Aicina iedzīvotājus paust viedokli

Foto: Kristīne Duļbinska

Piektdien, 12. maijā, Kuldīgas novada Domē tika atvērti metu konkursam iesniegtie piedāvājumi vides objekta “Brīvības cīnītājiem” izveidei Kuldīgā. Kopskaitā saņemti 7 piedāvājumi. 

Lēmumu par to, kuram no piedāvājumiem dot priekšroku, pieņems konkursa žūrija. Žūrijā darbosies Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone, arhitekte Zaiga Gaile, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors prof. Aleksejs Naumovs, Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības katedras vadītājs Bruno Strautiņš, Kuldīgas iedzīvotājs Juris Purviņš, kurš ir viens no iniciatīvas autoriem, un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
 
Kuldīgas novada Dome aicina arī iedzīvotājus iepazīties ar piedāvājumiem un paust savu viedokli, nobalsojot par iecienītāko. Aptauja ilgs līdz 21. maijam (ieskaitot).
 
No 13. līdz 20. maijam iesniegtie piedāvājumi būs apskatāmi Kuldīgas novada Domes telpās Kuldīgā, Baznīcas ielā 1, 1. stāva vestibilā. Ar piedāvājumu aprakstiem un vizuālo materiālu iespējams iepazīties arī internetā pašvaldības mājas lapā www.kuldiga.lv un sociālo tīklu facebook.com un draugiem.lv kontos.
 
Nobalsot ir iespējams:
  • Kuldīgas novada domes 1. stāva vestibilā;
  • Internetā sociālo tīklu facebook.com un draugiem.lv kontos publicētajā aptaujā šeit.

Iesniegto piedāvājumu apraksts no darbu autoru paskaidrojuma rakstiem

 
1. Devīze VIS17 – Vienoti iekšējai saulei
 
 
Skulptūra veidota savīta gredzena formā no gaiši pelēka granīta. Gredzena loks tiek vizuāli sadalīts nevienādos segmentos, kas pastiprina iekšējo dinamiku. Pati forma kā vienotības simbols, kas salikts no daudzām daļām un savijas, radot kopējo tēlu. Katra segmenta iekšmala beidzas ar abstraktu cilvēka figūru, veidojot nosacītus starus.
Skulptūra uz pamatnes novietota ieslīpi, radot viegluma ilūziju, un dod iespēju virzīt augšup vērstu staru, kas atspīd uz apakšējās un augšējās gredzena malas, iemirdzoties uz pulētajām skulptūras bronzas detaļām. Gaismas elements tiek iegremdēts pamatnē.
 
Augšup vērstais stars ir ne tikai apgaismes elements diennakts tumšajā laikā, bet simbolisks akcents – centrālā ass, augšup vērsts skatiens uz brīvu Latviju.
Skulptūra tiks novietota uz esošā pamata. Pamata augšpuse apdarīta ar tā paša akmens pulētām plāksnēm, izveidojot nelielu pārkari sānu malām, uz kurām izvietojas rakstu laukumi.
 
Skulptūra kopā ar pamatu būs 2,55 m augsta. To varēs apskatīt no visām pusēm.

Pieminekļa novietojums Kalpaka ielas skvērā 

 
2. Devīze OBE21 – XXI gadsimta obelisks
 

Skulptūras filosofiskā būtība – BRĪVĪBA ir VĒRTĪBA. Brīvība ir nepārejoša kategorija, kam piemīt nemainīga garīgā konstante. Brīvība nav fakts, bet imperatīvs, cilvēka gara pirmā nepieciešamība. Latvijas valsts ir šī imperatīva rezultāts, mērķis un līdzeklis vienā veselumā.
 
Brīvības vērtība ir neizmērojama. Radot vizuāli plastisko tēlu mums saprotamā mākslas valodā, rodas asociācijas gan ar cēlmetālu, gan dārgakmeni un tā suģestējošo materialitāti. Šī materialitāte nav dekoratīvi pašmērķīga. Caur tās prizmu (tiešā un pārnestā nozīmē) staro mūsu brīvība. Brīvība, ko karavīri, arī kuldīdznieki, izcīnīja brīvības cīņās. Vērtība, ko mūsu paaudze nosargāja barikādēs.
 
