Apaļas jubilejas trim izglītības iestādēm

Šogad maijā trīs izglītības iestādes, kas darbojas Kuldīgas novadā, ar īpašiem svētku pasākumiem svinēja apaļas jubilejas. Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola un Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums atskatījās uz 30 piepildītiem darba gadiem, bet Turlavas pamatskola svinēja krietni apaļāku jubileju – šai skolai aprit jau deviņdesmitā gadskārta.

Humanitārās skolas salidojums – pērles zīmē

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola (KMHZV) darbu sāka 1989. gadā – Atmodas laikā. Filozofei, aspirantei Daigai Alisei Freimanei, rakstot disertāciju par trimdas latviešu problēmām, izdevās nokļūt Minsteres Latviešu ģimnāzijā. Sarunās ar latviešiem Minsterē dzima doma izveidot gan pēc formas, gan satura jaunu skolu, kurā attiecības starp skolēniem un skolotājiem būtu citādas. Kuldīgā atradās cilvēki, kuri šai drosmīgajai iecerei atsaucās. Tā 1989. gada 1. septembrī durvis vēra Kuldīgas Eksperimentālā mākslas un humanitāro zinību skola, kas tolaik bija pirmā alternatīvā skola Latvijā. Skolā mācības uzsāka 64 skolēni. Šajā mācību gadā skolā mācījās jau teju 300 skolēnu.

Skolas jubilejas tēma bija rakstnieka Jāņa Poruka grāmatas “Pērļu zvejnieks” citāts, kas caurvijies visā pasākumā: “Pirmā pērle, ko cilvēks var iemantot, ir viņš pats. Kad cilvēks šo dārgumu atrod, tam rodas spēja arī citus atrast.” Jubilejas brīdī klāt bija visi pieci skolas direktori – bijušie direktori Valdis Līcītis, Juris Andersons, Vija Astaševska un Guntra Buivida, kā arī pašreizējā direktore Valda Gaure, un katrs no viņiem sveica skolotājus, kurus savulaik pieņēmis darbā un kuri vēl joprojām strādā skolā. Tikmēr vakara goda skolotāja Anita Gotfridsone, kura skolā strādā no pašiem pirmsākumiem, sveica visus pedagogus, kuri jebkad strādājuši skolā, pasniedzot mākslinieces Danutes Sīles radītu gliemežvāku ar pērlīti. Tāpat tika godināti divi absolventi, kuri skolai īpaši palīdzējuši – Jānis Ešenvalds un Ginta Vanaga. Vēl ar piemiņas brīdi tika godināti mūžībā aizgājušie pedagogi.

Salidojumam speciāli tika izveidots orķestris ar bērniem, kuri mācās gan KMHZV, gan E. Vīgnera mūzikas skolā. Pasākumā ar džambas spēles priekšnesumu iepriecināja 12. klases puiši, kā arī skolas dejotāji. Skolas direktores vietniece audzināšanas darbā Aina Tovstuļaka, atskatoties uz skolas jubilejas salidojumu, teic: “Liels prieks bija satikt savus audzēkņus. Bija prieks viņus redzēt laimīgus, jo viņi piepildījuši savus sapņus. Jauki, ka tie bija svētki arī skolotājiem, kuri jūtas novērtēti.” Vakara gaitā salonmūzikas pavadībā bija iespēja apskatīt absolventu mākslas darbus.

Turlavas pamatskola – augstāk par zemi

Ir cilvēki, kuriem vārds Turlava saistās ar jaunības zaļo zāli, augšanas prieku un negludumiem, kopā būšanu dauzoties, sportojot un mācoties. Tātad ar skolas laiku. Skola pagastā ir īpaša gan savas vēstures, gan šodienas statusa dēļ. Tikai 10 gadus jaunāka par savu valsti. Apbrīnas un pateicības vērti bija tā laika pagastveču lēmumi būvēt jaunu skolu saviem bērniem, izmantojot apdrošināšanas naudu un zemnieku ziedojumus. Izvēlētā vieta bija klajš lauks ceļa malā, ko šodien pat grūti apjaust. Un 1929. gada rudenī pēc ražas novākšanas tā sāk darbu ar 36 dažāda vecuma skolēniem un četriem skolotājiem, ieskaitot skolas pārzini Aleksandru Dziesmu.

