atgādināt J. Lauvas vārdus: “Savu glezniecību nevaru iedomāties bez zirgiem.”

Taču Jāņa Lauvas palete ir daudzpusīga un koša. Viņš daudz strādājis visos žanros – vēsturiskā glezniecība, ainava, portreta un ziedu gleznojumi. Bijis ne tikai daudzpusīgs mākslinieks, bet arī ļoti ražīgs. Var pat apbrīnot mākslinieka veikumu, jo otām nav ļāvis iežūt, kaut dzīve pēc leģionāra gaitām un gūstekņu nometnēm Francijā, Vācijā un darba nometnes Krievijas ziemeļos okupētās Latvijas gados nebūt nebija bez sarežģījumiem.

Visu savu dzīvi J. Lauva veltīja mākslas skolotāja darbam. Tūlīt pēc akadēmijas absolvēšanas sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Skrundā. Bija viens no Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolas dibinātājiem un zīmēšanas, gleznošanas, kompozīcijas, veidošanas pedagogiem (1945–1952), vēlāk ilgus gadus strādāja Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1952–1968). J. Lauva nesavtīgi un pamatīgi nodevis savas zināšanas vairākām paaudzēm topošo mākslinieku.

J. Lauvas darbi glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas muzejā, Liepājas muzejā, vairākās privātkolekcijās un citviet. Viņš strādājis pārsvarā eļļas un akvareļa tehnikās, daudzus paliekošus darbus veicis zīmējumā.