Tā kā piemineklis savos pirmsākumos tika plānots obeliska formā, autors piedāvā tā laikmetīgo risinājumu. Skulptūru iecerēts novietot uz esošā postamenta, to pirms tam saudzējoši notīrot. Tas dotu papildu jēgu darba koncepcijai, pasvītrojot paaudžu nepārtrauktību un vienotību.
 
Jaunveidojamās daļas materiāls – slīpēta bronza ar nerūsējoša tērauda karkasu.

Pieminekļa novietojums Kalpaka ielas skvērā

 
3. Devīze – MĒS ESAM LATVIJA
 

Latvijas patrioti vienmēr ir pulcējušies zem sarkanbaltsarkanā karoga. Piedāvātā objekta idejas pamatā ir simbolisks Latvijas karogs un austoša saule, kas apliecina mūsu ticību valsts nākotnei.
 
Objektu iecerēts izgatavot no slīpēta tumši sarkana granīta, ievērojot Latvijas karoga krāsu proporciju 2:1:1. Pamatni paredzēts apšūt ar pelēka granīta plāksnēm, saglabājot tā oriģinālos izmērus.
 
Katras kolonnas pamatnes izmērs 50x50 cm. Augstums – atkarībā no izvēlētā vizuālā risinājuma. Maketā piedāvātā varianta granīta kolonnu augstums – 2,5 m.
Saulīte, kas atrodama gan valsts ģerbonī, gan Latvijas armijas zīmotnēs, izgatavota no nerūsējošā tērauda vai alumīnija sakausējuma. 
 
Uz postamenta paredzēts teksts – veltījums brīvības cīnītājiem un Latvijas tautai.
 
Objektu iecerēts izgaismot divos režīmos – diennakts tumšajam laikam un svētku reizēm. Uz augšu vērsti gaismas ķermeņi iestrādāti postamentā starp vertikālajām kolonnām.

Pieminekļa novietojums Kalpaka ielas skvērā

 
4. Devīze KUL17 – Brīvības cīnītājiem
 
 
Vides objekts Brīvības cīnītājiem ir paredzēts kā trīsdimensiāls simbols Latvijas atdzimšanai. Uguns simbolizē mūžību. Bojāejai sadegot, atdzimst nemirstība. Uguns kā simbols mūžīgam brīvības cīnītāju nesalaužamam garam.
 
Latvija ir kā grieķu Fēnikss. Neskaitāmu karu rezultātā, kas likuši zemei iet bojā, tā atkal un atkal vairākkārt atdzimst no pelniem, sākot no Krusta kariem 13. gadsimtā un beidzot ar 1991. gada barikāžu laiku.
 
Ņemot vērā Liepājas un Kalpaka ielas apbūves savdabību – zemās koka un mūra mājas, vides objekta izveide paredzēta 2,7 m augstumā. Vides objekts tiks realizēts abstraktā formā. Tā būtu kā piemiņas vieta brīvības cīnītājiem Kuldīgā un jauns apskates objekts pilsētas viesiem.
 
Uz pieminekļa pamatakmens malām paredzēts izvietot vēsturiski informatīvas bronzas plāksnes. Vides objektu paredzēts realizēt bronzā.

Pieminekļa novietojums Kalpaka ielas skvērā

5. Devīze BRĪVĪBAS VĒJŠ
 

Objekta forma savā tīrībā shematiski ataino ugunskuru un liesmu kustību tajā. Latvijas brīvības kontekstā ugunskurs ir spēcīgs simbols, kas ir klātesošs gan brīvības cīņu procesos, gan barikāžu laikā. Ugunskurs, kas vieno un silda. Bet, lai uguns degtu, tai nepieciešams svaigs gaiss – brīvības vējš, kas rodas no tautas brīvības alkām. Kā saka Jesaja Berlins: “Brīvības jēdziens ir neglābjami saistīts ar atbildību.” Šodien mēs esam šis vējš, un tā ir mūsu atbildība.
 
Lai atainotu brīvību kā nepārtrauktu procesu, iecere paredz veidot kinētisku objektu, kas, pūšot vējam, kustas un maina savu formu. Ir dzīvs, nevis statisks.
Objekts ir mūsu veltījums šim brīvības vējam – tautai, kas ir gatava pastāvēt par savas zemes brīvību.
 