90 gados piedzīvoti dažādi laiki. Sākumā skolēni nakšņoja skolā un iztika ar savu no mājām doto ēdienu. Vēlāk bija arī kopgalds, un bērni palīdzēja nodrošināt skolas saimniecisko dzīvi, audzējot cūkas, trušus, gādājot malku un kurinot krāsnis. Apkārt skolai tika stādīts dārzs, un šodienas lielie koki ir sveiciens no mūsu vecvecākiem. Aktīvi darbojies mazpulks. Pēc kara skolā mainās mācāmie priekšmeti, mazpulcēnu kustību nomaina darbošanās oktobrēnos, pionieros un komjauniešos. Citi tikumi, citi pasākumi, arī citi svinamie datumi. Aug skolēnu skaits, tāpēc tiek izbūvēts trešais stāvs. Blakus sāk darboties kolhoza bērnudārzs “Dzintariņš”.

Atjaunoto Latvijas neatkarību skola sagaida ar gandrīz 220 skolēniem. Valsts skolas atdod pašvaldībām, un Turlavas pamatskola atkal kļūst par likumīgu Turlavas pagasta daļu. Pateicoties pagasta deputātu drosmīgajam lēmumam, skola 2007. gadā pēc kapitālā remonta iegūst jaunu, gaišu veidolu, labiekārtotu bibliotēku. Katrs gads nes ko jaunu – mainās standarti un programmas, tiek iekārtota datorklase, parastās tāfeles nomaina interaktīvās, gadžeti un citi uzlabojumi ļauj mācību stundas padarīt interesantākas. Par šiem un daudziem citiem skolas dzīves notikumiem 18. maijā atcerējās absolventi un pedagogi, kas kuplā skaitā bija sapulcējušies Turlavas pamatskolas 90 gadu jubilejas salidojumā.   

Tehnikums svin trīsdesmitgadi, Baltijas skolotāju semināram – 140

Maija izskaņā svētkus svinēja arī Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, īpaši rīkotā konferencē atskatoties uz izglītības iestādes 30 darba gadiem un atzīmējot Baltijas Skolotāju semināra 140. gadadienu. Tehnikuma kolektīva ieceri rīkot pasākumu kā dārza svētkus gan izjauca laikapstākļi, taču tas nemazināja sirsnīgo gaisotni esošo un bijušo darbinieku, kā arī sadarbības partneru pilnajā zālē.

“30 gadi, ja skatāmies no pasaules vēstures, ir viens vienīgs puteklis. 30  gadi cilvēka dzīvē jau ir daudz, un tas ir daudz arī mūsu izglītības iestādei, kas sāka savu darba dzīvi no ļoti maziem pamatiem,” svētku reizē sacīja tehnikuma direktore Dace Cine. Viņa salīdzināja tehnikumu ar zelta ābeli, kas aug lēni, bet sīksti un neatlaidīgi. “Mēs lepojamies ar  brīnišķīgiem āboliem – mūsu audzēkņiem, viņu panākumiem novadā, reģionā, valstī un starptautiski,” uzsvēra D. Cine. Viņa pateicās visiem sadarbības partneriem par tehnikumam sniegto atbalstu.   

Svētku reizē savās atmiņās par tehnikuma (tolaik Kuldīgas 78. arodvidusskolas) pirmsākumiem dalījās Ausma Zeļģe, Antoņina Valeiņa un tehnikuma pirmās direktores Olgas Kokinas meita Velta Volosovska. Tehnikumu jubilejā sveica Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Slovākijas vēstnieks Ladislavs Babčans, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu institūciju pārstāvji.

Kuldīgā izveidotā nelielā valsts profesionālās izglītības iestāde – Kuldīgas 78. arodvidusskola – darbu sāka 1989. gadā ar 100 audzēkņiem. Šodien Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ir profesionālās izglītības iestāde, kam piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statuss. Tehnikumā īsteno akreditētas izglītības programmas pārtikas ražošanas, ēdināšanas, restorānu, tūrisma, viesmīlības, viesnīcu un skaistumkopšanas pakalpojumu jomās un mēbeļu izgatavošanas, programmvadības, restaurācijas, autotransporta un loģistikas jomā inženierprofesijās gan ar pamatskolas gan vidusskolas izglītību personām dažādā vecumā ar atšķirīgu mācību laiku. Tehnikumā mācās vairāk kā 500 audzēkņu, apgūstot vairāk kā 20 profesijas.

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav