Izveda vairāk nekā 2400 apriņķa ļaudis

Pieminot sarunā vārdu Sibīrija, daudziem pirmajā mirklī pār ķermeni pārskrien aukstas trīsas un ne jau tikai no tā, ka ziemas Sibīrijā aukstas un garas. Šo dabas bagātībām piepildīto pasaules daļu spiestā kārtā iepazīt nācies vairāk nekā 2400 Kuldīgas apriņķa cilvēkiem, kurus 1949. gada 25. martā izveda kā padomju varai kaitīgus.

Padomju varas klasifikatorā pat atradās šiem ļaudīm apzīmējums – kulaki. Latviešu tautas apziņā šim vārdam izpratne nebija ne toreiz, ne šodien.

Slepenajai operācijai PSRS Valsts drošības ministrija (VDM) deva nosaukumu Priboi (banga – krievu val.) un tai rūpīgi gatavojās. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbinieki izsūtīšanas dokumentus sagatavoja 1949. gada februārī un martā. Lai sameklētu pēc iespējas vairāk kulaku ģimeņu, izmantoja ne tikai tā saucamos oficiālos kulaku sarakstus, kas izveidoti 1947. – 1948. gadā,- bet arī Latvijas PSR Valsts vēstures arhīva izziņas par zemnieku saimniecības stāvokli Latvijas Republikas laikā. Izsūtīšanas sarakstus veidoja, galvenokārt ņemot vērā 1939. gada tautsaimniecības skaitīšanas datus. Īpašā izziņā, kuru pievienoja izsūtāmā lietai, bija norādīts, cik zemes, lopu, lauksaimniecības mašīnu, algotu darbaspēka utt. zemnieku saimniecībai piederēja 1939. gadā. Pēc šiem datiem un ziņām par pakļaušanu zemes reformai kulaka ģimeni ierakstīja sarakstā. Netika ņemtas vērā izmaiņas, kas bija notikušas pēc 1939. gada.

Sarakstos nevajadzēja iekļaut vecus, slimus cilvēkus, bet daudzviet šis ieteikums netika ievērots. 1949. gadā no 25. līdz 29. martam no Kuldīgas apriņķa tika izsūtītas 684 ģimenes. Toreiz speciālnometinājumā nosūtīja uz mūžīgiem laikiem, galvenokārt uz Omskas apgabala Azovas, Drobiševas, Tavričevskas, Čerlakas, Uļjanovskas un Molotova rajoniem. 250 novada ļaudis Latvijā neatgriezās. Viņi palika šodien jau aizaugušās kapsētās.

Ingrīda Pole
Kuldīgas novada muzeja speciāliste

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav