Kuldīgas „Venēcija” atgūst vēsturisko izskatu

Projektā „Kuldīgas „Venēcijas” – Alekšupītes un ar to saistīto ielu un laukumu kā pievilcīgas dzīves telpas un ekonomiskās attīstības teritorijas izveide, 1. kārta” (nr. 3DP/3.6.1.1.0/12/IPIA/VRAA/001/076) ir veikta ielu, tiltu, skvēru un laukumu vēsturiskā izpēte un rekonstrukcija, radot kvalitatīvu dzīves telpu un pievilcīgu teritoriju ekonomiskajai attīstībai un tūristu piesaistei, vienlaikus nodrošinot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Projekta 1. kārtā tika rekonstruēts Rātslaukums, Baznīcas, Tirgus, daļēji Policijas, Kalna un Pasta iela ar kopējo garumu vairāk nekā 700 m, veicot ielas un ietves seguma maiņu un apgaismojuma ierīkošanu, kā arī labiekārtota Alekšupītes promenādes teritorija vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Rātslaukums

Vēsturiski Rātslaukums tika izveidots 17. gadsimta sākumā, pārvietojot jauno pilsētas centru uz pašreizējo vietu. Līdz 18. gadsimta otrai pusei Rātslaukums bijis lielāks – līdz pat Sv.Trīsvienības katoļu baznīcas žogam, taču tad tika uzbūvētas bodes. Pie jaunā Rātsnama bijusi aka, pumpja namiņš, kas likvidēts pēc Pirmā pasaules kara. Pēc Otrā pasaules kara laukums apstādīts un tā vidū uzlikts Staļina piemineklis.

Rātslaukuma labajā pusē vēsturiski atradusies pusapaļa perimetra koka ēka. Ielas rekonstrukcijas ietvaros tur izveidota strūklaka, kura veidota, daļēji atjaunojot zaudētās koka vēsturiskās ēkas formu. Savukārt strūklakas virsma ir no granīta elementiem, lai pa to būtu ērti pārvietoties un vienlaicīgi radītu cilvēku aktivitāti un pulcēšanās iespējas. Strūklakas atrašanās vieta ir izvēlēta tā, lai neaizsegtu Kuldīgai raksturīgo vēsturisko skatu uz Rātsnamu un telpiski ierobežotu laukumu tā vēsturiskajā platumā.

Mūsdienās Rātslaukums galvenokārt izmantots kā autostāvvieta. Lai akcentētu Rātsnama galveno ieeju un rastu iespēju laukumu izmantot dažādām sabiedriskām aktivitātēm un ielu tirdzniecībai publisko pasākumu laikā, tas daļēji slēgts satiksmei, norobežojot to ar granīta stabiņiem. 7. decembrī Rātslaukumā notiks Ziemassvētku tirdziņš un festivāls „Notici brīnumam”, kurā izskanēs dažādi koncerti, būs skatāmas izstādes un bērni varēs darboties rūķu darbnīcās.

Projekta ietvaros maksimāli ir pazemināts ielu seguma līmenis, to 20. gadsimta sākumā... līmenī (līdz pat 60 cm).

Lai atjaunotu iespaidu par vienotu kādreizējo Lielo tirgus laukumu, nojaukta padomju laikā izveidotā atbalsta siena pirms vecā Rātsnama un atjaunots vēsturiskais laukuma kritums uz Alekšupīti. Līdz pavasarim laukumā tiks izvietoti atpūtas soliņi, atkritumu urnas un puķu podi. Savukārt pie Kuldīgas aktīvās atpūtas centra būs iekārtota velosipēdu novietne.

Rātslaukuma un baznīcas teritorijā pie strūklakas veidos apstādījumus, uzsverot to, ka arī vēsturiski šī teritorija bija uzskatāmi nodalīta no Rātslaukuma, kurš pirms apbūves izveidošanās bija ierobežots ar baznīcas žogu.

Kā dominējošais un noslēdzošais elements gājēju (Liepājas) ielai tiks novietota norāde informācijas izvietošanai. Uz lielākās plaknes paredzēta pilsētas karte ar velokarti, uz pārējām – informācija par Kuldīgu. Norādi ir paredzēts izgatavot no granīta, koka, metāla un stikla, kā arī izgaismot. Liepājas un Baznīcas ielas krustojumā būs gājēju pāreja.

Pils dzirnavu teritorija

Baznīcas ielas tilts pār pils dzirnavu dīķi pašreizējā vietā uzbūvēts pēc Kuldīgas pils vārtu torņa un dzirnavu sabrukšanas 18. gadsimta pirmajā ceturksnī. Tas ir otrs arhitektoniski izteiksmīgākais tilts Kuldīgā un restaurēts kā vecais Ventas tilts – mazgātas un atjaunotas velves, aizpildītas un savilktas granīta sienas, atjaunotas dolomīta karnīzes, pārmūrēti margu posmi atbilstoši vēsturiskajam izskatam. Abās tilta pusēs ir ierīkotas ietves ar segumu no betona plāksnēm un kaltā bruģa. Tilta atjaunošanā liels uzsvars likts uz autentisko posmu saglabāšanu.

Teritorija pie Alekšupītes ūdenskrituma irlabiekārtota, sakārtojot autostāvvietas, akcentējot un atklājot skatpunktus uz veco Ventas tiltu, Ventu un Alekšupītes ūdenskritumu gan skvērā aiz „Kūravas”, gan pie upītes ietekas. Tajā izveidoti gājēju celiņi un gar Alekšupītes krasta krauju – izbūvēta koka laipa ar margu līdz pat esošajām kāpnēm. Pie „Kūravas” iekārtots omulīgs dārziņš ar apstādījumiem un piknika galdiem, kas norobežoti ar žogu. Skvērā izvietota sabiedriskā tualete, soliņi un atkritumu urnas.

Bruģējums visām ielu braucamajām daļām ieklāts šķeltā granīta bruģī, izņemot Tirgus ielu, kur ir apaļais bruģis, jo tā ir mazāk noslogota. Ietvēm betona plāksnes kombinētas ar šķelto laukakmeni, tā ir atsauce uz vēsturiski monolīti betonētām ietvēm. Sākotnēji projektā ielas segumu bija paredzēts veidot no apaļā bruģa, taču pēc iedzīvotāju ierosinājumiem un aktīvām diskusijām ar arhitektiem tika pieņemts lēmums ielas segumu veidot no šķeltā granīta bruģa. Šāds segums ļauj ērtāk pārvietoties ar velosipēdu un automašīnu, kā arī izraisa mazāk vibrāciju un ir klusāks. Izmantotais ietvju segums tika atzinīgi novērtēts no vides pieejamības viedokļa. Tas ir labs piemērs, kā veidot pieejamu vēsturisko vidi arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir Ls 1 537 252,00, no tām 66,98% jeb Ls 1 029 618,00 ERAF finansējums, 30,02% jeb Ls 461 516,44 Kuldīgas novada pašvaldības līdzfinansējums, 3% jeb Ls 46 117,56 – valsts budžeta dotācija.

Tehnisko projektu izstrādāja SIA „Inženierbūve”, piesaistot SIA „Diānas Zalānes projektu biroju”.

 Izmantoti materiāli no tehniskā projekta.