Tā ģeometrija organiski savijas ar Kuldīgas arhitektūru un detaļām, kas atpazīstamas tās arhitektūrā – virsgaismas lodziņu rūtojums, šķūņu dēļu ritms.
Objekts sastāv no četriem segmentiem, kas ir savstarpēji savienoti ar kustīgiem mehāniskiem gultņiem. Objekts tiek izveidots no metāla konstrukcijas un metāla  plāksnēm. Objekts tiek stiprināts betona podestā.
 
6.  Devīze PBL57 – Par brīvu Latviju
 

Pieminekļa idejiskās platformas pamatu un šķietami vienkāršo apjomu veido trīs filosofiskās komponentes. Sarkanais granīts asociatīvi simbolizē Latvijas karogu un izlietās asinis idejas vārdā. Pelēkā akmens apjoms ar iegravētiem personu vārdiem ir kā “Pelēkā akmens stāsts”, kurš sevī nes un glabā informāciju nākotnei par kritušajiem un nesavtīgajiem cilvēkiem,  kuri ziedojušies Latvijas brīvības vārdā. Blīvs vārdu kalums akmenī veido savdabīgu gaismēnu faktūru un kopumā askētisko pieminekļa kopformu padara interesantāku. Sarkanā un pelēkā akmens simbioze un konstruktīvais risinājums izveido trešo nozīmi – zobenu, kas simbolizē cīņas, karu, nāvi un uzvaru.
 
Piemineklis apzināti veidots formā askētiski vienkāršs, lai labi iekļautos vidē, izskatītos svinīgs, filosofiski ietilpīgs un nebūtu izskaistināts ar liekām detaļām.
Pieminekļa pamatnes izmēri ir tieši tādi kā vēsturiskajai betona pamatnei un atrodas tajā pašā vietā.
 
Pieminekļa izgatavošanai plānots izmantot trīs krāsu augstas kvalitātes smalkgraudainu granītu.

Pieminekļa novietojums Kalpaka ielas skvērā

 
7. Devīze KVA17 – Div’ dūjiņas gaisā skrēja
 
 
Mēs visi zinām latviešu tautasdziesmu “Div’ dūjiņas gaisā skrēja, abas skrēja dūdodam’s”. Tās poētiski filosofiskais saturs ir dziļš un precīzs, mūsu tautai asociatīvi saprotams pat zemapziņā, kā arī viens no mūsu identitāti veidojošiem līmeņiem. Šī atziņa vai patiesība ir idejas un koncepcijas stūrakmens piemineklim, kā arī vadlīnija vizuālajam tēlam. Šāds pamatrisinājums skatītājiem ir saprotams un rada dziļas asociācijas par pieminekļa tematisko saturu, kā arī to, kam tas tiek veltīts.
 
Iesvētītais pieminekļa pamatakmens tiek respektēts un ir piedāvātā risinājuma kompozīcijas sastāvdaļa. Pieminekļa bronzas lējuma, alumīnija dūju faktūra un krāsa labi izskatās vides kontekstā.

Pieminekļa novietojums Kalpaka ielas skvērā

 
Papildu informācijai:
Ar iniciatīvu veidot idejisku brīvībai veltītu vides objektu pašvaldībā vērsās Kuldīgas iedzīvotāji. Iecerēts, ka vides objekts nebūs saistīts ar vienu konkrētu laika posmu Latvijas atbrīvošanas cīņu vēsturē, bet ietvers sevī ideju par Latvijas brīvību, kuras dēļ arī kuldīdznieki ir cīnījušies dažādos laika posmos.
 
Vides objektu iecerēts izvietot skvērā Liepājas ielā 39 – nacionāli nozīmīgu notikumu vietā, kas atspoguļo Latvijas vēsturē ievērojamus pārmaiņu procesus un ir saistīts ar Latvijas valstiskuma veidošanās un atjaunošanas piemiņas saglabāšanu. 1935. gada 12. maijā šeit Latviešu veco strēlnieku biedrības Kuldīgas nodaļa ielika pamatakmeni piemineklim par Latvijas brīvību kritušajiem karavīriem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Piemineklis tā arī netika izveidots.

 

< SKATĪT AKTUALITĀTES

Pievienot komentāru
  • Šim rakstam komentāru nav